Krievijas gaisa kara spēku atbalstītā Sīrijas armijas ofensīva beidzamajās dienās likusi desmitiem tūkstošiem Sīrijas civiliedzīvotāju no Alepo pilsētas un tās apkaimes doties bēgļu gaitās, taču Turcija jau labu laiku slēgusi robežu un patvēruma meklētājus neielaiž. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans vakar paziņojis, ka «nepieciešamības gadījumā» kara bēgļus Turcijā tomēr ielaidīs, lai gan valsts iespējas uzturēt cilvēku lielo skaitu faktiski esot izsmeltas.
Tagad bēgļu krīzes dzirnakmeņos nonākusi arī Turcija, kas saņems 3 miljardus eiro no Eiropas Savienības bēgļu uzturēšanai, taču vienlaikus apņēmusies gan ierobežot patvēruma meklētāju plūsmu uz Eiropu, gan uzņemt tos ļaudis, kuri patiešām bēg no kara.
Starptautiskās ziņu aģentūras vakar vēstīja, ka Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam lojālie spēki turpina uzbrukumu tā sauktās mērenās opozīcijas galvenajam bastionam – Alepo pilsētai. Rietumu mediji uzsvaru liek uz to, ka šajā pilsētā atrodas ap 350 000 civiliedzīvotāju, kuru mājas tagad bombardē Krievijas kara aviācija, bet Krievijas televīzijas kanāli vēsta par to, ka tiekot likvidēti bruņotie nemiernieki, kuri mēģinājuši pārņemt varu valstī un gāzt B. Asada valdību. Interesanti, ka pret B. Asada pretiniekiem pašlaik Alepo provincē karo arī Sīrijas kurdu kaujinieki no grupējuma YPG, kas saņēmis ievērojamu ASV militāro un finansiālo palīdzību. NATO blokā ietilpstošās Turcijas līderis T. R. Erdogans vakar pat diezgan ultimatīvā tonī izteicies, ka amerikāņiem beidzot būtu jāizlemj, vai viņi vēlas atbalstīt kurdus vai arī panākt B. Asada režīma gāšanu.
AFP atgādina, ka tieši Sīrijas prezidentam lojālo spēku uzbrukums un Krievijas neslēptais atbalsts režīmam bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pagājušonedēļ, pat īsti nesākušās, izjuka miera sarunas starp Sīrijas naidīgajiem grupējumiem. Turklāt nedēļas nogalē Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija faktiski apstiprināja gatavību iesaistīties sauszemes militārajā operācijā Sīrijā, kurai būtu jābūt vērstai ne tik daudz pret teroristu grupējumu Islāma valsts, kā pret Sīrijas likumīgo valdību, kuru vada prezidents B. Asads. Drošības labad gan izskanējusi piebilde, ka operācija būtu iespējama vien tad, ja koalīciju uzņemtos vadīt Amerikas Savienotās Valstis, kas ir diezgan maz ticami, jo līdz prezidenta Baraka Obamas otrā un pēdējā termiņa beigām palicis mazāk nekā gads.
Taču neatkarīgi no šīm ģeopolitiskajām spēlēm pašlaik uzmanības centrā atkal nokļuvis humānais jautājums. Alepo pilsēta jau kopš 2011. gada bijusi viens no Sīrijas opozicionāru galvenajiem simboliem, un nav lielu šaubu, ka arī B. Asada spēki ir pārliecināti – visi, kas tajā palikuši, ir prezidenta ienaidnieki. Beidzamajās dienās loks ap Alepo savelkas, valdības spēkiem izdevies pārņemt arī kontroli pār vairākām transporta maģistrālēm, kas ved uz pilsētu, ierobežojot pārtikas, dzeramā ūdens, medikamentu, degvielas un citu pirmās nepieciešamības preču piegādi. «Opozīcijas spēkiem un aptuveni 350 000 civiliedzīvotājiem, kas atrodas Alepo nemiernieku kontrolētajos rajonos, draud valdības spēku aplenkums – taktika, kas tika izmantota, lai novārdzinātu citus nemiernieku atbalsta punktus,» raksta AFP, atsaucoties uz organizācijas Ārsti bez robežām (MSF) Sīrijas nodaļas sniegto informāciju.
Nav pārsteigums, ka civiliedzīvotāji cenšas pamest pilsētu, un faktiski vienīgā drošā patvēruma vieta ir netālu esošā Turcija. Taču abas valstis šķir diezgan nopietni nocietināta robeža, kurā caurumi parādās vien tad un tur, kur to vēlas Turcijas robežsargi, bet pārejas punkts pie Onučipinaras (no Turcijas puses) un Babelsamalamas (no Sīrijas puses) ir slēgts jau kopš pagājušā gada. «Agrāk Tadžips Erdogans televīzijā teica, ka Sīrija un Turcija ir brāļi, taču nu viņš neatver savas durvis. Mūsu mājas ir sagrautas, tādēļ mēs devāmies viesos pie viņa – kur gan citur mums iet?» intervijā Reuters sacījis Muhameds Idriss, kuram nācies pamest savas mājas Azazas pilsētā un kurš jau četras dienas dirn pie robežkontroles punkta. Tādu kā viņš ir aptuveni 35 000–50 000 cilvēku – līdz šim Turcijas varasiestādes viņiem nav ļāvušas iekļūt valstī, aprobežojoties ar humānās palīdzības piegādēm pāri robežai. Turcijas vicepremjers Numans Kurtulmuss sarunā ar televīzijas kompāniju CNNTurk paziņojis, ka pašlaik Turcijā kopumā atrodas aptuveni 3 miljoni bēgļu (2,5 miljoni – no Sīrijas) un vairāk uzņemt valsts pašlaik fiziski nespēj. Viņš paudis bažas, ka gadījumā, ja Alepo province nonāks B. Asada spēku kontrolē, patvērumu Turcijā varētu meklēt aptuveni miljons cilvēku. Kā viņus izmitināt, Turcijas valdība nezina, bet Briseles amatpersonas tikmēr turpina ierastās runas par humānismu, pieprasa nekavējoties atvērt robežu un uzskata, ka ar pagaidām tikai uz papīra piesolītajiem miljardiem eiro būs gana, lai bēgļi paliktu Turcijā un nedotos uz Eiropu.