Desmitiem tūkstošu Grieķijas iedzīvotāju vakar piedalījās 24 stundu streikā un izgāja protesta demonstrācijās, iebilstot pret valdības plāniem iesaldēt darba algas un palielināt pensionēšanās vecumu.
Neraugoties uz Briseles iepriekšējiem apgalvojumiem, ka Grieķijai ar savām ekonomiskajām problēmām jātiek galā pašai, pieņemas spēkā baumas, ka šodien paredzētajā ES ekonomikas samitā tiks pieņemts lēmums par finansiālo palīdzību valstij, kas faktiski esot uz bankrota sliekšņa.
Vakar bija slēgtas Grieķijas lidostas, nestrādāja valsts iestādes, arī muitas un ieņēmumu dienesti, lielākā daļa slimnīcu uzņēma tikai pacientus, kuriem nepieciešama neatliekamā palīdzība – šādā veidā Grieķijas sabiedriskajā sektorā strādājošie reaģēja uz valdības plāniem samazināt budžeta deficītu, gadā ietaupot aptuveni 800 miljonus eiro, ziņo Reuters. Arodbiedrību ADEDY un PAME rīkotās protesta akcijas ir tikai pirmās – uz februāra nogali un marta sākumu savus streikus ieplānojušas citas arodbiedrības, kas apvieno privātajā sektorā strādājošos, un pastāv bažas, ka Grieķijā var izvērsties tikpat vardarbīgi protesti kā 2008. gada decembrī, kad iedzīvotāji protestēja pret korupciju un bezdarba pieaugumu. Vakar Atēnās jau notikušas sadursmes starp demonstrantiem un policiju, kuru laikā likuma sargi izmantojuši asaru gāzi. Reuters vēsta, ka incidents izcēlies pēc tam, kad atkritumu savācēji ar savām automašīnām mēģinājuši izbraukt cauri policijas izveidotajam nožogojumam, lai pievienotos protesta gājienam.
Arodbiedrību līderu nepatiku izraisījis valdības lēmums iesaldēt darba algas, samazināt civildienesta ierēdņu skaitu (pensijā aizejot pieciem ierēdņiem, tiks saglabāta tikai viena darba vieta) un līdz 2015. gadam no 61 līdz 63 gadiem palielināt pensionēšanās vecumu, vienlaikus aizliedzot priekšlaicīgu pensionēšanos. "Viņi solīja, ka [šoreiz] nāksies maksāt bagātajiem, taču nauda atkal tiks ņemta no nabadzīgākajiem. Mēs protestējam tieši pret to, nevis mēģinājumu izkļūt no ekonomiskās krīzes," sarunā ar Reuters sacījis arodbiedrības ADEDY ģenerālsekretārs Iljass Iliopuloss. Grieķijas nodarbinātības ministrs Andreass Loveradoss sarunā ar BBC gan uzsvēris, ka pensiju sistēmas reformai alternatīvas nav – pretējā gadījumā tā pati sabruks tuvāko piecu gadu laikā. Viņam piekrīt Eiropas Savienības eksperti, kuri uzsvēruši, ka Grieķija gadiem ilgi viltojusi statistikas datus un palielinājusi budžeta deficītu līdz rekordlieliem 12,7% no iekšzemes kopprodukta, neraugoties uz to, ka eiro zonas valstīs tas nedrīkst pārsniegt 3%. Kopējais Grieķijas parāds jau sasniedzis 300 miljardus eiro, un valstij beidzot pienācis laiks maksāt.
Tiesa, viss liecina, ka Grieķijas bankrotu vai izstāšanos no eiro zonas Eiropas Savienība tomēr nepieļaus. Gan Reuters, gan Financial Times Deutschland vēsta, ka eiro zonas valstu vidū panākta "principiāla vienošanās" par palīdzības sniegšanu problēmās nokļuvušajai valstij. Kādā veidā šī palīdzība izpaudīsies, pagaidām nav skaidrs, turklāt Vācijas valdības preses sekretārs Ulrihs Vilhelms uzsvēris, ka pagaidām nekāds lēmums vēl neesot pieņemts. Tomēr starptautiskie tirgi uz baumām par plānoto Grieķijas glābšanu reaģējuši ar zināmu atvieglojumu, norāda Bloomberg. BBC uzsver, ka, nesniedzot palīdzību Grieķijai, var tikt izprovocēta līdzīga krīze Spānijā un Portugālē, kurām arī ir milzīgs budžeta deficīts, un tas var ļoti nopietni apdraudēt kopējo valūtu.
Brisele gan nebeidz atgādināt, ka nekāda finansiālā palīdzība nebūs iespējama bez Grieķijas gatavības strukturālām reformām un taupības režīmam. Grieķu mediji, atsaucoties uz socioloģisko aptauju rezultātiem, norāda, ka reformām būtu gatava ne tikai valdība, bet arī liela daļa iedzīvotāju. "Vai tad šie protesti glābs ekonomiku? Mums vajadzētu palīdzēt valdībai ekonomikas glābšanā, un tikai tad, ja tas nelīdzēs, mums būs tiesības protestēt," sarunā ar Reuters vakar apstiprinājis 58 gadus vecais ābolu un banānu tirgotājs Vasilis Bernalis, sakot, ka protesta akcijās vismaz pagaidām nepiedalīsies.