Otrdienas vakarā vairāki simti demonstrantu pulcējās pie Ķelnes katedrāles, pieprasot ne tikai atrast un sodīt Vecgada vakarā notikušo uzbrukumu vaininiekus, bet arī parūpēties par to, lai sievietes Ķelnes ielās varētu justies droši. Vācijas sabiedrība ir sašutusi gan par to, ka policija un mediji sākotnēji mēģinājuši noklusēt ziņas par arābu vai Ziemeļāfrikas valstu izcelsmes jauno vīriešu seksuālajiem uzbrukumiem Jaungada svinētājām un viņu aplaupīšanu, gan arī par Ķelnes mēra Henrietes Rekeres ieteikumu sievietēm pašām būt piesardzīgākām.
Līdzīgi uzbrukumi Jaungada naktī notikuši arī Hamburgā un Štutgartē, un Vācijas valdība pašlaik pieliek visus pūliņus, lai tos neasociētu ar daudzajiem migrantiem, kuri ar valdības svētību ieradušies valstī. Savukārt tādas opozīcijas partijas kā AfP cenšas iegūt politiskās dividendes, kritizējot Angelas Merkeles valdības nepārdomāto politiku.
Sveša plauksta uz krūtīm
Līdz otrdienas vakaram ZiemeļreinasVestfālenes federālās zemes policija bija saņēmusi iesniegumus no vairāk nekā 90 cietušajām, vēsta Deutsche Welle. Viena no viņām apgalvojusi, ka ir izvarota, vairāki desmiti sieviešu sūdzējušās par to, ka melnīgsnēju un iereibušu jaunu vīriešu bariņi viņas «apčamdījuši no galvas līdz kājām», dažas sievietes mēģināts ievilkt netālu novietotajās automašīnās, bet aptuveni 40 cietušajām atņemti viedtālruņi, maciņi vai rokassomiņas.
Piemēram, 28 gadus vecā Katja Ķelnes laikrakstam Express stāstījusi, ka kopā ar trim draudzenēm devusies sagaidīt Jaungadu pie Ķelnes katedrāles, taču netālu no stacijas sievietes ielencis bariņš vīriešu, kuri pavisam noteikti nav bijuši vācieši. «Pēkšņi jutu, ka kāda plauksta nogulstas uz manas pēcpuses, pēc brīža cita roka bija uz krūtīm, un tad jau viņi aptaustīja visu manu ķermeni. Tas bija kaut kas šausmīgs. Mēs, protams, kliedzām un bēgām, taču tie puiši nelikās mierā,» stāstījusi Katja, piebilstot, ka viņa un draudzenes vajātas aptuveni 200 metrus.
BBC vēsta par kādu vīrieti, kuram atlicis tikai bezpalīdzīgi noraudzīties, kā pulciņš vīriešu, kuri izskatījušies pēc arābiem vai ziemeļafrikāņiem, apgramsta viņa draudzeni un 15 gadus veco meitu – sievietes ierautas apļa vidū, un viņš nav spējis palīdzēt. Starp citu, pirms pāris gadiem līdzīgi rīkojās tā dēvētie revolucionāri Tahrīra laukumā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur starp cietušajām bija arī vairākas rietumvalstu žurnālistes. Kāda britu tūriste, kura Jaungadu sagaidījusi Ķelnē, intervijā BBC stāstījusi, ka bijusi kopā ar draudzenēm un viņu grupiņa sākotnēji apmētāta ar petardēm – to darījuši vīrieši, kuri nav runājuši nedz angliski, nedz vāciski. «Pēc tam viņi mēģināja mūs apskaut un skūpstīt, viens no vīriešiem nozaga draudzenes somu, cits mūs mēģināja ievilkt automašīnā. Es esmu bijusi biedējošās un pat dzīvībai bīstamās situācijās, taču neko tādu vēl nebiju piedzīvojusi,» stāstījusi tūriste.
Aklā policija
Kritikas krustugunīs pašlaik nonācis Ķelnes policijas priekšnieks Volfgangs Albers, kas faktiski bijis spiests atzīt policijas bezpalīdzību – tai neesot nekādu pavedienu, lai atklātu pastrādātos noziegumus, tādēļ par vainīgo aizturēšanu runāt esot krietni pāragri. Policijas rīcība izpelnījusies asu kritiku no Vācijas iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra. «Policija nedrīkst tā strādāt. Nav pieņemams, ka cilvēki it kā tiek evakuēti no laukuma, bet tad tur sākas uzbrukumi, un policisti tā vietā lai rīkotos, gaida sūdzības no cietušajiem. Es pieprasu paskaidrojumus par šo rīcību,» ministrs sacījis intervijā televīzijas kompānijai ARD.
Visu, ko īpaši sasauktajā preses konferencē spējis pavēstīt policijas vadītājs, mediji jau zinājuši no cietušajām – uzbrukumus veikuši vīrieši (18 līdz 35 gadu vecumā), kas pēc izskata atgādinājuši iebraucējus no kādas Tuvo Austrumu valsts vai Ziemeļāfrikas un darbojušies nelielās grupās, katrā no tām bijuši 5 līdz 20 cilvēki. Sekojot mūsdienu terorisma apkarotāju attaisnojumiem, policijas šefs apgalvojis, ka uzbrucēju grupas darbojušās «koordinēti», taču jebkuram ar veselo saprātu apveltītam cilvēkam noteikti radīsies šaubas, vai šādas miesaskāres izraisītas cūcības tiek veiktas pēc ilgstošas plānošanas un darbību saskaņošanas.
Pavisam Jaungada naktī pie stacijas un katedrāles atradušies aptuveni 1000 cilvēku, kuru ārējais izskats un valoda skaidri liecinājuši, ka viņi nav Vācijas pamatiedzīvotāji, taču uzbrukumos, protams, piedalījušies ne visi no viņiem, skaidrojis V. Albers. Viņš attaisnojis policijas rīcību šajā naktī, apgalvojot, ka tā izklīdinājusi pūli brīdī, kad iereibušie vīrieši sākuši izmantot pirotehniku, bet, kad saņemtas ziņas par pirmajiem uzbrukumiem, policisti centušies sievietes nogādāt drošākās vietās. Tiesa, pašas cietušās apgalvo, ka policijas klātbūtni vispār nav manījušas. Turklāt V. Albers, atzīstot, ka par uzbrukumiem bijis zināms jau īsi pēc pusnakts, tā arī nav spējis vai vēlējies paskaidrot, kādēļ 1. janvāra priekšpusdienā izplatītajā Ķelnes policijas paziņojumā sacīts, ka svētki aizritējuši «jautrā atmosfērā un bez incidentiem».
Citādi kā par mēģinājumu noklusēt notikušo tas nav nosaucams, ir pārliecināta liela daļa Vācijas sabiedrības, kas nešaubās, ka šāda muļķīga taktika piekopta vien tādēļ, lai nekurinātu naidu pret imigrantiem un it sevišķi pret musulmaņiem – nav noslēpums, ka tā ir Vācijas valdības prioritāte. Ziņas par notikušo izplatījās ar interneta starpniecību, taču mediju redaktori, baidoties no pārmetumiem par naida kurināšanu, kavējās tās izplatīt līdz pat pirmdienas vakaram, kad bija pagājušas jau trīs diennaktis kopš incidenta brīža. Savu kļūdu atklāti atzinis vien televīzijas kanāla ZDF nacionālo ziņu nodaļas galvenā redaktora vietnieks Elmārs Tēvesens, sarunā ar interneta ziņu vietni The Local atzīstot, ka no pirmdienas vakara ziņām (tās tika pārraidītas pulksten 19.00 pēc vietējā laika) sižets par šiem incidentiem izņemts, jo redakcija vēlējusies iegūt pilnīgāku ainu par notikumu gaitu. Tas, ka fakti pirms publiskošanas ir jāpārbauda, protams, ir slavējami, taču jāatgādina – Vācijas medijus šis princips nekad nav traucējis ne vien skaļi vēstīt par ugunsgrēkiem kādā migrantu nometnē vai kebabu tirgotavas īpašnieka piekaušanu, bet arī nepārprotami norādīt uz vainīgajiem...
Politkorektās amatpersonas
Tajā pašā laikā ar politkorektuma sērgu sasirgušās vācu amatpersonas ne par ko nevēlas atzīt acīmredzamu faktu – šo konkrēto nejēdzīgo un biedējošo masveida uzbrukumu, kura laikā pazemots desmitiem sieviešu, sarīkojuši iebraucēji, un nav pat īsti svarīgi, vai tie ir pagājušoruden ieradušies bēgļi vai migranti otrajā vai pat trešajā paaudzē, kuriem kabatās jau sen ir arī Vācijas pase. Šī tēma tagad tiek viļāta kā karsts kartupelis pa muti, politiķiem sacenšoties ar paziņojumiem par to, ka «noziedzniekiem nav tautības un reliģijas», ka «notikušajam nav nekādas saistības ar to, ka Vācija plaši atvērusi durvis patvēruma meklētājiem» un tamlīdzīgi. To, ka jauno vīriešu pūlis, ja atskaita alkohola lietošanu, rīkojies atbilstoši savas kultūras kodiem (sievietes svētkus atzīmē atsevišķi no vīriešiem, bet, ja pagadījušās viņu bariņā, tad, rupji sakot, – pašas vainīgas), pie varas esošie liekas nemanām, jo tas taču būtu trieciens kancleres Angelas Merkeles Willkommen politikai.
Viens no policistiem, kurš Jaungada naktī strādājis stacijas apkaimē, intervijā Express stāstījis, ka aizrādījis vairākiem jauniem vīriešiem, kuri agresīvi vērsušies pret garāmgājējiem, un pārbaudījis viņu dokumentus, noskaidrojot, ka astoņi no šiem cilvēkiem ir patvēruma meklētāji, kuri gaida savu pieprasījumu izskatīšanu. Taču Ķelnes galvu H. Rekeri tas nav traucējis otrdienas pievakarē skaļi apgalvot: «Mums nav nekādu pierādījumu, ka uzbrucēji būtu patvēruma meklētāju centru iemītnieki.» Laikraksts Kölner StadtAnzeiger tikmēr noskaidrojis, ka jau dažus mēnešus Ķelnes policija netiek galā ar vairākām melnīgsnēju vīriešu grupiņām, kas aizskar un aplaupa garāmgājējus pie stacijas un naktsklubu rajonā. Taču policijas priekšnieks nepārprotami paziņo, ka «aizdomās turamo nav».
Bet pati H. Rekere tikmēr jau kļuvusi par nievu un izsmiekla objektu, jo diezgan neveikli mēģinājusi atbildību par notikušo uzvelt pašām cietušajām, paziņojot, ka mērija jau drīzumā izplatīs instrukcijas, kā sievietēm uzvesties, lai nekļūtu par šādu uzbrukumu upuriem. Twitter mirkļbirka #einearmlänge (tulkojumā – rokas stiepiena attālumā) jau kļuvusi par vienu no populārākajām Vācijā, jo H. Rekere ieteikusi sievietēm, kuras apmeklē masu pasākumus, ne tikai uzturēties kopā ar pazīstamiem cilvēkiem un incidentu gadījumā saukt pēc palīdzības, bet arī «turēties rokas stiepiena attālumā no svešiniekiem». Droši vien pilsētas mēru apsardze, kas nolīgta par nodokļu maksātāju naudu, patiešām tur rokas stiepiena attālumā no svešiniekiem, taču šāds risinājums nešķiet pievilcīgs parastajām pilsonēm. Dažas Twitter rakstītājas ņirgājušās par to, vai netiks diskriminētas un lielākām briesmām pakļautas sievietes, kurām ir pārāk īsas rokas, citas rosinājušas Ķelnē ieviest tikai sievietēm paredzētu sabiedrisko transportu, vēl citas pavisam nopietni niknojas – kādēļ gan viņām būtu jāpielāgojas iebraucēju dīvainajām tradīcijām un dzīvesveidam. Taču H. Rekeres un Vācijas valdības reakcija, šķiet, liecina tikai par vienu – šajā valstī ir pilsoņi, no kuriem prasa ievērot likumus, un atsevišķa iebraucēju kasta, kurai tas nav obligāti...