Eiropas Parlaments (EP) trešdien mudināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis uzsākt iestāšanās sarunas ar Maķedoniju, un šādam aicinājumam pievienojās arī jaunapstiprinātais paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
Pieņemot trīs atsevišķus ziņojums, EP izteica atzinību par Zagrebas un Skopjes panākto progresu attiecībā uz pievienošanos valstu blokam, turpretī Ankaras līdz šim paveiktais saņēma pieticīgu novērtējumu.
"Esmu priecīgs, ka Eiropas Parlamenta un ES Komisijas starpā valda vienprātība par nepieciešamību uzsākt pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju," paziņoja jaunais komisārs.
Lēmums par iestāšanās sarunu atlikšanu tika pieņemts pērn decembrī, pakļaujoties Grieķijas spiedienam.
Grieķija ir atteikusies atzīt savas kaimiņvalsts konstitucionālo nosaukumu - Maķedonijas Republika -, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, jo Maķedonija ir arī Grieķijas ziemeļu reģiona nosaukums, un Atēnas baidās, ka atļauja Skopjei lietot šo vārdu pavērs ceļu teritoriālām pretenzijām.
Grieķijas prasību dēļ tās ziemeļu kaimiņvalsts ANO un citās starptautiskajās organizācijās ir pārstāvēta ar vārdu "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija".
Parlaments trešdien aicināja dalībvalstis pieņemt lēmumu iestāšanās sarunu jautājumā "2010.gada marta samitā" un pauda cerību, ka tās varētu sākties "jau tuvākajā nākotnē".
Savukārt paplašināšanās komisārs, pamatojot savu viedokli, norādīja, ka sarunu uzsākšana būtu ne tikai Maķedonijas, bet arī "ES stratēģiskajās interesēs", jo tas "veicinātu ES perspektīvas plašākā reģionā". Šādu uzskatu viņš solīja paust arī pašām dalībvalstīm un Skopjei.
Tam nepiekrīt Grieķijas un Kipras pārstāvji parlamentā, norādot, ka līdz nosaukuma konflikta atrisināšanai grieķu valdības neatbalstīs sarunu atvēršanu.
Pretēji EP paustajiem atzinīgajiem vārdiem par Maķedonijas panākumiem ceļā uz ES, bloka prezidētājvalsts Spānijas ES lietu sekretārs Djego Lopess Garrido attiecībā uz Skopjes uzrādīto progresu izteicās rezervēti un atteicās komentēt, vai dalībvalstis martā varētu atbalstīt sarunu uzsākšanu. Taču viņš uzsvēra, ka "būtu jāizstrādā iestāšanās sarunu grafiks, kā arī jāpanāk vienošanās nosaukuma konfliktā."
"ES institūcijas tic, ka Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas nākotne ir ES," norādīja Spānijas pārstāvis, vienlaikus akcentējot arī virkni joprojām šajā valstī neatrisināto problēmu - korupciju, atbilstošu likumu ieviešanu, dzimumu nevienlīdzību un minoritāšu tiesības.
Pati Maķedonija cer, ka tuvāko piecu gadu laikā izdosies noslēgt iestāšanās sarunas.
Tikmēr attiecībā uz Horvātiju EP paziņoja, ka ir iespējams iestāšanās sarunas noslēgt jau šogad, kā plānots iepriekš, ja Zagreba turpinās ieviest reformas un pilnībā sadarbosies ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu Hāgā. Likumdevēji aicināja Komisiju atvērt sarunas atlikušajās septiņās sadaļās, ko Spānija nodēvējusi par visgrūtākajām, tostarp par tieslietu, vides un konkurētspējas jautājumiem.
Savukārt, izskatot Turcijas līdz šim paveikto, EP izteica kritiku Ankarai par lidostu un ostu neatvēršanu Kipras transportam jau ceturto gadu pēc kārtas, kas, kā brīdināja likumdevēji, "nopietni ietekmē sarunu procesu". Vienlaikus deputāti pauda atzinību par Turcijas un Armēnijas attiecību uzlabošanos un ierobežojumu atcelšanu medijiem raidīt kurdu valodā.
Kopš 2006.gadā uzsāktajām iestāšanās sarunām ar Ankaru ir atvērtas 12 no 35 sadaļām.