Ar pārsteigumiem Aiovas štata priekšvēlēšanu sapulcēs sākusies cīņa par ASV abu lielāko partiju nominācijām novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Republikāņu nometnē Teds Kruss negaidīti pārspējis par favorītu uzskatīto Donaldu Trampu, bet demokrātiem Hilarijas Klintones pārsvars pār Bērniju Sandersu izrādījies tik mikroskopisks, ka ne tikai zaudētājs, bet arī politologi runā par «faktisku neizšķirtu». Ir jau arī pirmie kritušie – pa vienam kandidātam no katras partijas nolēmuši cīņu neturpināt.
«Ja beidzamie astoņi mēneši mums kaut ko ir iemācījuši, tad to, ka politiskā ainava var dramatiski mainīties, sagraujot visas prognozes,» raksta USA Today, piebilstot, ka tos kandidātus, kuri paļaujas uz saviem augstajiem reitingiem, beigu beigās var gaidīt rūgta vilšanās. Aiovas gadījumā tas visvairāk attiecas uz miljardieri Donaldu Trampu, kurš bija tik ļoti pārliecināts, ka uzvara viņam jau kabatā, ka atļāvās ignorēt beidzamās priekšvēlēšanu debates televīzijā, paziņojot, ka to vadītāja neobjektīvi izturas pret viņu. Rezultātā 28% balsu Aiovā saņēmis senators no Teksasas štata T. Kruss, bet gandrīz tikpat lielu atbalstu kā D. Tramps (24%) ieguvis senators no Floridas štata Marko Rubio.
Štata ietekmīgākais laikraksts Des Moines Register norāda, ka «Kruss uzvarēja vecmodīgā veidā». Ar to jāsaprot, ka kandidāts personīgi vismaz reizi apmeklējis visus Aiovas 99 apgabalus, nenoniecinot piedalīšanos pasākumos, kurus apmeklēja relatīvi neliels skaits vēlētāju, bet viņa uzticības personas nenogurstoši nodarbojušās ar aģitāciju, apmeklējot balsotājus mājās. D. Trampa komanda tikmēr organizēja vien pāris grandiozu mītiņu, kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku, paļaujoties uz to, ka viņu kandidāts jau tāpat ir labi pazīstams, taču pārrēķinājās. Interesanti, ka uz to nav kavējies norādīt arī pats T. Kruss, kas nav labi ieredzēts partijas vadībā. «Aiova ir sūtījusi ziņu, ka republikāņu kandidātu un nākamo ASV prezidentu neizvēlēsies nedz mediji, nedz Vašingtonas politiskā elite,» BBC citē viņa sacīto. Daudzus pārsteigusi D. Trampa reakcija uz balsošanas rezultātiem – viņš pat nav sarīkojis kārtējo skandālu, bet apsveicis sāncensi ar uzvaru un paziņojis, ka jūtoties pagodināts ar ieņemto otro vietu pirmajā priekšvēlēšanu sacīkstē. Lielākā daļa amerikāņu politologu to skaidro ar D. Trampa pārliecību, ka galu galā tieši viņu republikāņu partija nominēs par prezidenta amata kandidātu, taču ir arī tādi, kuri domā, ka miljardieris ir mazliet samulsis un pašlaik domā, kas viņa spilgtajā kampaņā nogājis greizi. Tas, vai D. Trampa zaudējums ir tikai negadījums vai arī tendence, domājams, kļūs skaidrs pēc 9. februārī paredzētajām priekšvēlēšanām Ņūhempšīrā. Tikmēr balsojums Aiovā licis izkristalizēties republikāņu favorītu trio, un nav gaidāms, ka kāds no pārējiem kandidātiem šajā cīņā spēs iejaukties. Maiks Hakabī, kas Aiovā uzvarēja 2008. gadā, vakar jau izkāris balto karogu.
Tāpat rīkojies arī Mārtins O’Melijs, un par Demokrātu partijas nomināciju cīnās vairs tikai bijusī pirmā lēdija un valsts sekretāre Hilarija Klintone un pašpasludinātais demokrātiskais sociālists – senators no Vermontas Bērnijs Sanderss. Atšķirībā no 68 gadus vecās H. Klintones, kura ir tipiska politiskās elites pārstāve, 74 gadus vecais B. Sanderss meklē atbalstu starp tiem amerikāņiem, kuri nav apmierināti ar valstī notiekošo, un tiek uzskatīts par kreisā spārna pārstāvi. Pirmajās priekšvēlēšanās viņa atpalicība no favorītes ir tīri simboliska (dažos vēlēšanu iecirkņos pat nācies mest monētu, lai izlozētu, kurš no abiem pasludināms par uzvarētāju), turklāt The New York Times vakar vēstīja, ka viņu atbalstījuši gandrīz 84% balsotāju vecumā līdz 29 gadiem. Tas nozīmē, ka intriga saglabājas.