Portugāles labēji centriskais prezidents līdzsvaros kreiso valdību

Nākamos piecus gadus Portugāles prezidenta pienākumus pildīs bijušais sociāldemokrātu partijas līderis Marselu Rebelu de Souza, kurš samērā pārliecinoši uzvarējis vēlēšanu pirmajā kārtā.

Lai gan prezidenta pilnvaras ir lielākoties ceremoniālas, labēji centriskā politiķa ievēlēšana palīdzēs Portugālē saglabāt politisko līdzsvaru, jo kopš pagājušā gada nogales valstī pie varas ir diezgan nestabila kreiso spēku koalīcija. Daudzi politologi uzskata, ka pienāks brīdis, kad M. R. de Souzam nāksies izmantot savas tiesības atlaist valdību un parlamentu.

67 gadus vecais M. R. de Souza Portugālē bieži vien tiek dēvēts vienkārši par profesoru Marselu, vēsta BBC. Viņš patiešām ir juridisko zinātņu profesors un līdz pat šim laikam lasījis lekcijas Lisabonas universitātē, taču vienlaikus arī pieredzējis politiķis. Jau studenta gados M. R. de Souza pievienojās sociāldemokrātu partijai (atšķirībā no daudzām citām valstīm Portugālē sociāldemokrāti uzskatāmi par labējā spārna partiju, jo vietu kreisajā spārnā aizņēmuši sociālisti), bet pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā vairākās valdībās pildīja valsts sekretāra funkcijas dažādās ministrijās. No 1996. līdz 1999. gadam viņš bija pat sociāldemokrātu partijas līderis, bija spiests pamest amatu pēc iekšējām nesaskaņām partijā un vēlāk tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Reuters gan norāda, ka M. R. de Souzas politiskā karjera bijusi lēcienveida un viņš regulāri pārtraucis politisko darbību, lai pievērstos savam hobijam žurnālistikai. Jaunievēlētais prezidents savulaik rediģējis laikrakstu, bet viņa veidotie diskusiju raidījumi demonstrēti vadošajos Portugāles televīzijas kanālos, – politologi atzīst, ka viņam ir ne tikai ļoti plašas intereses, bet arī lieliskas zināšanas daudzās nozarēs, kas prezidenta darbā var izrādīties noderīgas.

Prezidenta vēlēšanās piedalījās desmit kandidātu, un, tā kā priekšvēlēšanu kampaņa ilga tikai divas nedēļas, daudzi politologi prognozēja, ka būs nepieciešama balsošanas otrā kārta, – Deutsche Welle atgādina, ka par tās neizbēgamību vēl svētdienas pēcpusdienā liecinājuši kādas vēlētāju aptaujas rezultāti. Taču galu galā M. R. de Souzas uzvara bijusi gana pārliecinoša, viņš ieguvis vairāk nekā 52% balsu. «Pēc politologu domām, balsotāju vairākums vēlējušies politisko stabilitāti, uzskatot, ka jaunais premjers spēs līdzsvarot pašreizējas valdības darbību. Bet, ja koalīcija sabruks, de Souza var nospēlēt svarīgu lomu kā starpnieks sarunās starp partijām vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas, atlaižot parlamentu,» raksta International Business Times. Jāatgādina, ka Portugālē jau kopš oktobra, kad notika iepriekšējās parlamenta vēlēšanas, jūtama zināma politiskā nestabilitāte. Uzreiz pēc vēlēšanām tika izveidota labējo spēku valdība, taču dažādu domstarpību dēļ tā izjuka, un jau novembrī pie varas nonāca sociālisti, kurus atbalsta komunisti, kreisie radikāļi un zaļie. It kā nepietiktu ar to, ka viņi līdzīgi Grieķijas valdībai iebilst pret Eiropas Savienībai un starptautiskajiem kreditoriem (2011. gadā Portugāles glābšanā tika ieguldīti 78 miljardi eiro) dotajiem solījumiem un taupības politiku, bet vairākas no šīm sīkpartijām, kuru mandāti koalīcijai ir ļoti nozīmīgi, aģitē par Portugāles izstāšanos ne tikai no ES, bet arī NATO. Pašlaik premjera Antonio Kostas vadītā koalīcija cenšas manevrēt starp populistiskajiem solījumiem, kas doti vēlētājiem, un saistībām starptautiskajiem kreditoriem, un, kā uzsver Deutsche Welle, tas ir galvenais iemesls, kādēļ notiekošajam Portugālē tik cieši seko Brisele.

AP norāda, ka pirmais, kam pievērsis uzmanību M. R. de Souza, ir finanšu disciplīnas ievērošana. Jaunievēlētais prezidents paudis cerību, ka valdībai to izdosies apvienot ar ekonomiskās izaugsmes tempu palielināšanu un sociālā taisnīguma nodrošināšanu. Tomēr politologu un ekonomistu vairākums sliecas domāt, ka vismaz īstermiņā tas ir neizpildāms uzdevums un cerības, ka pašreizējā valdošā koalīcija nostrādās tai atvēlētos četrus gadus, ir niecīgas. Sagaidāms, ka amatā M. R. de Souza stāsies 9. martā, bet, jau sākot ar 4. aprīli, kad apritēs pusgads pēc beidzamajām parlamenta vēlēšanām, viņam būs tiesības atlaist parlamentu. Reti kurš Portugālē šaubās, ka agri vai vēlu jaunajam prezidentam šīs tiesības būs jāizmanto un jāuzņemas iniciatīva.