Zikas vīrusa izplatība liek celt globālu trauksmi
Pasaules Veselības organizācijas (WHO) ārkārtas komisija vakar rīkoja apspriedi, lai izlemtu, vai Zikas vīrusa uzliesmojums Dienvidamerikā un Centrālamerikā būtu klasificējams kā globāla ārkārtas situācija veselības aizsardzības jomā. Uz to uzstāj daudzi speciālisti, jo vīruss izplatījies jau 23 valstīs un pastāv nopietnas bažas, ka grūtnieču inficēšanās un saslimšana noved pie jaundzimušo mikrocefālijas un, iespējams, arī reti sastopamas nervu slimības.
Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka WHO lēmums tiks publiskots, agrākais, šodien. Tad arī būs skaidrs, vai pasaules vadošā veselības aizsardzības organizācija rekomendē nedoties uz valstīm, kur izplatījies vīruss. Lēmuma pieņemšana nebūs vienkārša, jo pat speciālistiem nav īsti skaidra Zikas vīrusa daba. Pašlaik pret to neeksistē ne tikai vakcīnas, bet pat pārbaudītas tehnoloģijas, kas ļautu noskaidrot, vai cilvēks ir inficējies. Izvairīties no vīrusu pārnēsājošo odu kodieniem un iznīdēt šo kukaiņu vairošanās vietas – tādas ir pašreizējās rekomendācijas cīņā pret Zikas vīrusu, bet dažviet sievietēm drošības pēc ieteikts atturēties no grūtniecības.
Biedējošais potenciāls
Jau pati ārkārtas komisijas sasaukšana liecina, ka WHO Zikas vīrusa radītos draudus uztver ļoti nopietni. «Paredzams, ka sanāksme noritēs telefonkonferences formā, tajā piedalīsies WHO augstākās amatpersonas, to valstu, kurās izplatījies vīruss, pārstāvji, kā arī eksperti no visām pasaules malām. Bažu līmeni labi raksturo WHO ārkārtas sesijas sasaukšana, jo šādas konsultācijas tiek rīkotas salīdzinoši reti,» raksta AFP.
Gan šī, gan citas ziņu aģentūras norāda, ka WHO labā atmiņā ir kritika, ko organizācija saņēma pēc tam, kad bija vilcinājusies ar savu oficiālo reakciju uz Ebolas vīrusa izplatību Rietumāfrikā. Jāatgādina, ka pirmās ziņas par saslimšanām ar šo bīstamo un lipīgo slimību tika saņemtas jau 2013. gada nogalē, un, lai gan drīz vien kļuva skaidrs, ka vīruss strauji izplatās, WHO vilcinājās līdz pat 2014. gada augustam, kad Ebolas vīrusa epidēmija beidzot tika izsludināta par ārkārtas situāciju. Galu galā Ebolas vīruss prasīja vismaz 11 000 cilvēku dzīvības.
Kā norāda Deutsche Welle, oficiāls WHO atzinums ir svarīgs tāpēc, ka tas pamudinās WHO dalībvalstis un privātpersonas piešķirt līdzekļus, lai cīnītos pret slimības izplatīšanos, varētu paātrināties vakcīnu izstrādāšana, tiktu veikti laboratoriski pētījumi, kas palīdzētu izprast Zikas vīrusa īpatnības. «Bažu līmenis ir augsts, tāpat kā neskaidrības līmenis. Ir daudz jautājumu, uz kuriem mums nepieciešams ātri saņemt atbildes,» pagājušonedēļ ārkārtas komisijas sasaukšanu komentēja WHO ģenerāldirektore Mārgareta Čana. Atsevišķi organizācijas eksperti jau prognozējuši, ka līdz gada beigām Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā (atskaitot Čīli un Kanādu, kur nedzīvo vīrusu pārnēsājošā odu suga Aedes aegypti) ar vīrusu var inficēties no trim līdz četriem miljoniem cilvēku. Tāpat organizācija paudusi bažas, ka klimatiskais fenomens El Nino, kas nozīmē siltākus un mitrākus laika apstākļus daudzviet Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, veicinās odu vairošanos un līdz ar to arī slimības izplatīšanos.
Par maz zināšanu
«Lielākā problēma ir tā, ka mēs pagaidām zinām ļoti maz par šo slimību. Mums nepieciešams daudz labāk izprast vīrusu, jo pašlaik tas šķiet samērā noslēpumains,» intervijā Deutsche Welle sacījusi Brazīlijas vadošā veselības aizsardzības centra, Osvaldu Krusa institūta, epidemioloģe Denīze Valle. Viņa atgādinājusi, ka tikai aptuveni 20% no tiem, kuri inficējušies ar Zikas vīrusu, izpaužas šai slimībai raksturīgie simptomi – drudzis, locītavu sāpes un izsitumi, bet atsevišķos gadījumos arī galvas un acu sāpes, kā arī vemšana. Saslimušos nav nepieciešams ievietot slimnīcās, un pavisam reti esot gadījumi, kad inficēšanās beidzas ar nāvi.
Taču tajā pašā laikā novērojama iespaidīga korelācija starp inficēto un ar mikrocefāliju pasaulē nākušo jaundzimušo skaitu. Kopš pagājušā gada oktobra, kad kļuva skaidrs, ka vīruss sācis izplatīties Brazīlijā, šajā valstī piedzimuši jau vairāk nekā 4150 bērnu, kuriem bijušas aizdomas par mikrocefāliju – slimību, kas nozīme samazinātu galvaskausa apjomu un bojātas smadzenes, paziņojusi Brazīlijas veselības aizsardzības ministrija. Tiesa, tikai 270 no šiem gadījumiem ir apstiprināti un vien sešos izdevies pierādīt, ka jaundzimušā māmiņa slimojusi ar Zikas vīrusu. Pašlaik slimību iespējams diagnosticēt vien trīs līdz sešās dienās, kad tās simptomi izpaužas viskrasāk, bet, lai noskaidrotu, vai kāds cilvēks jau nav pārslimojis Zikas vīrusa izraisīto slimību, nepieciešami ļoti sarežģīti un dārgi laboratoriskie pētījumi. Ar mikrocefāliju un bīstamu neiroloģisko slimību, kas zināma kā GijēnaBarē sindroms, Zikas vīrusu pašlaik saista vien korelācija – līdzīga tai, kas tika novērota, kad šis vīruss 2007. gadā izplatījās Franču Polinēzijā.
«Pierādījumi ir diezgan pārliecinoši, taču mēs nevaram sacīt, ka tie ir nevainojami no zinātniskā viedokļa,» – to, ka korelācija nenozīmē to pašu ko cēloņsakarība, atzinis Brazīlijas veselības izpētes organizācijas Fiocruz viceprezidents Rodrigu Stabeli. Tomēr viņš mudinājis M. Čanas vadīto organizāciju izsludināt ārkārtas situāciju. Vērojot mikrocefālijas gadījumu pieaugumu, Fiocruz prognozējusi, ka Brazīlijā vien līdz šā gada beigām būs reģistrēti aptuveni 16 000 jaundzimušo ar šo slimību. «Tā ir lielākā krīze Brazīlijas veselības aizsardzībā kopš spāņu gripas epidēmijas 1918. gadā,» viņš sacījis. Situācija kļūst aizvien dramatiskāka arī citās reģiona valstīs, un, piemēram Kolumbijā, Ekvadorā, Salvadorā, Jamaikā un Puertoriko varas iestādes mudinājušas sievietes atlikt grūtniecību.
Deutsche Welle uzsver, ka pašlaik pat tajos gadījumos, kad grūtniecei izdevies diagnosticēt saslimšanu ar Zikas vīrusa izraisīto slimību, grūtniecības sākumā un vidējā posmā nav iespējams noteikt, vai jaundzimušajam draud mikrocefālija. To iespējams noskaidrot vien grūtniecības beigu posmā, kad veikt abortu jau ir par vēlu. «Daudzas grūtnieces un sievietes, kuras plāno tuvākajā laikā dzemdēt bērnus, vienkārši nezina, vai viņu organismu ir ietekmējis vīruss,» raksta vācu raidkorporācijas interneta mājaslapa, norādot, ka tas nostāda sievietes ļoti sarežģītas dilemmas priekšā. Turklāt jāatceras, ka daudzās Latīņamerikas valstīs valdošā reliģija ir katoļticība, dažviet pastāv ļoti stingri abortu veikšanas likumi, kuros Zikas vīrusa radītie draudi nav atspoguļoti, un tas rada bažas, ka aizvien lielāks skaits sieviešu var izvēlēties pagrīdes abortu veicēju pakalpojumus.
Karš pret odiem
«Pašlaik mums vēl nav vakcīnas pret Zikas vīrusu, tāpēc vienīgais, kas atliek, ir iznīcināt odus,» AFP citē Brazīlijas prezidentes Dilmas Rousefas sacīto. Pagājušās nedēļas beigās, pēc tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, viņa runājusi par īstu karu pret kukaiņiem. «Kamēr odi vairojas, mēs šo kauju zaudējam, tāpēc visiem ir jāmobilizējas. Mēs uzvarēsim šajā karā, mēs pierādīsim, ka brazīliešu tauta uz to ir spējīga,» sacījusi prezidente. BBC atzīst, ka kampaņa ir patiešām iespaidīga, papildus municipalitāšu darbiniekiem tajā iesaistīti aptuveni 220 000 karavīru, kuru uzdevums ir ar indēm apmiglot tās siltās un mitrās vietas, piemēram, nelielas ūdenskrātuves, kur mēdz vairoties odi.
D. Valle sarunā ar Deutsche Welle atzinusi, ka dažviet šāda taktika devusi panākumus. Piemēram, Singapūrā 2004. un 2005. gadā Zikas vīrusa epidēmija apturēta, pateicoties tam, ka vietējie iedzīvotāji mobilizēti iznīcināt odu vairošanās vietas. Tā kā Aedes ģints odi pārnēsā arī citus bīstamus vīrusus, piemēram, Denges drudzi un Čikunguņjas drudzi, līdzīga insektu apkarošanas kampaņa Riodežaneiro veikta 2012. un 2013. gadā – arī ar labiem panākumiem. Taču visas Brazīlijas, nerunājot nemaz par Dienvidamerikas kontinentu, mērogos tas atgādina Dona Kihota cīņu pret vējdzirnavām, jo odiem vienalga izdosies atrast kādu piemērotu vietu, kur vairoties. Brazīlijas veselības ministrijas aplēses liecina, ka aptuveni 80% odu vairošanās vietu atrodas uz privātīpašumā esošām zemēm, un ir būtisks jautājums – kā motivēt vai piespiest īpašniekus uzsākt cīņu pret insektiem.
Baijas štata federālās universitātes virusologs Gubio Suarešs (tieši viņš pagājušā gada aprīlī konstatēja Zikas vīrusa esamību Brazīlijā) ir pārliecināts, ka šis karš jau sen ir zaudēts. «Brazīlijas valdība ar šo uzdevumu nav tikusi galā. Pilsētu vadības nav pildījušas savu pienākumu un nolīgušas pietiekami kvalificētus cilvēkus, kuri varētu iznīcināt odus, un visas šīs kampaņas ir nepietiekamas,» viņš sacījis sarunā ar AFP. Sporta pasaulē tikmēr pieaug bažas, vai vīrusa izplatība netraucēs no 5. līdz 21. augustam ieplānoto Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu norisi. Starptautiskā Olimpiskā komiteja pagājušās nedēļas nogalē, ņemot vērā tikai sev zināmus apsvērumus, paziņoja, ka «Zikas vīruss olimpiādi neapdraud» – iespējams, ar to bija domāts, ka sportistu vidū nav grūtnieču, lai gan tas īsti neatbilst patiesībai. Bet tikmēr pasaules farmaceiti ķērušies pie vakcīnas izstrādes, taču ir skaidrs, ka paies vismaz gads vai pat trīs, kamēr izdosies radīt preparātu, kas palīdz ārstēt pašu slimību, nevis tās simptomus (kā tas notiek pašlaik). Turklāt speciālistiem joprojām nav skaidrs mehānisms, kā Zikas vīruss ietekmē embrijus.