Šīs pasaules varenie Davosas forumā iezīmēs lielu problēmu gūzmu

Vismaz 40 pasaules valstu prezidentu un premjeri, desmitiem starptautisku organizāciju līderi, vairāk nekā 1000 lielu transnacionālo kompāniju vadītāji un vēl kāds pusotrs tūkstotis lūgto viesu – visa šī raibā publika Šveices kalnu kūrortā Davosā šodien sāk dalību tradicionālajā Pasaules ekonomikas forumā, kas notiek jau 46. reizi.

Tā dalībnieku uzmanības centrā būs gan pasaules ekonomiskās attīstības tendences un naftas cenu samazināšanās, gan terorisma draudi un migrācijas krīze, gan globālās klimata pārmaiņas un aizvien pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība, kas nereti ir viens no jaunu konfliktu un krīžu galvenajiem cēloņiem.

Foruma dibinātājs un rīkotājs Klauss Švābs katru gadu piesaka kādu galveno tēmu, un šogad tā ir Ceturtā industriālā revolūcija. «Mums nepieciešama visaptveroša un globāli atzīta izpratne par to, kā tehnoloģijas maina mūsu un nākamo paaudžu dzīves,» K. Švāba sacīto citē CNN. International Business Times atgādina, ka šonedēļ foruma rīkotāji publicēja savu pētījumu, kas liecina – pašlaik notiek ļoti dramatiskas pārmaiņas darba tirgū, kas saistītas ar moderno tehnoloģiju un robotu aizvien plašāku izmantošanu. Lūkojoties tālākā nākotnē, pētījuma autori prognozē, ka no tiem bērniem, kuri pašlaik mācās pamatskolās, aptuveni 70%, kļūstot pieauguši, strādās tādās profesijās, kādas pašlaik nemaz vēl nav zināmas. Prognoze, protams, ir aizraujoša un interesanta, taču lielāka uzmanība pievēršama citam pētījuma aspektam – aizvien plašāka tehnoloģiju izmantošana draud ar to, ka līdz 2020. gadam visā pasaulē neatgriezeniski tiks zaudēts aptuveni 5 miljoni darba vietu (nevajadzīgi izrādīsies 7 miljoni strādājošo, bet viņu darbs tiks paveikts ar aptuveni 2 miljonu jaunu speciālistu pūlēm). Tehnoloģiju attīstības dēļ ekonomiski attīstītajās valstīs visvairāk apdraudētas ir tā sauktās baltās apkaklītes jeb birojos strādājošie administratīvā darba veicēji, un tas nozīmē kārtējo triecienu tā dēvētajai vidusšķirai. Savukārt mazāk attīstītās valstīs pēc ražošanas automatizēšanas būtiski varētu samazināties pieprasījums pēc zemi kvalificētiem fiziskā darba veicējiem. Kā mūsdienu tehnoloģiju laikmetā nodarbināt cilvēkus, lai viņi varētu nopelnīt pietiekami daudz – tas ir jautājums, uz kuru atbildes meklēs arī Davosā.

Ar šo tēmu cieši sasaucas vēl divi pētījumi, kuru rezultāti noteikti ne reizi vien tiks pieminēti Šveices kalnu kūrortā. Lai gan mūsu planētas iedzīvotāju pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība bija pagājušā gada Davosas foruma galvenā tēma, Oxfam pētījums liecina, ka gada laikā situācija ir mainījusies tikai uz slikto pusi. Pašreizējā statistika liecina, ka puse no pasaules bagātībām atrodas tikai 1% mūsu planētas turīgāko iedzīvotāju rokās, bet 62 superbagātnieki spējuši akumulēt tikpat lielu bagātību, kāda kopā pieder pasaules 3,5 miljardiem nabadzīgo iedzīvotāju. Turklāt viss liecina, ka šī nevienlīdzības tendence tikai pieņemas spēkā – bagātie kļūst aizvien bagātāki, bet nabadzīgie nabadzīgāki. Oxfam izpilddirektore Vinnija Bjanjima sarunā ar AFP sacījusi, ka jau otro gadu pēc kārtas apelēs pie valstu valdībām, ka pienācis beidzamais brīdis izskaust tā saucamās nodokļu paradīzes, pateicoties kurām daļa pašu bagātāko pasaules cilvēku joprojām veiksmīgi izvairās no taisnīgu nodokļu nomaksas. Uzkrītošā ekonomiskā nevienlīdzība ir bumba ar jau aizdedzinātu degli, kas var eksplodēt jebkurā laikā, turklāt tas attiecas arī uz ekonomiski attīstītajām valstīm, kuru pamatu pamats – vidusšķira – kļūst aizvien neapmierinātāka. Līdzīgi secinājumi ir arī sabiedrisko attiecību kompānijai Edelman, kas pētījusi cilvēku uzticību valsts institūcijām, uzņēmējiem, medijiem un nevalsts organizācijām. Ekonomiski attīstītajās valstīs novērojama biedējoša tendence, kad labāk izglītotie (vairākumā gadījumu tas nozīmē – arī labāk apmaksātie) ļaudis sliecas aizvien vairāk uzticēties elitei, bet tā sabiedrības daļa, ko nicinoši mēdz saukt par marginālu, aizvien tālāk no tās attālinās. Kompānijas vadītājs Ričards Edelmans AFP sacījis, ka tas lielā mērā izskaidro gan skandalozā republikāņa Donalda Trampa popularitāti ASV, gan Marinas Lepēnas vadītās Nacionālās frontes panākumus Francijā, gan citu kreiso un labējo radikāļu lieliskos rezultātus vēlēšanās – ļaudis vienkārši balso pret politisko eliti.

Pagājušā gada notikumu kontekstā liela uzmanība tiks pievērsta terora draudiem un Eiropu pārņēmušajai migrācijas krīzei, ar savu redzējumu uz situāciju Tuvajos Austrumos foruma dalībniekus iepazīstinās Jordānijas karaliene Ranja. Interesanti, ka Vācijas kanclere Angela Merkele nav devusies uz Davosu aizstāvēt savu nostāju attiecībā uz patvēruma meklētājiem, un šis apšaubāmais gods uzticēts finanšu ministram Volfgangam Šoiblem. Tiek prognozēts, ka pasākuma kuluāros viņam un Starptautiskā Valūtas fonda vadītājai Kristīnai Lagārdai būs tikšanās ar Grieķijas premjeru Aleksi Cipru, kurā tiks spriests par to, kā Grieķijai sokas ar solīto reformu realizēšanu, bet Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi analizēs ekonomisko situāciju eiro zonā. Spraigs darba grafiks paredzēts Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, kuram Davosas forums ir iespēja neformālā gaisotnē skaidrot, kādēļ ES nepieciešamas Lielbritānijas pieprasītās pārmaiņas. Tiks apspriestas arī joprojām krītošās naftas cenas un Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās (zemākais pieauguma temps beidzamo 25 gadu laikā), kā arī tas, kādu ietekmi šie procesi atstās uz attīstības valstīm, piemēram, Argentīnu un DĀR, kuru līderi arī ieradušies Davosā.