Šovakar Ķelnē sāksies tradicionālais karnevāls, kurā ik gadu piedalās vairāk nekā miljons cilvēku. Ņemot vērā Jaungada nakts notikumus, kad gados jauni ieceļotāji no Ziemeļāfrikas pašā pilsētas centrā aplaupīja, pazemoja un seksuāli aizskāra simtiem sieviešu, varas iestādes pastiprinājušas drošības pasākumus, bet patvēruma meklētājiem, kuru Ziemeļreinā-Vestfālenē netrūkst, tiek dalītas īpašas skrejlapas, kurās arī arābu valodā skaidrots, kas ir karnevāls un kā tajā pieņemts uzvesties.
«Mēs nosvinēsim tradicionālo, unikālo un visā pasaulē slaveno karnevālu tā, lai visi kārtīgi izpriecātos – kā vienmēr Ķelnē. Mēs esam reaģējuši uz Jaungada nakts notikumiem ar īpašiem pasākumiem,» šīs nedēļas sākumā paziņoja Ķelnes mērs Henriete Rekere, gan piebilstot, ka «simtprocentīgu drošību» garantēt nekad nav iespējams.
Pārmaiņas pilsētā
Savukārt pilsētas jaunais policijas priekšnieks Jirgens Matīss (viņa priekštecis Volfgangs Albers no amata bija spiests atkāpties, kad atklājās, ka Jaungada nakts nejēdzību mērogu policijas vadītājs bija slēpis ne tikai no sabiedrības, bet arī pilsētas mēra un federālās zemes iekšlietu ministra) atgādinājis, ka tādos vērienīgos pasākumos kā Reinzemes karnevāls vai Bavārijas Oktoberfest allaž tiek pastrādāts liels skaits likumpārkāpumu – notiek zādzības, iereibušu cilvēku kautiņi, un vidēji ik gadu aptuveni 50 sievietes vēršas policijā, apgalvojot, ka esot seksuāli aizskartas.
«Piecu dienu ilgā karnevāla laikā Ķelnes ielās patrulēs aptuveni 2500 policistu jeb trīs reizes vairāk nekā pagājušajā gadā, bet drošības pasākumu budžets ir 360 000 eiro,» vēsta AFP. Papildus pieredzējušiem policistiem tikuši mobilizēti arī policijas skolu audzēkņi, tāpat pastiprinātā režīmā ir gatavi strādāt ugunsdzēsēji un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki. Pilsētas valdības vadītājs Gvido Kālens informējis, ka nepilna mēneša laikā izdevies paveikt patiešām daudz. Piemēram, Centrālās stacijas un Ķelnes katedrāles apkaimē (tieši tur notika Jaungada nakts uzbrukumi) beidzot ir uzstādītas novērošanas videokameras. Jāatgādina, ka pēc skandalozajiem notikumiem daudzi ārzemju mediji izteica izbrīnu par to, ka tādu pašā pilsētas centrā nav bijis, kas, protams, apgrūtināja policijas iespējas identificēt uzbrukumu vaininiekus. Taču, kā norāda Reuters, novērošanas kameru trūkums ir diezgan raksturīga Vācijas iezīme. XX gadsimta laikā vācieši piedzīvojuši divus totalitāros režīmus (nacistu valdību un komunistu režīmu Vācijas Demokrātiskajā Republikā), kuru kopīgā iezīme bijusi īpašo dienestu (Gestapo un STASI) visatļautība, tāpēc pašlaik Vācijas iedzīvotāji ļoti nelabprāt piekrītot sava privātuma ierobežošanai.
Sievietēm tomēr diskomforts
Papildus videokamerām ievērojama nauda ieguldīta pilsētas apgaismošanā. G. Kālens stāstījis, ka uzstādīts apgaismojums aptuveni 30 vietās Ķelnes centrālajā daļā un nepietiekami gaišs esot vairs tikai viens skvērs, kas karnevāla laikā būs norobežots ar žogu, lai tur neviens nedotos. Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka katedrāles apkaimē būs ierīkots speciāls Sieviešu drošības punkts – tajā augu diennakti dežurēs policistes un psiholoģes, kuras būs gatavas sniegt palīdzību tām sievietēm, kuras, neraugoties uz stingrajiem drošības pasākumiem, tomēr būs aizskartas. Vēl vienu cīņas paņēmienu Ķelnes policija aizņēmusies no tiem kolēģiem, kuru uzdevums ir neitralizēt agresīvi noskaņotos futbola fanus. Gandrīz 40 policijai labi pazīstamiem recidīvistiem (lielākoties kabatzagļiem) karnevāla dienās būs liegts uzturēties noteiktos Ķelnes vai Lēverkūzenes (Reinzemē karnevāli notiek ļoti daudzās apdzīvotajās vietās) rajonos, viņiem ik pa laikam būs jāreģistrējas policijas iecirkņos pie savām dzīvesvietām. Savukārt transporta kompānijas vēstījušas, ka vilcienos un dzelzceļa stacijās dežurēs to darbinieki, kuri vajadzības gadījumā nekavējoties izsauks policiju.
Domājams, ka ar šiem drošības pasākumiem būs gana, lai novērstu tādus uzbrukumus, kādi notika Jaungada naktī, taču zināma diskomforta sajūta joprojām esot daudzām Ķelnes iedzīvotājām, norāda Reuters. «Es iešu uz karnevālu, taču centīšos turēties kopā ar draugiem un pievērsīšu lielāku uzmanību tam, kas notiek apkārt,» sacījusi 19 gadus vecā arheoloģijas studente Hanna. Savukārt 18 gadus vecā izlaiduma klases audzēkne Jana nolēmusi pretēji tradīcijai uz Ķelnes centru šogad nedoties, bet apmeklēt kādu mazāku karnevālu ārpus pilsētas. «Un somā pa rokai man noteikti būs piparu gāzes baloniņš,» viņa piebildusi.
Informācija ieceļotājiem
The Guardian atgādina, ka pēc Jaungada nakts svinībām Ķelnes policijā vērsušās vairāk nekā 750 sievietes, sūdzoties, ka viņām uzbrukušas jaunu, visticamāk, Ziemeļāfrikas arābu, vīriešu grupiņas. Vairāk nekā 380 cietušās sūdzējušās par seksuālu uzmākšanos (parasti tā izpaudusies kā kolektīva sievietes apčamdīšana), vismaz trīs sievietes apgalvo, ka esot izvarotas, bet pārējās sūdzas par nolaupītām rokassomiņām, makiem vai viedtālruņiem. Ķelnes policija ir paziņojusi par 43 aizdomās turamajiem, lielākā daļa no kuriem esot ieceļotāji no Marokas vai Alžīrijas. Vairākums šo cilvēku iesnieguši pieprasījumus pēc patvēruma Vācijā, taču bēgļu statusu saņemt viņiem, tāpat kā pārliecinošam vairākumam tautiešu, neizdosies, jo šajās valstīs nekādu militāru konfliktu, no kuriem būtu jābēg, nav. Apcietinājumā pašlaik atrodas vien deviņi cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par Jaungada nakts uzbrukumiem.
Tuvojoties karnevālam, tā rīkotāji sagatavojuši speciālas skrejlapas vācu, angļu un arābu valodā tiem, kuri nav dzimuši Vācijā, lai izskaidrotu, ka šim pasākumam ir ļoti sena vēsture – savulaik pagāni rīkojuši svētkus, lai padzītu ziemas dēmonus, vēlāk pieņemta romiešu pavasara svētku tradīcija, bet tikai pēc tam šīs svinības saviem mērķiem pielāgojuši kristieši, pasludinot karnevālu par galvenajām izpriecām pirms Lielā gavēņa. «Daudzi vietējie iedzīvotāji karnevāla laikā dzer alu vai citus alkoholiskos dzērienus, taču tas, protams, nav obligāti. Jūs varat priecāties, dziedāt un dejot arī bez alkohola,» rakstīts skrejlapā. AFP vēsta, ka līdzīgas skrejlapas izplatītas arī netālajā Bonnā – tajās pat skaidrots, ka karnevāla laikā nepazīstami vīrieši un sievietes mēdzot nobučot viens otru uz vaiga (buetzen), taču šim skūpstam neesot nekāda seksuāla zemteksta un bučošanās iespējama vien ar abu pušu piekrišanu.