Obama liek stingrāk kontrolēt ieroču pircējus

Savu pēdējo prezidentūras gadu ASV līderis Baraks Obama uzsācis ar šaujamieroču pircēju kontroles pastiprināšanu, par ko Baltais nams paziņoja pirmdienas pievakarē. Vakar vakarā B. Obama savu nodomu izklāstīja sīkāk, īpaši uzsverot, ka tas nav pretrunā ar ASV konstitūcijas otro labojumu, kas pilsoņiem dod tiesības bruņoties ar šaujamieročiem.

Tā kā bija skaidrs, ka republikāņu kontrolētais Kongress jebkādu prezidenta iniciatīvu šajā jautājumā noraidīs, B. Obama jauno kārtību ieviesīs ar izpildvaras rīkojumu palīdzību, taču ļoti ticams, ka šie rīkojumi tiks apstrīdēti tiesās.

Tirgotājiem jāreģistrējas

«Manis sagatavotie lēmumi nenozīmē, ka tiks atklāti visi vardarbīgie noziegumi, kas tiek pastrādāti šajā valstī. Tie nenovērsīs visas masveida apšaudes. Tie negarantēs, ka šaujamieroči nekad nenonāks noziedznieku rokās. Taču tie potenciāli var glābt cilvēku dzīvības un mazināt galvassāpes ģimenēm,» B. Obamas sacīto citē AFP, atgādinot, ka pērn šaujamieroču izmantošana prasījusi aptuveni 30 000 amerikāņu dzīvības.

ASV ģenerālprokurore un tieslietu ministre Loreta Linča skaidrojusi, ka jaunā kārtība nozīmē stingrāku ieroču pārdevēju reģistrēšanu. Līdz šim kā tirgotāji drīkstēja nereģistrēties tie, kuri ieročus pārdeva internetā vai tā sauktajos ieroču šovos un izstādēs – savdabīgos gadatirgos, kas daudzās ASV pavalstīs tiek rīkoti regulāri. Atšķirībā no reģistrētajiem ieroču tirgotājiem, piemēram, specializēto veikalu īpašniekiem, nereģistrētajiem tirgotājiem likums neuzliek par pienākumu pārbaudīt, vai cilvēks, kurš vēlas iegādāties šaujamieroci, nav krimināli sodīts par vardarbību, nav ārstējies no garīgām kaitēm vai, piemēram, iekļauts kādos drošības iestāžu melnajos sarakstos. Tagad šī nepilnība tiks izskausta, lai gan pat L. Linča nav spējusi atbildēt uz jautājumu, cik cilvēkiem nāksies reģistrēties kā ieroču tirgotājiem un kontrolēt pircējus. Viņa atzinusi, ka teorētiski jāreģistrējas būtu pat cilvēkam, kurš lietoto mantu tirdziņā pārdod pārīti pistoļu, ko saņēmis mantojumā no vecākiem, vēsta Reuters, gan piebilstot, ka jaunā kārtība netiks attiecināta uz ieroču kolekcionāriem, kuri arī cits citam nereti pārdod šaujamieročus.

Tāpat prezidenta rīkojums paredz, ka konkrētu pircēju pārbaudei jānotiek arī tajos gadījumos, ja cilvēks šaujamieroci iegādājas, izmantojot starpnieka, piemēram, kādas organizācijas, pakalpojumus. ASV štatu varas iestādēm tiek uzdots maksimāli īsā laikā atjaunot savas datu bāzes, lai tajās būtu pieejama aktuālākā informācija par ļaudīm, kuriem aizliegts iegādāties šaujamieročus. Pārbaužu veikšanai Federālā Alkohola, tabakas un šaujamieroču aģentūra tiks paplašināta, darbā pieņemot 230 jaunu aģentu.

Republikāņu histērija

«Mūsu mērķis ir panākt, lai šaujamieroči nenonāktu nepareizajās rokās,» skaidrojis Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests. Papildus tam Pentagonam un citām valsts iestādēm ieteikts, izvēloties ieroču piegādātājus, dot priekšroku tiem ražotājiem, kuri izmanto mūsdienīgas ieroču drošības tehnoloģijas, piemēram, pirkstu nospiedumu skenerus, kas konkrēto ieroci ļauj izmantot tikai tā īpašniekam.

AFP atgādina, ka savas prezidentūras laikā B. Obama ne reizi vien runājis par stingrāku šaujamieroču aprites noteikumu nepieciešamību – parasti tas noticis pēc traģiskām un lielu rezonansi izraisījušām masu slepkavībām skolās (kā, piemēram, Konektikutā), baznīcās (Dienvidkarolīnā), kinoteātros (Kolorādo). 2013. gadā attiecīgs Baltā nama likumprojekts pat nokļuva līdz Kongresam, kur republikāņu vairākums to bloķēja.

Prezidenta jaunais plāns jau paspējis izraisīt asu reakciju republikāņu nometnē – šīs partijas kandidāti uz nomināciju prezidenta vēlēšanām visi kā viens apgalvojuši, ka gadījumā, ja uzvarēs novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, nekavējoties atcels B. Obamas rīkojumus. Republikāņu skandalozākais kandidāts un pašreizējais līderis priekšvēlēšanu cīņā Donalds Tramps sarunā ar CNN biedējis amerikāņus, ka šis ir tikai demokrātu prezidenta pirmais solis un «drīz vien vairs nebūs iespējams nopirkt šaujamieročus», savukārt Pārstāvju palātas spīkers Pols Raians paziņojis, ka prezidents nodemonstrējis necieņu gan pret konstitūcijas otro labojumu, gan Kongresu, kuru cenšas apiet, pieņemot tik svarīgu lēmumu. «Viņa ierosinājumi par šaujamieroču īpašumtiesību ierobežošanu jau tika apspriesti ASV Senātā un noraidīti. Prezidents nedrīkstētu apiet likumdevēja gribu ar šādu izpildvaras rīkojumu palīdzību,» viņa sacīto citē CNN. Nav nekādu šaubu, ka tuvākajās nedēļās republikāņi sacentīsies B. Obamas rīkojumu kritikā – šīs partijas vēlētāju vairākums uzskata, ka nekādi ierobežojumi šaujamieroču aprites noteikumos nav nepieciešami, bet 1. februārī Aiovas štatā notiks pirmā priekšvēlēšanu balsošana.

Gaidāma tiesāšanās

Vienlaikus gan jāatzīst, ka prezidenta izdotais rīkojums ir vairāk simbolisks. «Tas neievieš universālu pircēju pārbaudes sistēmu, neprasa reģistrēt vai nodot daļu no vairāk nekā 300 miljoniem šaujamieroču, kas pašlaik atrodas apritē Savienotajās Valstīs,» norāda AFP. Prezidentam ir taisnība arī tajā ziņā, ka šis likums diez vai palīdzēs novērst masu slepkavības – to lielāko daļu veikuši cilvēki, kuriem bija un arī saskaņā ar jauno kārtību būs visas tiesības legāli iegādāties šaujamieroci.

Lai gan pārliecinošs amerikāņu vairākums uzskata, ka tiesības uz šaujamieroča iegādi ir vienas no pilsoņu pamata tiesībām, CBS/New York Times aptauja, kas tika veikta pagājušā gada oktobrī, liecina – vairāk nekā 90% iedzīvotāju atbalsta visu ieroču pircēju kontroli, jo risks, ka šaujamierocis nonāks garīgi slimas personas vai kāda uz vardarbību tendēta recidīvista rokās, ir pārāk liels. Savukārt APGfK aptaujas dati rāda, ka 58% amerikāņu atbalsta stingrākus ieroču iegādes noteikumus (pirms diviem gadiem šādu cilvēku bija vien 52%). Tiesa, aptaujas rīkotāji nebija konkretizējuši, cik stingri šie noteikumi varētu kļūt.

Amerikāņu politologi norāda, ka B. Obama jau gada sākumā paspējis sacelt īstu politisko vētru, kas vismaz uz kādu laiku noteiks priekšvēlēšanu diskusiju toni. Ņemot vērā to, ka prezidenta ierosinātās izmaiņas nav īpaši skarbas, ir skaidrs, ka oponentiem lielāki iebildumi ir nevis pret to saturu, bet jaunās kārtības ieviešanas formu. Dž. Ērnests stāstījis, ka juristi mēnešiem ilgi strādājuši, lai piemeklētu precīzus formulējumus, kas nav pretrunā ne ar vienu likumu, arī tieslietu ministre L. Linča atzinusi rīkojumus par nevainojamiem. Tomēr nav nekādu šaubu, ka notiks mēģinājumi tos apstrīdēt tiesas ceļā. AP atgādina, ka savulaik B. Obama ar izpildvaras rīkojumu mēģināja legalizēt un no teorētiskas deportācijas pasargāt miljoniem nelegālo imigrantu, kuri jau sen atrodas valstī, taču šī lieta pēc ilgām tiesu batālijām nu nonākusi līdz Augstākajai tiesai. Skeptiķi prognozē, ka līdzīgs liktenis gaida arī jaunos rīkojumus, jo šaujamieroču ražotāji un Nacionālā strēlnieku asociācija (NRA) nevēlas piekāpties ne par mata tiesu, bažījoties, ka ieroču kontrole tiks padarīta aizvien stingrāka.