ASV gatavojas ievērojami palielināt militārā aprīkojuma apjomu Austrumeiropā

ASV prezidents Baraks Obama plāno ievērojami palielināt smago ieroču, militārās tehnikas un cita aprīkojuma klātbūtni Centrālajā un Austrumeiropā, laikrakstam "The New York Times" atklāja administrācijas amatpersonas, norādot, ka šī soļa mērķis ir atturēt Krieviju no tālākas agresijas reģionā.

Pentagona amatpersona atklāja, ka papildspēki un papildaprīkojums varētu tikt izvietots Ungārijā, Rumānijā un Baltijas valstīs.

Baltais nams plāno militāriem izdevumiem Eiropā 2017.gadā no budžeta pieprasīt vairāk nekā 3,4 miljardus dolāru, kas vairāk nekā četras reizes pārsniegtu pašreiz šim mērķim atvēlēto summu, pirmdien atklāja vairākas amatpersonas.

Ieročus un ekipējumu izmantos ASV un NATO spēki, nodrošinot, ka alianse var visu laiku uzturēt reģionā pilnībā bruņotu kaujas brigādi.

Lai gan Krievijas militārā aktivitāte Austrumukrainā pēdējos mēnešos ir pierimusi, Maskavas klātbūtne tur joprojām ir jūtama.

Obamas administrācijas amatpersonas norādīja, ka papildu NATO spēkiem jāsūta signāls Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Rietumi ir dziļi aizdomīgi par Maskavas spertajiem soļiem reģionā.

"Tā nav atbilde kaut kam tādam, kas noticis pagājušajā otrdienā. Tā ir ilgtermiņa atbilde uz mainījušos drošības vidi Eiropā. Tas atspoguļo jaunu situāciju, kurā Krievija kļuvusi par daudz sarežģītāku spēlētāju," sacīja kāda augsta ranga administrācijas amatpersona.

Tomēr analītiķi ārpus Baltā nama pauda izbrīnu par tik lielu finansējuma palielinājumu Eiropai, kas ietverts kopējā 580 miljardu dolāru budžeta pieprasījumā Pentagonam.

Kāda aizsardzības jomas amatpersona atklāja, ka Obama arī gatavojas lūgt Kongresam par 35% palielināt finansējumu cīņai pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".

Pēc vairāku analītiķu domām, finansējuma un militārā ekipējuma palielināšana noteikti sadusmos Krieviju.

Evelīna N.Farkasa, kas līdz oktobrim bija viena no Pentagona vadošajām amatpersonām Krievijas un Ukrainas jautājumos, sacīja, ka šis solis ir spilgts signāls, kas apliecina ASV apņemšanos atvairīt iespējamos Krievijas draudus un stiprināt sadarbību ar tādām partnervalstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija.

Savukārt pēc cita analītiķa domām šis solis var arī nebūt liels mierinājums Austrumeiropai, jo atstāj lēmumu par nākotnes militārajiem izdevumiem Eiropā nākamās administrācijas ziņā.

Krievija ir ieguldījusi lielus pūliņus, lai pārveidotu savu smagnējo padomju stila armiju vieglākos un daudz elastīgākos spēkos. Tas apvienojumā ar Putina vēlmi izmantot armiju, lai paplašinātu Krievijas ietekmi ārpus tās robežām, prasa lielāku spēku draudu atvairīšanai, uzskata ASV amatpersonas.

"Šī budžeta piemērošana Eiropai izpilda solījumus, ko mēs esam devuši NATO alianses kolektīvajai aizsardzībai," pirmdien atklāja augsta ranga ASV aizsardzības jomas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Amatpersona norādīja, ka Pentagons vēlas brigādes izmēra kaujas spēku klātbūtni Austrumeiropā uz rotācijas principa, lai nodemonstrētu ASV gatavību ieguldīt šo valstu un kolektīvajā aizsardzībā.

Saskaņā ar NATO un Krievijas 1997.gadā noslēgto vienošanos, kas paredz ievērot ANO hartu un 1975.gada Helsinku vienošanos, NATO arī vienpusēji apsolīja neizvietot "pašreizējās un paredzamās drošības situācijās" jaunajās alianses dalībvalstīs "ievērojamus bruņotos spēkus".

Amerikāņu amatpersonas pauda pārliecību, ka šis solis netiks uztverts kā vienošanās pārkāpums un jebkurā gadījumā Polija un Baltijas valstis uzskata, ka Krievija ar savu iebrukumu Austrumukrainā jau ir šo vienošanos pārkāpusi un arī NATO tā līdz ar to vairs nav saistoša.