Šengenas robežas bez pases nešķērsot

Ceļotājiem, kuri pieraduši pa Eiropu pārvietoties bez liekām formalitātēm, nāksies rēķināties ar to, ka, šķērsojot Šengenas zonas valstu robežas, viņiem var nākties uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Dažas valstis jau ieviesušas pagaidu robežkontroli, un viss liecina, ka februārī Eiropas Komisija būs spiesta atzīt, ka tas ir vienīgais veids, kā ierobežot nelegālās migrācijas radīto haosu.

Šāds iespaids radies pēc Amsterdamā notikušās ES iekšlietu ministru tikšanās, kurā, ja atskaita jau dzirdētās runas par ārējo robežu kontroles nepieciešamību un solidaritāti, sadalot Eiropā nokļuvušos migrantus, nekas jauns netika pavēstīts – ja nu vienīgi izskanēja neloģiski mājieni par Grieķijas izslēgšanu no Šengenas zonas.

Jau realitāte

«Eiropas Savienība ir spērusi soli tuvāk tam, lai piekristu, ka Šengenas zonas darbības principi var tikt anulēti uz laiku līdz diviem gadiem – ja tuvākajās pāris nedēļās neizdosies samazināt migrantu pieplūdumu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas,» raksta interneta ziņu vietne EurActiv.com. Nekādu priekšnosacījumu tam, lai ieceļotāju straume samazinātos, nav, bet International Business Times atgādina, ka jau pašlaik regulāras dokumentu pārbaudes notiek uz Vācijas/Austrijas, Austrijas/Slovēnijas, Austrijas/Ungārijas, Slovēnijas/Horvātijas, Dānijas/Vācijas, Zviedrijas/Dānijas un Norvēģijas/Zviedrijas robežām, bet neregulāras pārbaudes savas pretterorisma kampaņas ietvaros rīko arī Francija.

Amsterdamas tikšanās laikā interesanta bijusi ES prezidējošās valsts Nīderlandes iekšlietu ministra Klāsa Dijkhofa replika uz ES migrācijas komisāra Dimitra Avramopulosa paziņojumu, ka laika sāk pietrūkt un ES dalībvalstīm nekavējoties jādara viss iespējamais, lai kontrolētu migrantu plūsmas kontinentā – pretējā gadījumā 30 gadu vecā Šengenas zona sabruks. «Šis «pretējais gadījums» jau kļuvis par realitāti. Mēs jau pirms gada brīdinājām, ka gadījumā, ja netiks atrasts risinājums, Šengenas zona būs briesmās, un tas ir noticis,» Euractiv.com citē K. Dijkhofa sacīto. Deutsche Welle norāda, ka Eiropas Komisijai nāksies rēķināties ar ierobežojumiem Šengenas līguma darbībā kā ar notikušu faktu, tuvākajā laikā sagatavojot juridisku pamatojumu, lai dalībvalstis šādus ierobežojumus varētu noteikt uz laiku līdz diviem gadiem. Tas, protams, nenozīmē robežkontroles nekavējošu atjaunošanu uz visu Šengenas zonas valstu robežām, taču situācija var mainīties gadījumā, ja tiks izveidots kāds jauns nelegālās migrācijas maršruts, piemēram, caur Čehiju vai Poliju.

Apokaliptiskie brīdinājumi

AFP atgādina, ka vairākas amatpersonas brīdinājušas par katastrofālām sekām, ko var radīt Šengenas zonas izjukšana. Piemēram, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izteicies, ka šādā gadījumā vairs nebūšot jēgas savienības kopējai valūtai jeb eiro, bet par iespējamu ES sabrukšanu brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagārda. Jāuzsver gan, ka šādus apokaliptiskus scenārijus eksperti uzskata par iespējamiem vien tad, ja starp visām Šengenas zonas valstīm patiešām tiek ierīkotas stingri apsargātas robežas un kontrole ir visaptveroša – šķiet, ka tuvākajā laikā Eiropai tas tomēr nedraud. «Ja Šengenas sistēma tiks sagrauta, tas radīs dramatiskus draudus Eiropai – gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā,» intervijā žurnālam Der Spiegel nesen sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Bet Vācijas Vairumtirgotāju federācijas vadītājs Antons Bērners sarunā ar Deutsche Welle norādījis, ka Šengenas zonas izjukšana būs milzīgs trieciens Vācijas biznesa modelim, piebilstot, ka tās sekas var būt arī Eiropas vienotā tirgus izjukšana. Daudzi ekonomiski gan tam nepiekrīt, norādot, ka vienotais tirgus darbojās vēl pirms Šengenas vienošanās, un arī pašlaik tajā itin komfortabli jūtas, piemēram, Lielbritānija, kas neatrodas Šengenas zonā.

Lai gan samiti un sanāksmes seko cits citam, kopš pagājušās vasaras, kad Eiropas valstīs pirmo reizi sāka runāt par migrācijas krīzi, paveikts ir gaužām maz. Daudzas valstis savā starpā sanīdušās, apsūdzot viena otru nespējā kontrolēt ieceļotāju plūsmas. ES turīgākās valstis ir niknas uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm, ka tās neizrāda pietiekamu entuziasmu migrantu «taisnīgajā sadalē», bet Briseles amatpersonu vienīgā recepte ir – uzņemt visus patvēruma meklētājus, kuriem tā vai citādi izdevies nokļūt Eiropā, un viņus izmētāt pa visām ES dalībvalstīm. Tiesa, maz ticams, ka kvotu sistēmas autoram Ž. K. Junkeram vai viņa padomniekiem pašiem ir skaidrs, cik šādu cilvēku pašlaik jau atrodas Eiropā, bet cik ieradīsies tuvāko gadu laikā.

Grēkāzis – Grieķija

Lai gan pagājušā gada nogalē Eiropa pievēra acis uz Turcijas autoritārā režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un uzvaroši vēstīja, ka ar šo valsti noslēgta vienošanās par Sīrijas un Irākas kara bēgļu uzturēšanās apstākļu uzlabošanu (ES šim mērķim gatava atvēlēt trīs miljardus eiro), šā gada laikā vien Grieķijas salas sasnieguši aptuveni 40 000 migrantu. Un tas – šādam ceļojumam pašos nepiemērotākajos laika apstākļos, un bail iedomāties, kas notiks pavasarī un vasarā. Amsterdamas tikšanās laikā bargi tika kritizēta Grieķija, taču jāieklausās arī šīs valsts iekšlietu ministra Nikosa Toskasa sacītajā: «Ir ļoti grūti novērst to, ka Grieķijas salās ierodas nelielas laivas ar migrantiem. Tās var nogremdēt vai nošaut tajās esošos, taču tas ir pret Eiropas vērtībām un Grieķijas vērtībām, tādēļ mēs to nedarīsim,» viņa sacīto citē The Daily Telegraph. N. Toskass gan nav pieminējis trešo iespēju – konvoja pavadībā nogādāt laivas ar migrantiem atpakaļ tur, no kurienes tās devušās ceļā, proti, Turcijas piekrastē. Taču arī tas acīmredzot ir pretrunā ar «vērtībām» vai noteikumiem. Amsterdamas tikšanās laikā gan Austrijas iekšlietu ministre Johanna MiklaLeitnere, gan viņas zviedru kolēģis Anderss Īgemans bargi kritizēja Grieķiju gan par robežu nesargāšanu, gan vilcināšanos ar jaunu migrantu centru ierīkošanu, kuros ātri būtu jānoskaidro, vai ieceļotājam vispār ir kādas cerības uz patvēruma saņemšanu – pa šo maršrutu taču ierodas gan pakistānieši, gan marokāņi, gan irāņi un alžīrieši, kuri ir tipiski ekonomiskie bēgļi. Tajā pašā laikā draudi par Grieķijas izslēgšanu no Šengenas zonas uztverami kā absolūti iracionāli, vismaz, cik tas attiecas uz migrācijas krīzes risināšanu, jo Grieķijai taču nav sauszemes robežas ne ar vienu no Šengenas zonas valstīm, bet aviokompāniju pakalpojumus nelegālie migranti neizmanto.