"PKN Orlen", iespējams, pārņems "Lukoil" degvielas uzpildes stacijas Baltijā

© F64

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" ir oficiāli apstiprinājis, ka apsver iespējas paplašināt degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā un Latvijā un neizslēdz iespēju pārņemt vismaz daļu degvielas uzpildes staciju, kuras abās valstīs pārdod Krievijas naftas kompānija "Lukoil", piektdien vēstīja biznesa laikraksts "Verslo žinios".

"Mēs vienmēr sekojam līdzi situācijai degvielas mazumtirdzniecības tīklā Baltijas valstīs. Mēs neizslēdzam iegādes iespējas, ja ir kādi pievilcīgi piedāvājumi. Tomēr šis virziens ir mazāk svarīgs koncerna mazumtirdzniecības segmentam, nekā tas ir, piemēram, Vācijā, Polijā vai Čehijā," laikrakstu informēja "OKN Orlen", kam pieder Baltijas valstīs vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva", preses dienestā.

"Runājot par tīkla paplašināšanu, Lietuvas tirgū vairāk koncentrējamies uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Kopš 2008.gada esam samazinājuši izmaksas, un kvalitātes uzlabojumi sniedz rezultātus. Tīkla rentabilitāte šajā valstī palielinās," teikts paziņojumā.

"PKN Orlen" Lietuvā pieder 26 degvielas uzpildes stacijas, un kompānija kontrolē 3,5% Lietuvas degvielas mazumtirdzniecības tirgus. Polijas koncernam nav degvielas uzpildes staciju Latvijā vai Igaunijā.

"Lukoil" Lietuvā pieder 115 degvielas uzpildes staciju, kontrolējot 18% tirgus. "Lukoil Baltija R" ir trešais lielākais degvielas mazumtirgotājs Latvijā.

Jau ziņots, ka "Lukoil" prezidents Vagits Aļekperovs decembra beigās intervijā telekanālam "Rossija 24" teica, ka kompānija pārdos aktīvus Latvijā un Lietuvā, šādu lēmumu pamatodams ar to, ka šajās valstīs esot pastiprinājies Krievijai naidīgs noskaņojums.

Jūnijā Igaunijas degvielas tirgotājs "Olerex" iegādājās "Lukoil" meitasuzņēmumu Igaunijā "Lukoil Eesti", kam piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls šajā valstī. 2014.gadā "Lukoil" pārdeva savus degvielas uzpildes staciju tīklus Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Ukrainā.

Pasaulē

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi trešdien četrpadsmito dienu pēc kārtas turpinājās protesti pret valdības lēmumu atteikties no valsts tuvināšanās ar Eiropas Savienību (ES), savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja Gruzijas varas iestādes atbrīvot aizturētos demonstrantus.

Svarīgākais