Patvēruma meklētājiem, kuri Vācijā pastrādājuši kādus likumpārkāpumus, jau drīz vien būs jārēķinās ar to, ka viņiem draud izraidīšana – ja ne uz savu dzimteni, tad to valsti, no kuras viņiem izdevies iekļūt Eiropas Savienībā. Par šāda likuma nepieciešamību principiāla vienošanās starp Vācijas valdošajām partijām jau panākta, un atliek vien izstrādāt detaļas.
Vācijas valdības kancelejas vadītājs Peters Altmaijers, kuram uzticēts koordinēt migrācijas krīzes risināšanu, intervijā Bild am Sonntag skaidrojis, ka pašlaik jauno kārtību plānots attiecināt vien uz kriminālnoziedzniekiem, bet nākotnē izraidīšana no Vācijas varētu draudēt arī tiem ieceļotājiem, kuri pastrādājuši nelielus likumpārkāpumus. Ja likumu izdosies pieņemt, tas attieksies arī uz Vācijā kādus noziegumus pastrādājušiem bēgļiem no karadarbības zonām vai cilvēkiem, kuriem dzimtenē draud spīdzināšana vai nāvessods. Gan starptautiskās konvencijas, gan Vācijas likums par patvēruma meklētājiem pašlaik šādus cilvēkus neļauj deportēt uz dzimteni, taču P. Altmaijers norādījis, ka šādos gadījumos viņus iespējams izraidīt uz to valsti, no kuras migranti iekļuvuši Eiropas Savienībā. «Pašlaik mēs risinām sarunas ar Turciju un citām valstīm, apspriežamies, kā viņi varētu uzņemt trešo valstu bēgļus,» stāstījis valdības kancelejas vadītājs. Šādu vienošanos panākšana gan nebūs vienkārša, jo arī pašlaik Vācija saskaras ar to, ka tai ir sarežģīti deportēt tos ieceļotājus, kuru lūgums pēc patvēruma noraidīts. Šā gada sākumā valdība pat izvirzīja ultimātu Marokai, Alžīrijai un Tunisijai – vai nu tās uzņem atpakaļ savus pilsoņus, vai arī Vācija pārtrauks sniegt ekonomisko palīdzību šīm valstīm.
Raidkorporācija Deutsche Welle tikmēr centusies apkopot informāciju par to, vai straujais nelegālo imigrantu (Vācijā gan viņus politkorekti sauc par patvēruma meklētājiem) pieaugums veicinājis arī noziedzības līmeņa paaugstināšanos. Statistika gan ir nepilnīga, jo daudzviet Vācijā policija nemaz nereģistrē noziedznieku izcelsmi, dokumentos netiek norādīts tas, ka konkrētais likumpārkāpējs ir cilvēks, kurš tikai gaida, vai viņam tiks piešķirts patvērums Vācijā. Tomēr kā piemērs tiek minēts kāds 20 gadus vecs albānis, kurš Vācijā ieradies 2014. gada nogalē, bet lūgumu pēc patvēruma (nav šaubu, ka tas tiks noraidīts) iesniedzis vien pagājušā gada novembrī. Šajā laikā policija viņu 25 reizes aizturējusi par dažādiem pārkāpumiem, arī zādzībām un ielaušanos svešos mājokļos, taču liberālie likumi noziedzniekam allaž ļāvuši izvairīties no nopietna soda. Teju vai aizstāvot kancleres Angelas Merkeles viedokli, ka kara bēgļiem no Sīrijas vai Irākas patvērums sniedzams obligāti, Deutsche Welle uzsver, ka noziegumos, ko pastrādājuši ieceļotāji, lielākoties vainojami migranti no Ziemeļāfrikas vai Balkānu valstīm. «Viņiem nav cerību saņemt bēgļu statusu, viņi nedrīkst strādāt Vācijā, viņiem nav perspektīvu nedz šeit, nedz dzimtenē, tāpēc viņi cenšas iztiku nopelnīt zogot un laupot,» skaidrojis Ķelnes policistu arodbiedrības pārstāvis Martins Līlsdorfs.