Pagājis jau vairāk nekā mēnesis kopš parlamenta vēlēšanām Spānijā, taču valdošās koalīcijas veidošanā nekāds progress nav novērojams, un trešdien vadošo partiju pārstāvji atkal dosies pie karaļa Felipes VI, lai apspriestu iespējamos rīcības variantus.
Eiropas Komisijā jau sagatavots ziņojuma projekts, kurā paustas bažas par Spānijas politisko situāciju un norādīts, ka šīs krīzes dēļ tiek novilcinātas reformas un mazinās investoru uzticība.
«Politiskie manevri, kas pēc vēlēšanām ilgst jau četras nedēļas, nav pavirzījuši valsti daudz tuvāk valdības izveidošanai, vairojot nenoteiktību, kas var izrādīties postoša Spānijas ekonomiskajai atlabšanai, turklāt šādā situācijā malā nobīdīta tik ļoti nepieciešamo reformu īstenošana,» raksta Reuters. Šīs ziņu aģentūras rīcībā nonācis EK sagatavotais ziņojuma projekts par ekonomisko situāciju visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tajā norādīts, ka Spānijas politiskā paralīze pašlaik satrauc gan Eiropas politiķus, gan ekonomistus, gan uzņēmējus.
Politiskās krīzes iemesls ir 20. decembrī notikušo Spānijas parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurus traktējot politologi bieži vien lieto apzīmējumu «bezprecedenta». Kopš 1975. gada, kad aizsaulē aizgāja diktators Fransisko Franko, bija ierasts, ka varu Spānijā savā starpā sadala divas partijas – konservatīvā Tautas partija (PP) un kreisi noskaņotie sociālisti (PSOE). Taču ekonomiskā krīze un tās izraisītais taupības režīms, ko bija spiesti atbalstīt gan konservatīvie, gan sociālisti, ieviesuši izmaiņas arī uz Spānijas politiskās skatuves. Decembra vēlēšanās būtisku pārstāvniecību parlamentā spēja nodrošināt gan kreisie radikāļi no Podemos, gan liberāļi no Ciudadanos – jauni politiskie spēki, kuriem vēl pirms četriem gadiem nebija neviena deputātu mandāta.
Formāli vēlēšanās uzvarēja līdzšinējā premjera Mariano Rahoja vadītā Tautas partija, taču tā spēja iegūt vien 123 no 350 deputātu mandātiem. Pat piesaistot ideoloģiski tuvāko Ciudadanos, ar to nepietiek vairākuma koalīcijas veidošanai. M. Rahoja nodoms bija ņemt piemēru no Vācijas, veidojot tā saukto lielo koalīciju ar sociālistiem (šāds risinājums apmierinātu arī Briseli), taču pagaidām sociālistu līderis Pedro Sančess pats nav zaudējis izredzes kļūt par valdības vadītāju un nevēlas pildīt tikai koalīcijas jaunākā partnera lomu. Karalis Felipe VI jau bija uzdevis M. Rahojam kā vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguvušās partijas līderim veidot valdību, taču piektdien konservatīvo līderis paziņoja, ka pagaidām neesot gatavs uzticības balsojumam parlamentā, kas nozīmē vēl vienu sarunu raundu starp monarhu un partijām. Interesanti, ka Spānijas likumdošana nenosaka nekādus termiņus, cik ilgi šādas konsultācijas var notikt, taču pēc pirmā uzticības balsojuma mēģinājuma parlamentā valdība jāapstiprina divu mēnešu laikā – pretējā gadījumā notiek ārkārtas vēlēšanas.
Pašlaik M. Rahojs acīmredzami velk laiku, cerot, ka sociālisti piekritīs viņa piedāvājumam. Tomēr sestdien šīs partijas paziņojumā skaidri norādīts – līdzšinējam premjeram beidzot ir laiks pieņemt izšķirošo lēmumu, vai nu pieprasot oficiālu balsojumu par uzticību savai valdībai, vai arī atsakoties no tās veidošanas un dodot ceļu sociālistiem. Taču arī viņiem izveidot valdību nemaz nebūs tik vienkārši. Pirmkārt, Podemos līderis Pablo Iglesiass, pagājušās nedēļas nogalē piedāvājot iekļauties sociālistu valdībā, paspējis izvirzīt tik konkrētus nosacījumus attiecībā uz amatiem, ka citādi kā par šantāžu tie nav nosaucami. Bloomberg vēsta, ka svētdien gan notikusi P. Sančesa un P. Iglesiasa tikšanās (pirmā visā valdošās koalīcijas veidošanas procesā), taču par tās rezultātiem spriest esot pāragri. Otrkārt, kā norāda Reuters, pat kopā ar Podemos un bijušajiem komunistiem, kuri pašlaik pazīstami kā partija Izquierda Unida, sociālistiem būtu, maksimums, 161 mandāts jeb par 15 mazāk, nekā nepieciešams vairākuma valdības izveidošanai. Tas nozīmē, ka viņiem būtu nepieciešams piesaistīt kādas reģionālās partijas, taču gan ar basku, gan katalāņu nacionālistiem sociālistiem būs grūti atrast kopīgu valodu.
Treškārt, partijas nedrīkst neņemt vērā arī sabiedrības noskaņojumu. Svētdien laikrakstā El Pais publicētie Metroscope aptaujas dati liecina, ka pārliecinošs vairākums Spānijas iedzīvotāju nevēlas politiskās nestabilitātes turpināšanos un jaunas vēlēšanas. Viņiem pieņemamākais šķistu lielās koalīcijas variants ar sociālistu un Ciudadanos piesaistīšanu Tautas partijas vadītai valdībai, taču tajā pašā laikā 62% aptaujāto premjera krēslā nevēlas redzēt M. Rahoju, bet P. Sančesa reitings ir vēl zemāks. Kā iziet no šādas situācijas, nav īsti skaidrs, jo Spānijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, partijas līderis automātiski ir arī kandidāts uz valdības vadītāja amatu. Pašlaik šķiet, ka ilgā vilcināšanās ar valdības veidošanu ir izdevīgāka M. Rahojam, jo labējā spārna elektorāta simpātijas ir diezgan nemainīgas, kamēr sociālisti eventuālajās ārkārtas vēlēšanās riskē saņemt mazāk balsu nekā Podemos. Tādēļ politologi uzskata, ka lielās koalīcijas izveidošana Spānijā joprojām ir iespējama.