Dokumentu kontrole uz Zviedrijas un Dānijas robežas – vēl viena nagla Šengenas zonas zārkā
Vakar pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma cilvēkiem, šķērsojot Ēresunda jūras šaurumu (tas šķir Zviedriju no Dānijas), atkal obligāti bija jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti ar fotogrāfiju – tas attiecas arī uz vilcienu, autobusu un prāmju pasažieriem. Pārbaužu uzsākšana ir Zviedrijas iniciatīva, jo šī valsts, kas pagājušajā gadā uzņēmusi vairāk nekā 160 000 nelegālo imigrantu, paziņojusi, ka tās kapacitāte ir izsmelta un arī citām ES valstīm jāuzņem «taisnīga daļa» patvēruma meklētāju.
Dānijas amatpersonas par savu kaimiņu iniciatīvu, maigi izsakoties, nav sajūsmā, jo lielākais finansiālais slogs, ieviešot pārbaudes, gulstas tieši uz dāņu transporta kompānijām, jaunā kārtība apdraud arī ilgi lolotās Ēresunda reģiona kopējās ekonomiskās zonas pastāvēšanu. Turklāt ir bažas, ka daļa to nelegālo imigrantu, kuri vēlas nokļūt Zviedrijā, tagad uz ilgāku laiku paliks Dānijā. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ vakar daļēji atjaunota robežkontrole uz Dānijas un Vācijas robežas, un šie procesi liek nopietni bažīties par Šengenas brīvās pārvietošanās zonas nākotni.
Izsmeltās iespējas
Zviedrija gadiem ilgi uzskatīta par vienu no patvēruma meklētāju paradīzēm, jo allaž bijusi gatava ne tikai uzņemt un izmitināt imigrantus, bet arī nodrošināt viņus ar diezgan dāsniem pabalstiem un citām sociālajām garantijām – to atļāva gan valsts ekonomiskā situācija, gan nodokļu sistēma. Vācu raidstacija Deutsche Welle vēsta, ka arī 2015. gadā Zviedrijas valdība bija gatava uzņemt aptuveni 100 000 iebraucēju – valstij, kuras iedzīvotāju skaits ir 9,8 miljoni cilvēku, tas ir gana daudz. Taču pagājušais gads ieies atmiņā ar lielo migrācijas krīzi, kas nopietni skāra arī Zviedriju, kur ieradušies vairāk nekā 160 000 patvēruma meklētāju, un novembrī Zviedrijas premjeram Stefanam Lefvenam nācās atzīt, ka imigrācijas politiku nepieciešams mainīt, jo valsts ar savu dāsnumu izrādījusies pārāk «naiva».
Tiesa, kā jau īstam zviedru sociāldemokrātam pienākas, S. Lefvens kautrējās runāt par to, ka dāsnumu un naivumu izmantojuši ne tikai kara bēgļi, kuriem patiešām nepieciešams patvērums, bet arī tie Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstu iedzīvotāji, kuri vienkārši lūkojas pēc labākiem dzīves apstākļiem, ļaudis, kuriem nav ne mazākā nodoma meklēt darbu Zviedrijā, jo viņi ir pārliecināti, ka šī valsts viņus tāpat apgādās ar visu nepieciešamo. Tā vietā viņš un citas Zviedrijas amatpersonas labprātāk atkārtoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles mantru par «solidaritāti» un «taisnīgu bēgļu sadalīšanu», liekot saprast, ka citas ES valstis attiecībā pret Zviedriju izrīkojušās negodīgi, uzgrūžot tai lielo migrantu plūsmu. Pat pieņemot visnotaļ loģisko lēmumu par stingrākiem nosacījumiem bēgļa statusa piešķiršanai un ieviešot dokumentu pārbaudes uz robežām, zviedru amatpersonas joprojām apgalvo, ka Eiropas Savienības valstīm jāizmitina nelegālie migranti, tikai tagad atbildība par to jāuzņemas citiem. «Es uzskatu, ka personu dokumentu pārbaudes būs efektīvas. Vairāk cilvēkiem nāksies meklēt patvērumu citās valstīs,» intervijā Dagens Nyheter sacījis migrācijas lietu ministrs Morgans Johansons. To, ka nelegālie migranti apzināti tiecas vien uz dažām Eiropas valstīm, kur viņiem vēsturiski, bieži vien uz pamatiedzīvotāju rēķina, radīti labākie apstākļi, zviedru amatpersonas joprojām nespēj vai nevēlas atzīt.
Deutsche Welle norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ pašlaik lielākais uzsvars likts tieši uz dokumentu pārbaudi, ir tas, ka no pērn Zviedrijā iebraukušajiem patvēruma meklētājiem 80% nav spējuši uzrādīt pasi, bet 60% nav bijuši vispār nekādu dokumentu, kas ļautu viņus identificēt, toties viedtālruņus gan garajā un bīstamajā ceļā viņiem bija izdevies saglābt. Skaļi tas netiek apspriests, taču pastāv nopietnas aizdomas, ka liela daļa šo cilvēku nebūt nav bēgļi no konflikta zonām, bet gan visnotaļ drošām, taču ekonomiski atpalikušām valstīm.
Atbildīgās – transporta kompānijas
Lielākā daļa ieceļotāju Zviedrijā nonākuši no Dānijas, šķērsojot Ēresunda šaurumu. Atšķirībā no saviem kaimiņiem Dānija nekad nav uzsvērusi «atvērto durvju» politiku attiecībā uz iebraucējiem no citiem kontinentiem. Šajā valstī ir pietiekami stingra imigrācijas likumdošana, turklāt, iestājoties Eiropas Savienībā, Dānija (tāpat kā Lielbritānija un Īrija) bija tālredzīgi vienojusies par izņēmuma statusu attiecībā uz vairākām nozarēm, tajā skaitā imigrācijas politiku. Tieši tādēļ šīm valstīm pašlaik nav iespējams uzspiest Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izgudrotās migrantu kvotas, un Dānija, kuras labklājības līmenis ir salīdzināms ar Zviedrijas līmeni, pērn uzņēma vien 18 000 patvēruma meklētāju. Vēl vairāk – Dānijas valdība pat finansēja īpašu kampaņu, kuras mērķis bija informēt eventuālos imigrantus, ka šajā valstī viņus nekas labs negaida. Tajā pašā laikā Dānija neapgrūtināja sevi ar migrantu plūsmu kontrolēšanu, labi zinot, ka šo ļaužu galamērķis ir Zviedrija.
Tagad situācija ir mainījusies, turklāt Zviedrija, pieņemot jauno likumu par personas apliecību kontroli (tas būs spēkā vismaz pusgadu, bet vajadzības gadījumā pat līdz 2018. gada nogalei), rīkojusies ļoti viltīgi. Robežkontrole, kas tika atcelta vēl 1962. gada 1. jūlijā, stājoties spēkā Helsinku līgumam starp Ziemeļvalstīm un Skandināvijas valstīm, formāli joprojām nav atjaunota. Dokumentus uz robežas taču nepārbauda nedz zviedru, nedz dāņu robežsargi, bet gan privāto apsardzes kompāniju darbinieki, norāda AFP. Turklāt arī atbildība par pasažieru identifikācijas pārbaudi uzkrauta nevis drošības dienestiem, bet gan transporta kompānijām. BBC norāda, ka likumā noteikts – tieši tām nāksies maksāt 50 000 kronu jeb aptuveni 5400 eiro lielu soda naudu par katru pasažieri, kurš Zviedrijā nokļuvis, neuzrādot derīgu personas apliecību un/vai vīzu. Zviedrijas likums nosaka, ka pasažieriem jāuzrāda vai nu pase, vai nu identifikācijas karte, vai arī autovadītāja apliecība, bet, piemēram, Zviedrijas nodokļu dienesta izdots dokuments ar tā īpašnieka fotogrāfiju netiek uzskatīts par personu apliecinošu – ar šo problēmu, kā ziņo interneta ziņu vietnes The Local zviedru izdevums, vakar jau saskārušies vairāki pasažieri.
Taču vairāk par viņiem ir neapmierināti pasažieru pārvadātāji. BBC vēsta, ka Zviedrijas dzelzceļa kompānija SJ (tā, starp citu, pieder valstij) jau decembrī paziņoja, ka pārtrauks reisus starp Malmi un Kopenhāgenu, jo nespēj atlicināt pietiekami daudz līdzekļu dokumentu kontroles nodrošināšanai. Acīmredzot šie draudi ir izpildīti, jo vakar daudzi pasažieri sūdzējušies, ka intervāls starp vilcienu reisiem palielinājies no 10 līdz 20 minūtēm. Savukārt Dānijas dzelzceļa kompānija DSB aplēsusi, ka tās zaudējumi ik dienu būs aptuveni miljons Dānijas kronu jeb 134 000 eiro – rēķinot šo summu, ņemtas vērā gan izmaksas dokumentu pārbaudītāju algošanai, gan potenciālā pasažieru skaita samazināšanās. Līdz šim brauciens no Kopenhāgenas uz Malmi ildzis 36 minūtes, taču tagad pasažieriem obligāti nākas izkāpt no vilciena lidostas Kastrupas stacijā, iziet dokumentu pārbaudi (tai ierīkoti 34 vārti, kurus kopā apkalpo 150 apsargu) un tikai tad atļauts sēsties nākamajā vilcienā uz Zviedriju. Tiek lēsts, ka šā iemesla dēļ brauciens prasīs papildus 45 minūtes. Tas, ka vakar visas pārbaudes noritējušas samērā raiti, vēl neko nenozīmē, jo ir pēcsvētku laiks, turklāt daudzas kompānijas to pagarinājušas, jo 6. janvāris jeb Zvaigznes diena Zviedrijā oficiāli ir brīvdiena. Pēc The Local aplēsēm, jaunā kārtība ik dienu skars vismaz 8600 cilvēku, kuri dzīvo vienā valstī, bet strādā otrā, uz darbu un no tā pārvietojoties vilcienā. Problēmas var radīt ne tikai liekā pietura un dokumentu pārbaude, bet arī tas, ka pārvadātāji jau piedraudējuši paaugstināt brauciena cenas.
Domino efekts
Zviedrijas vēlme norobežoties no vēl lielākām migrantu straumēm, kas uz šo valsti varētu atkal sākt plūst pavasarī, ir saprotama, taču tā izraisa domino efektu – gluži tāpat kā pagājušajā vasarā Centrāleiropā, kur valstis cita pēc citas uzsāka pārbaudes uz robežām, lai apturētu migrantu plūsmu.
Reaģējot uz Zviedrijas rīcību, Dānijas labēji centriskās valdības premjers Larss Loke Rasmusens devis rīkojumu atjaunot daļēju kontroli uz Dānijas un Vācijas robežas, ziņo AFP. Lai gan runa ir tikai par pagaidu kontroli, turklāt ne visos robežas šķērsošanas punktos, vērts atgādināt, ka ar līdzīgiem pasākumiem novembrī savas robežas stiprināšanu sāka arī Zviedrija. Vācijas ārlietu ministrijas runasvīrs Martins Šēfers vakar uz Dānijas lēmumu reaģējis, paužot nožēlu, ka tagad ir apdraudēta visa Šengenas sistēma, kas esot viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem, taču tajā pašā laikā aizmirsis par to, ka pie lielās tautu staigāšanas, kas vissmagāk skars tieši Vāciju, zināmā mērā vainojama šīs valsts kanclere Angela Merkele. Tieši viņa vasaras nogalē iedrošināja nelegālos imigrantus soļot cauri visai Eiropai un neievērot Dublinas vienošanos, kas patvēruma meklētājiem liek reģistrēties pirmajā ES valstī, kurā viņiem izdevies nokļūt. Tieši A. Merkele klaigāja (un vēl joprojām ir pārliecināta, ka viņai taisnība) par to, ka Vācija gatava uzņemt «visus patvēruma meklētājus no Sīrijas», neiedomājoties par to, ka ar īstām vai viltotām šīs valsts pasēm Eiropā sabrauks simtiem tūkstoši gados jaunu, mūsu kontinenta iedzīvotāju kultūru neizprotošu un integrēties negribošu cilvēku, daļa no kuriem, iespējams, gatavoti terora aktu veikšanai.