Pasaule jau ir pieradusi pie ziņām, ka kārtējo reizi smoga mākonī ietinušās Indijas un Ķīnas lielpilsētas un šo pilsētu iedzīvotājiem ikdienā nākas valkāt medicīniskās sejas maskas, kas paredzētas epidēmiju gadījumiem. Taču šoziem trauksmes zvani skandināti arī daudzviet Eiropā – sākot ar Sarajevu un Milānu, beidzot ar Bergenu un Zakopani. Pagājušonedēļ par bīstamu gaisa piesārņojuma līmeni brīdināti Vācijas pilsētas Štutgartes iedzīvotāji, kurus mudina brīvprātīgi pārsēsties sabiedriskajā transportā, taču vides aizsardzības speciālisti uzskata, ka šādā veidā problēmu nevar atrisināt.
Mediķi uzsver, ka smogs rada ne tikai īslaicīgas neērtības, bet arī hroniskas slimības, kuru dēļ uz mūsu planētas katru gadu mirst vairāk nekā trīs miljoni iedzīvotāju. Sīkās piesārņojuma daļiņas, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 mikrometrus (sauktas par PM2.5) spēj nokļūt dziļi plaušās, asinsvados un pat cilvēku smadzenēs, nodarot lielu kaitējumu veselībai.
Nopietni draudi veselībai
«Katru dienu simtiem miljonu cilvēku iziet no savām mājām un nonāk vidē, kas nav droša izdzīvošanai. Ik gadus visā pasaulē, galvenokārt pilsētās, aptuveni 3,3 miljoni cilvēku pāragri mirst tieši gaisa piesārņojuma dēļ. Piesārņojums prasa vairāk upuru nekā HIV, malārija un gripa kopā,» raksta The Guardian. Britu laikraksts atsaucas uz ANO datiem, kas liecina, ka, piemēram, Ķīnā piesārņojums ik gadus prasa gandrīz 1,4 miljonu cilvēku dzīvības, Indijā – 645 000, Eiropas Savienībā – 430 000, bet Pakistānā – 110 000 dzīvības. Tās, protams, ir tikai aptuvenas aplēses, jo miršanas apliecībās termins «gaisa piesārņojums» neparādās – tā vietā ārsti konstatē, ka pacients miris no hroniskām plaušu vai sirds kaitēm.
Pasaules Veselības organizācija (WHO), kas jaunākos statistikas datus par pagājušo gadu sola apkopot februāra sākumā, jau tagad atzinusi, ka situācija ir kritiska, turklāt ne tikai trešās pasaules valstīs, bet uz visas planētas. «Gaisa piesārņojums noved pie hroniskām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamas vietas slimnīcās. Iepriekš mēs zinājām, ka tas var izraisīt tādas slimības kā pneimonija un astma, taču tagad kļuvis skaidrs, ka piesārņotā gaisa regulāra ieelpošana noved pie asinsrites traucējumiem, sirds un asinsvadu slimībām un pat plānprātības,» intervijā The Guardian norādījusi WHO veselības aizsardzības nodaļas vadītāja Marija Neira. Viņa uzsvērusi, ka situācija bez jebkādiem pārspīlējumiem ir dramatiska, bet draudi – globāli.
Londonas Karaļa koledžas (King’s College) vides veselības profesors Frenks Kellijs intervijā BBC skaidrojis, ka gaisa kvalitāti pazemina visdažādākie piesārņojuma avoti, sākot ar spēkstacijām, kurās tiek izmantotas ogles, turpinot ar automašīnām, kas izdala slāpekļa dioksīdu, un beidzot ar mājsaimniecībām, kurās joprojām ir malkas vai ogļu apkure. «Ja raugāmies uz draudiem sabiedrības veselībai, gaisa piesārņojums atpaliek vien no aktīvās smēķēšanas,» sacījis speciālists.
Turklāt piesārņojums atstāj savu postošo ietekmi arī uz nākamo paaudzi. Ne jau velti mediķi brīdina, ka dienās, kad pilsētu pārņēmis smogs, telpās būtu jāuzturas ne tikai cilvēkiem ar hroniskām slimībām un bērniem, bet arī grūtniecēm. ASV Djūka universitātes vides veselības profesors Džims Džans sarunā ar BBC atgādinājis, ka 2008. gadā, gatavojoties vasaras olimpiskajām spēlēm, Pekinā izdevās ļoti būtiski uzlabot gaisa kvalitāti. Pilsētā tika apstādināta celtniecība, uz laiku darbu pārtrauca daudzas rūpnīcas, ierobežoja transporta satiksmi, un divu mēnešu garumā piesārņojuma līmenis bija ievērojami zemāks par Ķīnas galvaspilsētai ierasto normu. «Mēs konstatējām, ka sievietes, kuru grūtniecība iekrita šajās astoņās nedēļās, vēlāk dzemdēja bērnus, kuru svars dzimšanas brīdī būtiski pārsniedza vidējos rādītājus Pekinā. Līdzšinējie pētījumi apstiprina pamata likumsakarību – bērni ar lielāku dzimšanas svaru ir veselīgāki par tiem, kuru svars piedzimstot ir neliels,» norādījis Dž. Džans.
Deli – ārpus konkurences
WHO aplēses liecinot, ka astotā daļa mūsu planētas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, kur gaisa kvalitāte ir zem katras kritikas, un mediķi ir spiesti atzīt savu bezspēcību. Piemēram, Indijas lielpilsētā Deli ārsti pacientiem, kuri sūdzas par smoga izraisīto klepu un citām kaitēm, visā nopietnībā iesaka tikai vienu līdzekli – pārcelties dzīvot uz vietu, kur gaisa kvalitāte ir labāka.
Tieši Deli tiek uzskatīta par pasaules piesārņotāko pilsētu. Vidējā PM2.5 daļiņu koncentrācija Indijas lielpilsētā sasniedz 153 mikrogramus uz kubikmetru, bet WHO speciālisti noteikuši, ka jau 10 mikrogramu uz kubikmetru rada draudus cilvēku veselībai, bet 25 mikrogrami uz kubikmetru – nopietnus draudus. Turklāt, kā uzsver The Guardian, oficiālie dati ir tikai vidējais rādītājs, kas desmitiem dienu gadā tiek pārsniegts, turklāt ievērojami. Piemēram, šā gada sākumā atsevišķos Deli rajonos konstatēts pat vairāk nekā 400 mikrogramu uz kubikmetru liels gaisa piesārņojums.
«Astoņu miljonu automašīnu radītās izplūdes gāzes, daudzie elektrības ģeneratori, kas izmanto dīzeļdegvielu, pilsētu ieskaujošās spēkstacijas, kurās kurina ogles, un regulārā atkritumu dedzināšana novedusi pie tā, ka pusei no 4,4 miljoniem Deli bērnu ir plaušu slimības, ko vairs neizdosies izārstēt,» raksta The Guardian. No 1. janvāra Deli divas nedēļas bija ierobežota automašīnu kustība – pāra datumos drīkstēja braukt vien auto, kuram numura zīme beidzas ar pāra ciparu, bet nepāra – ar nepāra. BBC vēsta, ka, neraugoties uz daudzajiem izņēmumiem, vizuāli pilsētas ielas tiešām bijušas tukšākas, arī amatpersonas atzinušas, ka satiksmes intensitāti izdevies mazināt. Taču galvenais mērķis tā arī nav sasniegts – BBC korespondents, kurš ar portatīvu ierīci regulāri mērījis piesārņojuma līmeni, konstatējis, ka tas nekrītas, bet vietām pat palielinās. Speciālisti skaidrojuši, ka smogs esot process ar samērā lielu inerci. Ziemā, pieturoties bezvējam, piesārņojuma daļiņas faktiski nogulsnējas nelielā augstumā virs zemes, un tās izdzenāt var tikai vējš vai nokrišņi.
Nepilnīgie mērījumi
Atgriežoties pie pilsētām, kurās gaiss tiek uzskatīts par vispiesārņotāko (šajā sarakstā dominē Indijas, Pakistānas un Ķīnas pilsētas), The Guardian norāda, ka informācija ir ļoti nepilnīga. Pirmkārt, jāsaprot, ka WHO pati neveic mērījumus, saņemot rezultātus no valstu valdībām. Cik tie ir korekti, grūti spriest, jo valdības dažādu apsvērumu dēļ bieži vien nav ieinteresētas celt trauksmi, piemēram, Pekinā, kuras smogs jau uzskatāms par leģendāru, tikai pagājušā gada decembrī pirmo reizi vēsturē tika izsludināts augstākais, sarkanās trauksmes līmenis, bet Deli, kur gaisa piesārņojums ir vēl trīs reizes lielāks, tāds vispār nekad nav ticis izziņots. Otrkārt, visi mērījumi tiek veikti brīvprātīgi – vienās pilsētās tie notiek regulāri, citās neregulāri, bet vēl citās nenotiek vispār.
Karaļa koledžas gaisa piesārņojuma eksperts Gerijs Fulers atgādinājis, ka WHO dati tiek apkopoti, izmantojot mērījumus, kas veikti 1622 pasaules pilsētās. Tas varētu šķist liels skaitlis, taču jāņem vērā, ka 510 no šīm pilsētām atrodas ASV un Kanādā, kur piesārņojuma līmenis nav pats augstākais. Tikmēr Āfrikā regulāri mērījumi tiek veikti vien 16 pilsētās (turklāt puse no tām atrodas relatīvi turīgajās Ēģiptē un DĀR), bet Tuvajos Austrumos tikai 24 pilsētās. «Tik liela uzmanība Deli tiek pievērsta tāpēc, ka tur notiek mērījumi. Domāju, ka ir ne mazums pilsētu, kur situācija ir tikpat katastrofāla, taču mēs to nezinām, jo mērījumi nenotiek. Mums, piemēram, nav ne jausmas, kas notiek daudzviet Rietumāfrikā un Tuvajos Austrumos,» savam kolēģim piekritis profesors Rendals Mārtins, kurš strādā Jaunskotijas (Kanādā) Dālhauzijas universitātē. Pašlaik R. Mārtins vada projektu Spartan, kura mērķis ir vākt informāciju par gaisa piesārņojumu, izmantojot mākslīgos zemes pavadoņus, starp citu, Starptautiskās kosmosa stacijas astronauti ne reizi vien sacījuši, ka no orbītas iespējams ar neapbruņotu aci saskatīt miglā tītās lielpilsētas.
Kanādiešu zinātnieks vērsis uzmanību uz vēl vienu aspektu, kas neļauj pašreizējo monitorēšanas sistēmu uzskatīt par nevainojamu. Mūsdienu lielpilsētas, piemēram, tā pati Deli, kurā kopā ar piepilsētām dzīvo ap 25 miljoni cilvēku, aizņem milzīgas platības, un situācija to rajonos dažādu iemeslu dēļ (reljefa īpatnības, rūpnieciskā aktivitāte utt.) mēdz būt ievērojami atšķirīga. Klasisks piemērs ir Mongolijas galvaspilsēta Ulanbatora. Tā atrodas ieplakā, un aukstā bezvēja laikā smogs Ulanbatorā ir neizbēgams, taču sabiedrību nomierina WHO oficiālie dati, kas liecina par 68 mikrogramu uz kubikmetru lielu piesārņojumu, – kā raksta The Guardian, tas ir slikti, bet ne katastrofāli. Taču pavisam cita aina paveras tajā pilsētas rajonā, kur uzsliets aptuveni 175 000 galvenokārt ar oglēm apsildāmu jurtu, – bieži vien piesārņojuma līmenis pārsniedz 350 mikrogramus uz kubikmetru, tātad ir lielāks nekā vidēji Deli.
Ne tikai Āzijas problēma
Eiropā ekoloģiskā situācija, protams, ir labāka, taču šoziem daudzviet konstatēts, ka pieļaujamais gaisa piesārņojuma līmenis ir pārsniegts un pat ar neapbruņotu aci bijis redzams, ka pilsētās veidojas smogs. Gada sākumā kritiska situācija bija izveidojusies Norvēģijas rietumos esošajā Bergenā – pilsētā, kur dzīvo tikai 275 000 iedzīvotāju. The Guardian raksta, ka varasiestādes nav centušās no jauna izgudrot divriteni un uz nedēļu ieviesušas daudzās pasaules valstīs izmēģināto privāto automašīnu izmantošanas ierobežojumu, kas pamatojas uz to, vai numura zīme beidzas ar pāra vai nepāra ciparu. Taču speciālisti no Norvēģijas Gaisa izpētes institūta (NILU) norādījuši, ka šis solis vairāk noderīgs sabiedrības nomierināšanai, nevis smoga mazināšanai. «Daudz lielāku gaisa piesārņojumu par transporta līdzekļiem rada malkas apkure.» Tiek lēsts, ka visā Norvēģijā ēku apsildīšanai joprojām tiek izmantotas aptuveni 1,7 miljoni krāšņu, kurās dedzina malku. Summējot to un gan privātā, gan sabiedriskā transporta radīto piesārņojumu, konstatēts, ka malkas kurināšana rada 61% piesārņojuma. Pirms pāris gadiem Bergenas municipalitāte piedāvāja 5000 kronu (530 eiro) lielu pabalstu tiem, kuri no malkas apkures pāries uz mūsdienīgākiem apkures veidiem, taču tagad naudas trūkuma dēļ šī programma ir pārtraukta. Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas pilsētās, piemēram, Parīzē, malkas apkure vispār ir aizliegta.
Bet atgriežoties pie Bergenas – šajā pilsētā nav daudz vairāk krāšņu kā citur Norvēģijā, taču smogs veidojas krietni biežāk. Tas ir pilsētas reljefa dēļ, jo Bergena atrodas ieplakā, to ieskauj kalni. «Ziemā situāciju pasliktina laikapstākļu fenomens, ko sauc par temperatūru inversiju. Virs pilsētas veidojas horizontāls vāks, gaiss, kas atrodas tuvāk zemei, ir aukstāk, nekā augstāk esošais gaiss, un tieši šajā slānī arī koncentrējas viss piesārņojums,» raksta The Guardian. Papildu efektu noteikti dod arī Bergenas ostas intensīvā darbība. Atvaļinātais inženieris, bet tagad vides aizsardzības aktīvists Terje KindtsLīns norādījis, ka viens vienīgs transporta kuģis 24 stundu laikā rada tikpat daudz kaitīgo izmešu, cik 4800 automašīnu kopā, tādēļ transporta plūsmas ierobežošana nekādu lielo efektu nedod.
Pagājušā gada decembrī gaisa piesārņojuma dēļ uz vairākām dienām bija slēgtas Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētas Sarajevas skolas – pilsēta bija acīmredzami tīta miglā, un mērījumi liecināja, ka vietām gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz 500 mikrogramu uz kubikmetru. Pēc Ziemassvētkiem tika ierobežota satiksme Romā un Milānā, bet desmitiem pilsētu Itālijā, kur smogs draudēja sasniegt kritisko līmeni, aizliedza Jaungada uguņošanas. Janvāra vidū trauksmi jau cēla Polijas vides aizstāvji – Zakopanē gaisa piesārņojums bija aptuveni tikpat liels kā Deli. Organizācijas Polski Alarm Smogowy aktīvists Pjotrs Sjergejs sarunā ar Reuters norādījis, ka tas ir pilnīgs absurds, jo Zakopane taču ir kalnu slēpošanas kūrorts. Iemesls piesārņojumam gan ir acīmredzams – šajā Polijas reģionā joprojām tiek iegūtas ogles, kuras aktīvi turpina izmantot ēku apkurei. Bet šonedēļ trauksmi jau cēla Krakovā, kur reģistrēts 494 mikrogramu uz kubikmetru liels piesārņojums.