Šengenas zonas drupināšanā roku pieliek arī Austrija

Pagājušās nedēļas nogalē Austrija pievienojusies tām Eiropas Savienības valstīm (Zviedrijai, Dānijai, zināmā mērā arī Vācijai), kas uz laiku atteikušās no Šengenas vienošanās ievērošanas un atsākušas pilnīgu vai daļēju dokumentu kontroli uz savām robežām.

Šādas rīcības iemesls ir centieni ierobežot imigrantu straumes, kā arī tas, ka beidzamo nedēļu laikā no Vācijas Austrijā piespiedu kārtā tiek atgriezti aizvien vairāk nelegālo pārceļotāju, kuri nevar pretendēt uz bēgļu statusu.

Par jauno kārtību jau piektdien paziņoja Austrijas iekšlietu ministre Johanna MiklaLeitnere, pavēstot, ka tos nelegālos imigrantus, kuri negrasās pieprasīt patvērumu nedz Austrijā, nedz Vācijā (tas liecinot, ka viņi grasās ceļot tālāk uz Skandināvijas valstīm), turpmāk «apturēs tieši uz mūsu dienvidu robežas ar Slovēniju». Dienu vēlāk Austrijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka robežkontroles nodrošināšanai tiks piesaistīti armijas karavīri, viņi arī uzraudzīs, lai nelegāli netiktu šķērsota tā sauktā zaļā robeža starp Slovēniju un Austriju. Savukārt Austrijas Iekšlietu ministrija piebildusi, ka ar Slovēniju un Horvātiju tiekot apspriesta iespēja sūtīt austriešu speciālistus palīgā šo valstu robežu apsargāšanā.

Tomēr šīs amatpersonas runāja vien par pastiprinātu migrantu plūsmu kontroli, bet kanclers Verners Feimans svētdien publicētā intervijā žurnālā Österreich jau bijis pavisam atklāts – Austrija «uz laiku» aptur Šengenas līguma darbību, kas faktiski nozīmē, ka dokumentus uz šīs valsts robežām var nākties uzrādīt arī ikvienam Šengenas zonas dalībvalsts pilsonim. Tiesa, vēl vakar nebija īsti skaidrs, vai šāda kārtība tiek ieviesta tikai uz robežas ar Slovēniju, no kurienes Austrijā ierodas pārliecinošs vairākums ieceļotāju, vai arī uz robežām ar visām astoņām Austrijas kaimiņvalstīm, starp kurām ir arī Lihtenšteina, Šveice, Čehija un Slovākija jeb valstis, no kurām migranti, kas vēlētos doties uz Skandināviju, Austrijā, visticamāk, neieceļo.

«Visi migranti ir jākontrolē, bet ekonomiskie bēgļi jāsūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm,» intervijā žurnālam atzinis V. Feimans. Austrijas valdības vadītājs vēl pērnā gada septembrī ar sajūsmu uztvēra Vācijas kancleres Angelas Merkeles ideju apstādināt Dublinas līguma darbību, plaši atverot durvis nelegālajiem ieceļotājiem, un šausminājās par Ungārijas premjera Viktora Orbana izlēmīgo rīcību ierīkot žogu uz robežas ar Serbiju – valsti, no kurienes pa Balkānu maršrutu (Turcija – Grieķija – Maķedonija – Serbija) ceļojošie migranti iekļuva Ungārijā, lai tālāk dotos uz Austriju, Vāciju un Skandināviju. V. Feimana beidzamajos izteikumos no Ungārijas kritikas vairs nav ne miņas. Gluži otrādi, viņš norāda, ka ES ir jācenšas stiprināt savas ārējās robežas, jo pretējā gadījumā Šengenas zonas pastāvēšana ir apdraudēta. «Tad katrai valstij nāksies kontrolēt savas nacionālās robežas,» sarunā ar Österreich norādījis Austrijas valdības vadītājs, piebilstot, ka šādā gadījumā ir apdraudēta visa Eiropas Savienības nākotne. Interneta ziņu vietne The Local atgādina, ka ar līdzīgiem trauksmainiem paziņojumiem šogad nākušas klajā arī citas ES amatpersonas, ieskaitot Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šoibli un Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, kurš sacījis, ka bez Šengenas zonas nebūs lielas jēgas arī ES kopējās valūtas jeb eiro pastāvēšanai. Taču dīvainā kārtā nedz no Briseles, nedz ES lielvaru puses nekas nav dzirdēts par kādiem asignējumiem, kas varētu tikt izmantoti Rumānijas, Ungārijas, Slovākijas, Polijas vai Baltijas valstu ārējo robežu stiprināšanai, bet no Grieķijas un Itālijas robežu kontroles būs maza jēga tikmēr, kamēr no avarējušajām laivām izglābtos migrantus humānisma vārdā turpinās nogādāt nevis vietā, kur viņi sākuši savu ceļojumu (Turcijā vai Ziemeļāfrikā), bet gan tur, kur viņi alkst nokļūt – Eiropas Savienībā. Interneta ziņu vietne EurActiv.com raksta, ka pagājušās nedēļas nogalē Briselē aizvien skaļāk bijušas dzirdamas baumas par Vācijas vēlmi izveidot Minišengenu, kurā bez Vācijas vieta atrastos vien Francijai, Austrijai, Nīderlandei, Luksemburgai un Beļģijai, – tā būšot kārtīga mācība Itālijai un Grieķijai, kas esot vainīgas pie migrācijas slūžu pavēršanas, bet tas, ka neērtības izjutīs arī citu ES un Šengenas zonas valstu pilsoņi, diez vai kādu Berlīnē interesē.

Lai gan par stingrāku dokumentu kontroli uz robežas Austrija paziņoja tikai pagājušās nedēļas nogalē, Slovēnijas amatpersonas izteikušās, ka jau no šā gada sākuma vairāk nekā 2500 nelegālo migrantu no Slovēnijas nav ielaisti Austrijā, jo austriešu policistiem nav bijusi pārliecība, ka viņu uzrādītie dokumenti ir īsti. Savukārt no Vācijas Austrijā vidēji ik dienu tiekot atgriezti aptuveni 200 līdz 300 cilvēku, kuriem neesot izredžu saņemt bēgļu statusu vai arī kuri nevēlas to pieprasīt Vācijā, jo grib doties tālāk uz Zviedriju vai kādu no tās kaimiņvalstīm. Starp vācu un austriešu robežas sargātājiem (vietām šīs funkcijas pilda policisti) ir laba sadarbība – ja cilvēks, kurš ieradies Vācijā, nevēlas iesniegt pieprasījumu pēc patvēruma, viņš uzreiz tiekot nogādāts atpakaļ Austrijā.

AFP vēsta, ka pagājušajā gadā bēgļu statusu Austrijā pieprasījuši aptuveni 90 000 cilvēku. Salīdzinājumam – pirms gada tādu bija 28 000, bet, piemēram, 2010. gadā tikai 11 000. Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem ir Afganistānas pilsoņi, kuriem seko sīrieši un irākieši, liecina Iekšlietu ministrijas dati. Savukārt šogad Austrijas valdība rēķinās jau ar 120 000 patvēruma pieprasītāju un, ja šis sliktākais scenārijs patiešām piepildīsies, Austrijai nāksies saskarties ar milzīgām problēmām – J. MiklaLeitnere sarunā ar televīzijas kompāniju ORT norādījusi, ka tik mazai valstij uzņemt tik daudz bēgļu būs neiespējami.