Jaungada nakts uzbrukumi sievietēm Ķelnē un citās Vācijas pilsētās, par kuru veikšanu aizdomās tiek turēti lielākoties ieceļotāji no Ziemeļāfrikas valstīm, likuši Vācijas valdībai asāk vērsties pret Maroku un Alžīriju.
Šīs valstis nesteidzas uzņemt atpakaļ tos savus pilsoņus, kuriem Vācijā atteikts patvērums, un vicekanclers Zigmārs Gabriels pat bijis spiests piedraudēt – ja tā turpināsies, Vācija var pārtraukt sniegt ekonomisko atbalstu gan šīm abām, gan citām Ziemeļāfrikas valstīm.
«Vācija ļoti vēlas sniegt ekonomisko palīdzību Ziemeļāfrikai, taču tikai tādā gadījumā, ja šo valstu valdības piekritīs uzņemt atpakaļ savus pilsoņus, kuri nav saņēmuši bēgļu statusu,» valdošajā koalīcijā pārstāvētās sociāldemokrātu partijas līderis Z. Gabriels sacījis intervijā sabiedriskajai televīzijai ARD. Konkrētas valstis viņš nav nosaucis, taču Vācijas mediji jau vairākas dienas raksta par spiedienu, kas tiekot izdarīts uz Marokas un Alžīrijas valdībām. Šajās valstīs nekādi kari vai bruņoti konflikti neplosās, tādēļ alžīriešiem un marokāņiem teju vai nav cerību saņemt bēgļu statusu, taču tas nenozīmē, ka šo valstu pilsoņi uz tādu necerētu.
Izmantojot Vācijas atvērto durvju jeb bēdīgi slaveno willkommen politiku, no kariem bēgošo ļaužu straumē veiksmīgi iefiltrējušies arī ekonomiskie bēgļi no Alžīrijas un Marokas, vēsta interneta ziņu vietne The Local. Piemēram, pagājušā gada jūnijā bija reģistrēti vien 847 patvēruma meklētāji no Alžīrijas un 368 no Marokas, bet decembrī viņu skaits pieauga attiecīgi līdz 2296 un 2896 cilvēkiem, liecina iekšlietu ministrijas dati. Vācijas laikraksti uzsver, ka tie ir tikai oficiālie dati, jo nereti alžīrieši vai marokāņi apgalvo, ka viņu dokumenti kaut kur pazuduši, uzdodoties par bēgļiem no Irākas vai Sīrijas. Taču pat tos, kuru pieprasījums pēc patvēruma tiek oficiāli noraidīts, nav vienkārši deportēt uz dzimteni, lai gan formāli attiecīgi līgumi ir noslēgti. Marokāņi un alžīrieši, kuriem draud deportācija, vienkārši iznīcinot savus personu apliecinošos dokumentus, bet abu valstu valdības aizbildinās, ka nevar uzņemt šos cilvēkus, jo skaidri nav zināma viņu pilsonība. Piemēram, pagājušā gada pirmajā pusē bēgļu statuss atteikts 5500 abu valstu pilsoņiem, taču tikai 53 no viņiem atgriezušies dzimtenē, bet pārējie joprojām uzturas Vācijā, ziņo Deutsche Welle. Arī abu valstu pilsoņu patvēruma pieprasījumu izskatīšana ilgst mēnešiem ilgi, lai gan rezultāts gandrīz 100% gadījumu ir atteikums, tādēļ tagad Vācijas valdība grasās procedūru vienkāršot, gan Marokas, gan Alžīrijas pilsoņus uzreiz sūtot uz deportācijas centriem Bavārijā, bet uz abu valstu valdībām turpinot izdarīt nopietnu spiedienu, lai tās uzņemtu atpakaļ savus pilsoņus.