Pēc uzbrukumiem Ķelnē acis mazliet atveras pat Merkelei

Pēc Jaungada naktī notikušajām nejēdzībām, kad apreibušu imigrantu pūlis Ķelnes centrā seksuāli aizkāris un aplaupījis simtiem sieviešu (līdzīgi incidenti bijuši arī citās Vācijas pilsētās), pat kanclere Angela Merkele bijusi spiesta atzīt, ka šādus cilvēkus nepieciešams izraidīt no valsts, un netieši piekrist – Vācijas iespējas patvērumu meklētāju uzņemšanā nav bezgalīgas.

Amatu jau zaudējis Ķelnes policijas priekšnieks, kura vadītā iestāde centās noklusēt informāciju par notikušajiem incidentiem, taču, šķiet, viņš ir tikai grēkāzis. Par to, ka Vācijas valdība joprojām ir gatava Willkommen politikas realizēšanai, spilgti liecina entuziasms, ar kādu sestdienas pēcpusdienā policija Ķelnē izdzenāja pret Eiropas islāmizāciju vērstās organizācijas PEGIDA demonstrantus.

Raidstacijas Deutsche Welle rīcībā esošā informācija liecina, ka Ķelnes policija saņēmusi jau 379 sieviešu iesniegumus – lielākā daļa no viņām sūdzas par apzagšanu vai ķermeņa «apgramstīšanu», ierosinātas arī vismaz deviņas lietas par seksuāla rakstura noziegumiem, ar ko saprot ne tikai izvarošanu. Policija vēstījusi, ka esot 32 aizdomās turamie, kurus izdevies identificēt, pateicoties videonovērošanas kameru ierakstiem, aculiecinieku un policijas darbinieku liecībām, turklāt 24 no šiem cilvēkiem esot imigranti, kuri nesen Vācijā ieguvuši patvēruma meklētāju statusu. Lai gan teorētiski varasiestādēm būtu jāzina, kur šādi cilvēki atrodas, Ķelnes policija joprojām plāta rokas, apgalvojot, ka nespējot viņus notvert.

Piektdien par galveno grēkāzi tika padarīts pilsētas policijas priekšnieks Volfgangs Albers, kuru piespieda priekšlaikus pensionēties, taču rādās, ka viņš tikai pildījis augstākas priekšniecības rīkojumus, sākotnēji noklusējot to, ka kādi incidenti Jaungada naktī vispār bijuši, bet pēc tam apgalvojot, ka viņam neesot zināms, kas bija uzbrucēji. Laikraksts Bild sestdienas izdevumā vēsta, ka policijas darbinieki vairākās federālajās zemēs (arī Ziemeļreinā–Vestfālenē) saņēmuši rīkojumu – nepubliskot ziņas par tiem likumpārkāpumiem, kuros par vainīgiem tiek uzskatīti iebraucēji, jo tas varot veicināt «naidīgu noskaņojumu pret kara bēgļiem». Spriežot pēc Ķelnes policijas rīcības, šāds rīkojums patiešām bijis, taču nez kādēļ netiek skaidri paziņots, ka tādu varēja izdot ne jau Ziemeļreinas Vestfālenes policijas priekšniecība (kaut vai tāpēc, ka arī policisti Hesenē saņēmuši šādu pavēli), bet tikai federālā iekšlietu ministrija vai arī zemes amatpersonas, kuras pašlaik gan apgalvo, ka neko tādu nav darījušas.

Taču pretēji Vācijas amatpersonu iepriekšējiem apgalvojumiem tagad ir nepārprotami skaidrs – starp cilvēkiem, kuri Jaungada naktī uzbruka sievietēm Ķelnē (arī Štutgartē, Hamburgā, Bīlefeldē, Šveices Cīrihē, Austrijas Insbrukā), bijis liels skaits nelegālo imigrantu, kurus Vācijā joprojām mēdz saukt par patvēruma meklētājiem. Tieši pret šo ļaužu klātbūtni Vācijā, A. Merkeles ačgārno imigrācijas politiku un pašu kancleri, kā arī viņas valdību sestdien Ķelnē mēģināja protestēt pāris tūkstoši saprātīgi domājošu cilvēku, taču iznākums bija prognozējams – viņus izgaiņāja ar ūdensmetējiem, kas nez kādēļ netika likti lietā pret sareibušajiem un agresīvajiem migrantiem Jaungada naktī.

Tajā pašā laikā starptautiskās ziņu aģentūras un mediji uzsver, ka A. Merkeles valdībai savu kursu tomēr nācies mainīt. Pirmkārt, pati kanclere atzinusi – tie patvēruma meklētāji (Vācijā tā pieņemts saukt visus nelegālos imigrantus, kuri pieprasījuši bēgļu statusu), kas atzīti par vainīgiem noziegumos, ir deportējami uz dzimteni. Līdz šim deportēt bija iespējams vien tos iebraucējus, kuriem Vācijas tiesa bija piespriedusi vismaz trīs gadu reālu cietumsodu, bet tagad to plānots attiecināt arī uz tiem, kuri sodīti nosacīti. Zināmu daļu sabiedrības, kas vēlas A. Merkeles atkāpšanos, šis ierosinājums, iespējams, nomierinās, taču ne uz ilgu laiku. Ir skaidrs, ka tā ir tikai tukša retorika, jo, lai izraidītu cilvēkus, kuri lūguši patvērumu Vācijā, vajadzīgas nopietnas izmaiņas valsts likumos.