Irāna gandarīta par sankciju atcelšanu
Pagājušovasar panāktā vienošanās, kuras mērķis ir nepieļaut kodolieroču nonākšanu Irānas rokās, ir stājusies spēkā, un cita starpā tas nozīmē arī lielas daļas pret Irānu noteikto ekonomisko un finansiālo sankciju atcelšanu. Vakar šīs valsts prezidents Hasans Rouhani paudis pārliecību, ka Irāna tuvākajā laikā piedzīvos strauju uzplaukumu, bet gaidāmā naftas eksporta palielināšana jau izraisījusi kārtējo naftas cenu kritumu.
Sestdienas pievakarē Starptautiskās Atomenerģētikas organizācijas (IAEA) vadītājs Jukija Amano paziņoja, ka Irāna ir izpildījusi savas sākotnējās saistības, kas attiecas uz 14. jūlijā Vīnē noslēgto vienošanos – tā pēc vairāku gadu pūliņiem bija panākta starp Irānu, no vienas puses, un 5+1 valstu grupu (piecām pastāvīgajām ANO Drošības padomes dalībvalstīm un Vāciju), no otras puses. Šī vienošanās paredz, ka Irāna būtiski (par divām trešdaļām) samazinās urāna bagātināšanai izmantojamo centrifūgu skaitu, pārtrauks smagā ūdens reaktora celtniecību Arakā (tajā būtu iespējams iegūt ieročos izmantojamu plutoniju), no 10 000 līdz 300 kilogramiem samazinās savas bagātinātā urāna rezerves, slēgs daļu kodolobjektu, bet atlikušajos neliks šķēršļus regulārām IAEA inspekcijām, norāda Reuters. Pēc vienošanās panākšanas rietumvalstu amatpersonas optimistiski sacījušas, ka tā vismaz uz tuvākajiem desmit gadiem novērsīs draudus, ka Irānas rokās varētu nonākt kodolieroči. Atšķirīgs viedoklis gan ir Izraēlas premjeram Benjaminam Netanjahu, kurš arī šīs nedēļas nogalē prognozējis – Irānas režīms centīsies piekrāpt Rietumus, neievēros vienošanās nosacījumus un par katru cenu mēģinās iegūt kodolieročus.
IAEA inspektori secinājuši, ka vismaz pagaidām Irāna savu solījumu tur, un jau pēc dažām stundām ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerīni paziņoja, ka sankcijas, kas Irānai bija noteiktas tās kodolprogrammas dēļ, ir atceltas. Vakar analoģisku lēmumu pieņēma Šveice, jau tuvākajās dienās oficiāli par to paziņos Japāna, bet ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas automātiski tika anulētas pēc tam, kad IAEA apstiprināja vienošanās stāšanos spēkā, skaidro BBC.
Tagad finanšu apritē atgriezīsies desmitiem miljardi dolāru, kas bija iesaldēti Irānas kompāniju un privātpersonu banku kontos, bet transnacionālās kompānijas, kurām bija aizliegts kārtot darījumus ar Irānu, iegūs piekļuvi tās tirgum – 80 miljoniem cilvēku, kuriem nepieciešams visplašākais preču klāsts, sākot ar automašīnām un beidzot ar lidmašīnu rezerves daļām, norāda Reuters. Piemēram, Airbus jau drīz varētu noslēgt ar Irānu līgumu par 140 lidmašīnu piegādi. Tiesa, ASV palikušas spēkā sankcijas, kas Irānai noteiktas terorisma atbalstīšanas dēļ, kas lielākajai daļai amerikāņu uzņēmumu joprojām neļaus sadarboties ar Irānu.
H. Rouhani, vakar uzstājoties parlamentā, nodēvējis panākto vienošanos un sankciju atcelšanu par pagrieziena punktu, kas atver «zelta lappusi Irānas vēsturē». Irānas prezidents uzskata, ka jau tuvākajā laikā Irānā varētu ieplūst ārvalstu investīcijas 30 līdz 50 miljardu dolāru apmērā, turklāt ieguldījumi, visticamāk, netiks veikti naftas ieguves nozarē, kas pašlaik pārdzīvo zināmu krīzi, bet gan citās ekonomikas sfērās. Irāna uz to liek ievērojamas cerības, jo pašreizējos apstākļos, kad naftas cenas noslīdējušas jau zem 30 dolāriem par barelu, ekonomikas diversifikācija ir ļoti nozīmīga.
Deutsche Welle gan uzsver – nav nekādu šaubu, ka Irāna krasi kāpinās naftas ieguvi un eksportu. Beidzamajos gados tā eksportēja vidēji miljonu barelu naftas dienā (uz tādām valstīm kā Ķīna, Indija, Turcija un Dienvidkoreja, kas nebija pievienojušās sankcijām), bet saskaņā ar naftas ministra Bidžana Namdara Zanganes sacīto aģentūrai IRNA plāno jau tuvākajā laikā eksportu palielināt par 500 000 barelu dienā, bet pēc sešiem līdz septiņiem mēnešiem – par miljonu. Jau tagad ir skaidrs, ka šis nodoms izraisīs asas diskusijas OPEC rindās, jo Irāna, protams, vēlas atgūt savu iepriekšējo kvotu, kas nozīmētu citu eksportētāju daļas samazināšanos.
Šis ir viens no iemesliem, kādēļ ar sankciju atcelšanu neapmierinātas ir Persijas līča valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā. Otrs, protams, ir ģeopolitiskā situācija, kuras dēļ attiecības starp šiītu un sunnītu valstīm kļuvušas īpaši nokaitētas. Par ASV sabiedrotajām uzskatītās Persijas līča valstis ir nobažījušās arī par iespējamu Vašingtonas un Teherānas attiecību uzlabošanos. Tām nav paslīdējis garām, ka sestdien Irānā tika atbrīvoti pieci notiesāti amerikāņi, bet prezidenta Baraka Obamas administrācija atbildēja ar līdzīgu žestu, izlaižot no cietumiem septiņus cilvēkus, kuri bija notiesāti par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu, kā arī atsaucot virkni aresta orderu. Tomēr, ņemot vērā republikāņu kontrolētā ASV Kongresa nostāju, attiecību uzlabošanās ir maz ticama, turklāt pat demokrātu kandidāte uz prezidenta amatu Hilarija Klintone vakar paziņojusi, ka pret Irānu būtu jānosaka jaunas sankcijas ballistisko raķešu izmēģinājumu dēļ.