Speciālisti skeptiski par Ziemeļkorejas "veiksmīgo" ūdeņraža bumbas izmēģinājumu
Satraukumu visā pasaulē šonedēļ radīja Ziemeļkorejas valdība, paziņojot, ka šīs valsts bruņotie spēki veiksmīgi izmēģinājuši ūdeņraža bumbu – krietni jaudīgāku ieroci nekā atombumba, kuras izmēģinājumus Phenjana veikusi jau iepriekš. Par to, ka spēcīgs pazemes sprādziens vienā no pašizolētās valsts militārajiem poligoniem patiešām noticis, šaubu nav, taču vairākums ekspertu sliecas uzskatīt, ka izmēģināta vien jauna atombumbas versija vai arī hibrīdierocis, kura sprādziena spēks ir tikai mazliet lielāks nekā parastajām atombumbām.
Tomēr ieroču žvadzināšana Korejas pussalā izraisījusi prognozējamu satraukumu visā pasaulē, un šo izmēģinājumu nosodījušas lielvaras, sākot ar ASV un beidzot ar Krieviju un Ķīnu. Saprotamu iemeslu dēļ vislielākais satraukums valda Ziemeļkorejas kaimiņvalstīs, kuras Phenjanas režīms uzskata par ienaidniekiem – Dienvidkorejā un Japānā. Pat ja Ziemeļkorejas Punjeri kodolizmēģinājumu poligonā detonēta kāda pieticīgāka ierīce, nav šaubu, ka Ziemeļkorejas zinātnieki valsts līdera Kima Čen Una uzdevumā strādā pie ūdeņraža bumbas izstrādāšanas, un ir tikai laika jautājums, kad valsts pie šāda ieroča tiks.
Jāpēta un jāgaida
Pašlaik bez Ziemeļkorejas bravūrīgā oficiālā paziņojuma speciālistu rīcībā ir samērā maz nepārprotamu faktu, no kuriem varētu izdarīt secinājumus, norāda ziņu aģentūra Reuters. «Tuvākajās dienās un nedēļās kodolieroču eksperti lūkosies pēc atmosfērā nonākušajām radioaktīvajām daļiņām, kas var sniegt informāciju par to, vai Ziemeļkoreja patiešām veikusi ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, taču objektīva ekspertīze var būt ilga un sarežģīta,» tā raksta. Jau kopš trešdienas pievakares Ziemeļkorejas gaisa telpas tuvumā lidojumus veic amerikāņu gaisa kara spēku lidmašīna WC135 Constant Phoenix – modificēts Boeing laineris, kas aprīkots ar ierīcēm, ar kuru palīdzību iespējams reģistrēt radioaktīvās daļiņas. Trīs līdzīgas lidmašīnas uz reģionu nosūtījusi arī Japāna.
Vienkāršāk sakot – ja atmosfērā tiks konstatēta ūdeņraža izotopa tritija radioaktīvo daļiņu klātbūtne, speciālistiem nāksies atzīt, ka Ziemeļkoreja patiešām uzspridzinājusi ūdeņraža bumbu, savukārt litija klātbūtne norādīs uz atombumbas sprādzienu. Tiesa, nekādas garantijas, ka to tādu izdosies fiksēt, nedz amerikāņu, nedz japāņu speciālistiem nav. Viņi atgādina, ka, piemēram, 2013. gadā pagāja 55 dienas, līdz vienā no novērojumu stacijām Japānā (aptuveni 1000 kilometru no Ziemeļkorejas poligona) izdevās fiksēt radioaktīvo ksenona gāzi, kas apliecināja – Phenjanas paziņojums par atombumbas izmēģināšanu nav bijis blefs. Nedrīkst aizmirst, ka sprādzienu Ziemeļkoreja sarīkoja pazemē, nevis atmosfērā, un parasti šahtas, kurās tiek uzspridzināti kodollādiņi, nekavējoties tiek noslēgtas, piebilduši AFP aptaujātie speciālisti.
Sprādziens par vāju
Tomēr daudzi speciālisti jau paspējuši Ziemeļkorejas oficiālo paziņojumu nodēvēt par kārtējo propagandas triku, atgādinot, ka šīs valsts līderi nekad nav kautrējušies melot saviem pilsoņiem, lai viņos iedzītu pārliecību par valsts varenību un gatavību stāties pretim visai kapitālistiskajai pasaulei ar ASV priekšgalā. «Es nedomāju, ka tas bija ūdeņraža bumbas izmēģinājums, jo šādā gadījumā eksplozija būtu bijusi krietni spēcīgāka,» intervijā AFP sacījis Seulas Asana politisko pētījumu institūta viceprezidents Čojs Kans. Viņš norādījis, ka gan seismologi Japānā, gan viņu kolēģi ASV agrā trešdienas rītā reģistrējuši Ziemeļkorejā notikušu zemestrīci, kuras epicentrs atradies tieši kodolizmēģinājumu poligona apkaimē – ir skaidrs, ka zemestrīci izraisījis pazemē sarīkots sprādziens. Šīs zemestrīces stiprums bijis 5,1 magnitūda, pēc Rihtera skalas, kas ļāvis speciālistiem aplēst – detonēta ierīce, kurā bijis aptuveni 10 līdz 15 kilotonnu trotila ekvivalents sprāgstvielu daudzums. Tātad runa ir par bumbu, kas jaudas ziņā samērojama ar tām, kuras 1945. gada augustā uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki nometa ASV bruņotie spēki, citiem vārdiem sakot, atombumbu.
Rand Corporation vecākais analītiķis drošības jautājumos Brūss Benets skaidrojis, ka ūdeņraža bumbu jauda mērāma nevis kilotonnās, bet megatonnās. Ja poligonā patiešām būtu uzspridzināta ūdeņraža bumba, eksplozijai būtu vajadzējis izraisīt vismaz sešas, iespējams, pat septiņas magnitūdas stipru zemestrīci, viņš skaidrojis. Taču šīs nedēļas sprādziens bijis aptuveni tikpat jaudīgs kā 2013. gadā, kad Ziemeļkoreja veica pēdējo no trim zināmajiem atombumbas izmēģinājumiem.
Tiesa, gan B. Benets, gan dienvidkorejiešu analītiķi pieļauj arī citas versijas. Pēc vienas no tām, Ziemeļkoreja patiešām izmēģinājusi nelielu ūdeņraža bumbu, taču šis izmēģinājums ne tuvu nav bijis tik veiksmīgs, kā tagad tiek apgalvots oficiālā līmenī. Tam var būt visdažādākie tehniskie iemesli, bet visticamākais – sākotnējā eksplozija nav bijusi pietiekami spēcīga, lai izraisītu kodolu saplūšanas procesu sākšanos. Č. Kanam ir arī ticams izskaidrojums, kādēļ visa pasaule skaļi informēta par «veiksmīgo» izmēģinājumu– 8. janvārī Ziemeļkorejas līderim Kimam Čen Unam aprit 33 gadi, un šajā valstī ir pieņemts vadoņiem dzimšanas dienās pasniegt līdzīgas dāvanas. Jo vairāk tādēļ, ka pats Kims vēl decembrī paziņoja, ka Ziemeļkoreja izstrādājusi savu ūdeņraža bumbu, un, šķiet, nebija īpaši apmierināts ar pasaules izsmejošo reakciju – daudzi eksperti jau tolaik norādīja, ka komunistiskā valsts pagaidām vēl šādu ieroci nespēj izgatavot.
Vēl viena versija, kuru par ticamu atzīst arī B. Benets – ziemeļkorejieši izstrādājuši ieroci, ko var uzskatīt par pārejas posmu no atombumbas uz ūdeņraža bumbu. Šādus ieročus mēdz dēvēt par Boosting bomb, un tajos tiek izmantota tritija gāze, ko iepilda bagātinātā urāna vai plutonija serdenī, intervijā Reuters sacījusi bijusī Losalamosas nacionālās laboratorijas kodolieroču eksperte Šerila Rofere. Viņa arī uzsvērusi, ka tikai radioaktīvā tritija pēdas atmosfērā ļaus droši apgalvot, vai tā patiešām noticis. Attiecībā uz Ziemeļkorejas apgalvojumu, ka izmēģināta «miniatūra» ūdeņraža bumba, viņa uzsver, ka principā tas nav nekas neiespējams – ja valsts rīcībā ir vajadzīgās tehnoloģijas, tad ieroci iespējams izgatavot tik lielu un jaudīgu, cik tas nepieciešams. Tieši iespējamā kodolieroču miniaturizēšana rada lielākās bažas ASV, jo ar šādiem ieročiem var apbruņot Ziemeļkorejas rīcībā esošās raķetes, kas, iespējams, varētu sasniegt Havaju salas vai pat Aļasku un ASV rietumkrastu.
Jaudīgāka par atombumbu
Internet a ziņu vietne LiveScience.com atgādina, ka ūdeņraža bumbas, kas tiek dēvētas arī par kodoltermiskajām bumbām, ir krietni jaudīgāks ierocis par atombumbām. Lai gan saziņā bieži vien tiek izmantots termins «atomieroči», patiesībā pasaules kodollielvalstu (ASV, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas un Francijas) arsenālā lielākoties ir tieši ūdeņraža bumbas. Atombumbās sprādziena enerģija tiek iegūta, izraisot smago elementu (tādu kā plutonijs vai urāns) atomu šķelšanos. Šis ierocis tika izstrādāts ASV un pirmo reizi izmēģināts 1945. gada jūlijā Ņūmeksikas štata poligonā, bet jau pēc nepilna mēneša amerikāņu varasiestādes nolēma to izmantot karā, nometot divas atombumbas uz Japānas pilsētām. Šie ieroči bija ekvivalenti 15 un 17 kilotonnām trotila, kas izrādījās pietiekami, lai prasītu līdz pat 200 000 cilvēku, lielākoties civiliedzīvotāju dzīvības.
Taču jau pēc septiņiem gadiem poligonā Māršala salās (Klusajā okeānā) amerikāņi izmēģināja vēl jaudīgāku ieroci – ūdeņraža bumbu. Šī tipa ieročos atomsprādziens ir vien detonators, lai izraisītu krietni jaudīgāku reakciju – dažādu ūdeņraža izotopu atomu kodolu saplūšanu, hēlija rašanos un milzīga enerģijas daudzuma izdalīšanos. Aptuveni šāds process nepārtraukti notiek Saules un citu zvaigžņu iekšienē. Ūdeņraža bumbas ir tūkstošiem reižu jaudīgākas par atombumbām, un līdz pat šim laikam nepārspēts ir kāds rekords – 1961. gada 30. oktobrī PSRS vienā no saviem poligoniem Novaja Zemļas arhipelāgā izmēģināja 57 megatonnu ūdeņraža bumbu. Pat PSRS tai deva vārdu Carjbomba, bet pasaulē joprojām ir izplatīta leģenda, ka šis ierocis ir tā pati Kuzjas māte, kuru saniknotais PSRS līderis Ņikita Hruščovs draudēja parādīt amerikāņiem, piedaloties 1960. gada rudenī notikušajā ANO Ģenerālajā asamblejā.
Oficiāli tiek uzskatīts, ka ūdeņraža bumbas ir vien oficiāli atzīto pasaules kodollielvaru rīcībā, taču pastāv iespēja, ka pie šādiem ieročiem tikušas arī Indija, Pakistāna un Izraēla. Speciālisti uzsver, ka ūdeņraža bumba ir krietni komplicētāks ierocis, kura izgatavošanai valstij nepieciešams sasniegt attiecīgu tehnoloģiskās attīstības līmeni. Ir diezgan lielas šaubas, vai Ziemeļkorejai tas ir pa spēkam, jo vairāk tāpēc, ka šīs valsts faktiski vienīgie atbalstītāji (Ķīna un Krievija) nealkst neprognozējamo kaimiņos esošo režīmu apbruņot ar ieroci, kas var tikt izmantots visneparedzamākajā veidā.