Šodien Eiropas Komisija sāks spriest, kā oficiāli reaģēt uz Polijā nesen pieņemtajiem likumiem, kas Briseles izpratnē ierobežo mediju un tieslietu sistēmas neatkarību.
Lai gan no abām pusēm jau izskanējuši gana kareivīgi paziņojumi, maz ticams, ka pret Poliju tiks noteiktas kādas sankcijas, jo gan Varšava, gan Brisele paudušas gatavību turpināt dialogu. Polijas jaunās, nacionāli noskaņotās labējās valdības izpratnē tas diez vai nozīmē piekāpšanos, tāpēc var prognozēt, ka gaidāma tādi pati Eiropas Savienības un Polijas stīvēšanās par likumu interpretācijām, kāda beidzamo gadu laikā novērojama ES un Ungārijas attiecībās.
Pagājušā gada oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātā Polijā pēc astoņu gadu pārtraukuma pie varas atgriezās labēji konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), kas spēja iegūt absolūto vairākumu parlamentā, atgādina Reuters. Lai gan nominālais šīs partijas līderis, bijušais premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis šoreiz palicis ēnā, nav šaubu, ka tieši viņš vada figūras uz Polijas politiskās skatuves – ne tikai premjeri Beātu Šidlo un viņas izveidoto ministru kabinetu, bet arī pagājušā gada maijā negaidīti par prezidentu ievēlēto Andžeju Dudu. Eiropas Savienībai jau tā sarežģītajā laikā jaunā Polijas valdība solījusies vairāk uzmanības pievērst nacionālajām interesēm, ģimenes un citām konservatīvajām vērtībām, kuras mūsdienu Eiropā vairs netiek uzskatītas par prioritāti.
Savu darbību jaunā valdība uzsākusi ar vairākiem lēmumiem, kas cementē tās varu un likuši protesta demonstrācijās iziet desmitiem tūkstošu liberālā kursa piekritēu (tikpat lielas gan bijušas arī valdības piekritēju demonstrācijas), kā arī izraisījuši asu reakciju ES struktūrās. Neraugoties uz kritiku, A. Duda abus likumus jau parakstījis un tie stājušies spēkā. Pirmais no likumiem attiecas uz Konstitucionālās tiesas veidošanas principiem. Pie varas nākusī partija ne tikai nomainījusi piecus no 15 tiesnešiem, bet arī atbalstījusi jaunu kārtību, kas turpmāk būtiski sarežģīs iespējas konstitucionālajā tiesā apstrīdēt parlamentā pieņemtus likumus vai valdības lēmumus, norāda AFP. Piemēram, svarīgāko jautājumu (likums gan precīzi nedefinē, kādi tie ir) izskatīšanai nepieciešama vismaz 13 no 15 tiesnešu klātbūtne, bet lēmumu iespējams pieņemt vien tad, ja to atbalsta vismaz divas trešdaļas tiesnešu. Saskaņā ar jauno kārtību Konstitucionālajai tiesai tagad ir ne mazāk kā trīs mēneši un ne vairāk kā pusgads laika, lai pieņemtu lēmumu, kas stājas spēkā – līdz šim tas bija jāpaveic divu nedēļu laikā. «Opozīcija jau ir paziņojusi, ka šie labojumi faktiski paralizēs tiesas funkcionēšanu,» raksta AFP, uzsverot, ka to īsti nenoliedz arī J. Kačiņskis. Viņš izteicies, ka Konstitucionālā tiesa bija kļuvusi par lielisku instrumentu tiem, kuri cenšas apstrīdēt nacionālo interešu vārdā pieņemtos lēmumus.
Otrs likums, ko A. Duda parakstīja pagājušajā nedēļā, attiecas uz valsts (sabiedrisko) mediju vadītāju iecelšanu amatā – tagad tā ir Polijas finanšu ministra prerogatīva. Jau dienu pēc likuma stāšanās spēkā par valsts televīzijas vadītāju iecelts bijušais PiS parlamenta deputāts Jaceks Kurskis, gaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks nomainīti arī Polijas radio un nacionālās ziņu aģentūras PAP vadītāji, turklāt baumo, ka pārmaiņas attieksies ne tikai uz mediju augstākajam amatpersonām, bet arī tiem ierindas darbiniekiem, kuru viedoklis nesaskan ar valdošās partijas viedokli. Polijas amatpersonas īpaši neslēpj, ka valsts medijiem būtu jāatspoguļo valdības kurss, kuru Briselē mēdz dēvēt par eiroskeptisku, balstītu uz kristīgajām vērtībām. Tajā pašā laikā darboties turpinās arī Nacionālā raidorganizāciju padome, kuras uzdevums līdz šim bija ne tikai valsts mediju vadītāju iecelšana, bet arī rūpes par mediju redakcionālās neatkarības ievērošanu. Tiesa, pašlaik nav īsti skaidrs, kādas būs šīs struktūras pilnvaras.
«Tas ir pirmais solis mediju pārņemšanā. Es baidos, ka nākamie likumi kaut kādā veidā ierobežos arī privāto mediju brīvību,» sarunā ar AFP sacījusi liberālās partijas Nowoczesna deputāte Kataržina Lubnauere. Līdzīgas bažas paudusi Eiropas Raidsabiedrību savienības (EBU) ģenerāldirektore Ingrida Deltenre, kura konstatējusi – Polijas valdība, atsakoties no jebkādām diskusijām likuma pieņemšanas gaitā un juridiskajiem padomiem, ko tai varētu sniegt Eiropas Savienība, Eiropas Padome vai kādas mediju ekspertu organizācijas, nodemonstrējusi savu «negatīvo attieksmi pret Eiropas institūcijām un pamata demokrātiskajām vērtībām». To, ka Polijas pieņemtais mediju likums ir pretrunā ar Eiropas vērtībām, sacījusi arī Francijas kultūras ministre Flēra Pellerēna un Eiroparlamenta prezidents, vācu sociāldemokrāts Martins Šulcs, kurš ne tikai apsūdzējis PiS apvērsuma veikšanā, bet arī paudis bažas par Polijas putinizāciju. Līdzīgā tonī izteicies arī Vācijas pārstāvis Eiropas Komisijā Ginters Etingers, kurš atbild par mediju politiku, kas pirmdien lika ārlietu ministram Vitoldam Vaščikovskim uz sarunu izsaukt Vācijas vēstnieku Polijā Rolfu Nikelu, bet Deutsche Welle ar nožēlu konstatēt, ka attiecības starp abām valstīm nekad nav bijušas tik sliktas. Eļļu ugunij pielējušas arī poļu amatpersonas. Piemēram, tieslietu ministrs Zbigņevs Ziobro, kritizējot G. Etingera paziņojumu, ne tikai pieminējis to, ka nacistiskā Vācija pagājušajā gadsimtā okupēja Poliju, bet arī norādījis uz Jaungada naktī notikušajiem uzbrukumiem Ķelnē, ko Vācijas policija un mediji kādu laiku centās noklusēt. «Esmu nonācis pie skumja secinājuma, ka jums ir vienkāršāk runāt par izdomātiem draudiem mediju brīvībai citās valstīs, nevis nosodīt cenzūru pašu mājās,» ziņu aģentūrā PAP raksta Z. Ziobro.
Reuters vēsta, ka šodien kolēģus Eiropas Komisijā uzrunās trīs komisāri – Franss Timmermans, Vera Jurova un Ginters Etingers, kuri atbild attiecīgi par pamata tiesībām, tieslietu jomu un medijiem. Pretēji Frankfurter Allgemeine Zeitung pagājušonedēļ vēstītajam, ir maz ticams, ka jau uzreiz tiks iedarbināts mehānisms, kura rezultātā Polija var zaudēt balss tiesības ES un pieeju struktūrfondiem – uz to, ka domstarpības nepieciešams risināt sarunu ceļā, nevis ar sankciju vai ultimātu palīdzību, pagājušonedēļ norādījis arī EK prezidents Žans Klods Junkers.