NATO komandieri vienojas par atbalstu Afganistānas drošības spēkiem

© Scanpix

NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri vienojušies par ilgtermiņa atbalstu Afganistānas drošības spēkiem un dialogu ar Vidusjūras partnervalstīm, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Vakar Briselē noslēdzās 174. NATO Militārās komitejas sanāksmē, kurā piedalījās alianses dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, tostarp arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Bruņoto spēku komandieri un NATO komandstruktūru vadītāji Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Petra Pavela vadībā sanāksmē izskatīja NATO vadītās apmācības operācijas "Resolute Support" Afganistānā gada laikā paveikto un turpmākās darbības plānus un apsprieda NATO nākotnes stratēģiju, kā arī apmainījās viedokļiem par reģionālās drošības situācijas attīstību un militāro sadarbību ar Vidusjūras dialoga partnervalstīm - Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Mauritāniju, Maroku un Tunisiju.

NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri ieteica risinājumus un apsprieda aliansei stratēģiski svarīgus jautājumus, kas ļaus sagatavoties februārī gaidāmajai alianses dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmei. "Šīs atklātās diskusijas, ņemot vērā izaicinājumus drošības vidē, sniegs papildu norādījumus ministru sanāksmei un arī gaidāmajam NATO samitam Varšavā," sacīja Militārās komitejas priekšsēdētājs.

Diskutējot par operāciju "Resolute Support", 28 alianses dalībvalstu bruņoto spēku komandieri uzslavēja Afganistānas drošības spēkus un uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstu tiem, kā arī pārskatīja pašreizējos izaicinājumus un noteica apmācību operācijas pamatdarbības virzienus 2016.gadā. Ģenerālis Petrs Pavels norādīja, ka "2015.gads Afganistānas drošības spēkiem ir bijis izaicinājumu pilns, tomēr tie ir rādījuši izturību un drosmi cīņā pret nemierniekiem visā valsts teritorijā. Ņemot vērā līdzšinējo novērtējumu, bruņoto spēku komandieri vienojās turpināt pašreizējos centienus un nodrošināt alianses saistību izpildi Afganistānā ilgtermiņā."

Diskusijās ar Vidusjūras dialoga partnervalstu pārstāvjiem bruņoto spēku komandieri guva tiešu ieskatu reģiona drošības izaicinājumos un novērtēja pašreizējās sadarbības rezultātus, tostarp Aizsardzības spēju veidošanas programmā sasniegto. "Ir svarīgi gūt labāku izpratni par reģionu un situācijas novērtējumu, bet mums ir nepieciešams uzlabot praktisko militāro sadarbību, kas būtu individuāli pielāgota katrai reģiona partnervalstij un NATO," uzsvēra komitejas priekšsēdētājs.

NATO nākotnes stratēģija un tās pielāgošana bija galvenais alianses dalībvalstu bruņoto spēku sarunu temats. Visu dalībvalstu bruņoto spēku komandieri pauda gandarījumu par progresu, īstenojot Gatavības rīcības plānu, kā arī pievērsās NATO nepārtrauktās militārās pielāgošanās procesam. "Militārās konsultācijas šodien apliecināja NATO vienotību, spējas, tostarp arī spējas ātri reaģēt, un koncentrējās uz būtiskiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai vēl vairāk stiprinātu NATO kolektīvo aizsardzību," secināja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels no Čehijas Bruņotajiem spēkiem, kurš šajā amatā stājās 2015.gada 26.jūnijā, nomainot līdzšinējo priekšsēdētāju ģenerāli Knutu Bartelu no Dānijas.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais