Grieķijai jāmācās no Latvijas pieredzes kā samazināt valdības izdevumus, uzstājoties Eiropas Parlamenta (EP) debatēs norādīja Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks, Eiropas Tautas partijas frakcija EP). K. Kariņš debatēs izteica aicinājumu Grieķijas valdībai vērsties pie Latvija valdības, kura varētu sniegt konsultācijas par budžeta izdevumu samazināšanu.
EP norisinājās debates par sarežģīto monetāro, ekonomisko un sociālo situāciju eiro zonas valstīs, kurās uzstājās komisārs Hoakins Almunija un Spānijas prezidentūras pārstāvis. Debatēs vairāki deputāti norādīja, ka Grieķijas problēmās vainojami valstu parādzīmju spekulanti, nevis šīs valsts sliktā finansiālā situācija.
"Spekulantu uzbrukumi nav problēmu cēlonis, bet gan problēmu sekas. Tās ir sekas Grieķijas ilgstošai dzīvošanai pāri saviem līdzekļiem. Neviena ģimene vai valsts nevar izdot vairāk, nekā tā ieņem," uzskata Kariņš
"Tāpat kā Latvijai, arī šīm valstīm jāsamazina budžeta izdevumi un jāsaimnieko atbilstoši iespējām," secina Kariņš.
Dienvideiropas valstīm ir arvien grūtāk aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, lai finansētu budžeta deficītu. Aizdevēji uzskata, ka šo valstu parādzīmes ir arvien riskantāks ieguldījums. Jāatgādina, ka Grieķijas budžeta deficīts 2009.gadā sasniedza 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2010.gadā tas plānots 8,7% no IKP. Salīdzinājumam Latvijas budžeta deficīts 2009.gadā pēc aptuvenam aplēsēm ir bijis 6,8% no IKP un 2010.gada plānots 6,1% no IKP.