Sodot ar nāvi pazīstamo šiītu garīdznieku Nimru el Nimru, Saūda Arābija izprovocējusi asu Irānas un citu šiītu valstu reakciju.
Naktī uz svētdienu pūlis ielauzās Saūda Arābijas vēstniecībā Teherānā, to aizdedzinot, un, kaut gan Irānas amatpersonas šādu rīcību nosodījušas, tās nav kavējušās piedraudēt Saūda Arābijas karaļnamam ar «dievišķu atmaksu». Neapmierinātību ar kārtējo šiītu un sunnītu konflikta eskalāciju paudušas gan ASV, gan Eiropas Savienība, bet ANO Cilvēktiesību komisija mudinājusi pievērst uzmanību tam, kā Saūda Arābijā tiek ievērotas cilvēktiesības.
Sestdien 12 Saūda Arābijas cietumos bija nāvessodu diena – gandrīz vienlaikus tika izpildīts spriedums (nošaujot vai nocērtot galvu) 47 cilvēkiem. AP atgādinot, ka pērn Saūda Arābijā ar nāvi sodīti 157 cilvēki, norāda, ka tā ir lielākā masu eksekūcija kopš 1980. gada. Toreiz tika izpildīts nāvessods 63 cilvēkiem, kuri gadu iepriekš bija sagrābuši un divas nedēļas kontrolēja vienu no islāma galvenajām svētvietām Mekas Lielo mošeju, pieprasot el Saūda dinastijas atteikšanos no troņa. Visiem sestdien ar nāvi sodītajiem augstākais soda mērs piespriests beidzamo desmit gadu laikā. 43 no notiesātajiem bija sunnītu musulmaņi, kuri bija atzīti par vainīgiem sadarbībā ar starptautisko teroristu tīklu Al Qaeda un mēģinājumiem destabilizēt situāciju valstī. Par teroristisku darbību nāvessods tika izpildīts arī četriem šiītiem, viņu starpā N. el Nimram, kurš tika apcietināts 2012. gadā.
BBC vēsta, ka šeihs N. el Nimrs dzimis 1959. vai 1960. gadā Saūda Arābijas Austrumu provincē, Katifas apgabalā. Tieši šajā reģionā ir karaļnama lielākās naftas atradnes, tāpat šeit kompakti dzīvo liels skaits šiītu, kas Saūda Arābijā ir minoritāte. Jau bērnībā N. el Nimrs pārcēlās uz Irānu, vēlāk dzīvoja un mācījās Sīrijā, bet 1994. gadā atgriezās Saūda Arābijā, īsā laikā kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem šiītu garīdzniekiem. Sākotnēji viņš tikai aicināja šiītiem piešķirt tās pašas reliģiozās brīvības, ko bauda sunnīti, bet vēlāk kļuva par vienu no skaļākajiem Saūda Arābijas monarhijas kritiķiem. Garīdznieka atbalstītāji allaž uzsvēruši, ka viņš, kas nekad nav aicinājis uz vardarbību un bruņotu sacelšanos pret valdošo režīmu, tomēr jau drīz nokļuva Saūda Arābijas īpašo dienestu uzmanības lokā un vairākas reizes uz neilgu laiku tika arestēts – Al Jazeera vēsta, ka tas noticis 2004. un 2006. gadā. Sākoties tā sauktajam Arābu pavasarim, aktivizējās arī Saūda Arābijas un kaimiņvalsts Bahreinas šiīti, no kuriem daudzi N. el Nimru uzskatīja par savu garīgo līderi. Pēc tam, kad Saūda Arābijas armija palīdzēja Bahreinas valdošajam sunnītu režīmam apspiest šiītu vairākuma demonstrācijas, N. el Nimra kritika kļuva vēl skaļāka, un 2012. gadā viņš tika apcietināts. Garīdznieka ģimene apgalvo, ka ieslodzījumā no viņa ar spīdzināšanu mēģināts panākt atzīšanos terorismā, bet tiesas procesu citādi kā par farsu nevar nosaukt, jo apsūdzētajam pat nav bijis atļauts izmantot advokāta pakalpojumus. Kopš 2014. gada oktobra, kad tika apstiprināts N. el Nimram piespriestais nāvessods, spiedienu uz Saūda Arābiju, lai to atceltu, mēģinājušas izdarīt gan ANO amatpersonas, gan karalistes tradicionālās sabiedrotās ASV, tomēr – neveiksmīgi.
Deutsche Welle vēsta, ka demonstrācijas un protesta akcijas, kurās nosodīta N. el Nimra sodīšana ar nāvi sestdien un svētdien notikušas Saūda Arābijas Austrumu provincē, Bahreinā, Jemenā, Irākā, Turcijā un citās valstīs, kur dzīvo šiīti. Teherānā protestētāji ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem apmētājuši Saūda Arābijas vēstniecību, to aizdedzinot un pēc tam ielaužoties vienā no ēkas spārniem, kas izdemolēts. Aizdedzināts arī Saūda Arābijas konsulāts Mašadā. Policija aizturējusi gandrīz 50 nekārtību dalībniekus, bet Irānas prezidents Hasans Rūhānī, kurš nosodījis N. el Nimra sodīšanu ar nāvi, uzsvēris, ka šādi «ekstrēmistu uzbrukumi» esot neattaisnojami un Irānas varasiestādes bargi vērsīsies pret radikāļiem. Tomēr AP vēsta, ka, neraugoties uz šo brīdinājumu, vakar pievakarē pie Saūda Arābijas vēstniecības atkal sākuši pulcēties agresīvi noskaņoti ļaudis, kuri skandējuši pret šo valsti un tās valdošo dinastiju vērstus saukļus.
Ar asu paziņojumu klajā nācis Irākas augstākais līderis ājatolla Alī Hāmanejī, kurš pavēstījis, ka N. el Nimrs gājis bojā mocekļa nāvē un pār Saūda Arābiju nāks dievišķa atmaksa. Šo un citu līdzīgu izteikumu dēļ uz Ārlietu ministriju izsaukts Irānas vēstnieks Saūda Arābijā, kuram izteikts protests par Teherānas iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās, bet Saūda Arābijas amatpersonas uzsvērušas, ka Irānas reakcija ir vien apliecinājums tam, ka šī valsts atbalsta teroristus. AP norāda, ka nāvessoda izpilde var sarežģīt arī Saūda Arābijas un Irākas attiecības. Šajā valstī pie varas ir šiītu valdība, kurai jau tiek pieprasīts atcelt drīzumā plānoto Saūda Arābijas vēstniecības Bagdādē atvēršanu pēc gandrīz 25 gadu pārtraukuma. «Šie notikumi šķiet, liek izgaist jebkādām cerībām, ka kopējā ienaidnieka jeb Islāma valsts nostiprināšanās sekmēs samierināšanos starp reģiona vadošajām sunnītu un šiītu valstīm, kas jau tagad atbalsta pretējās nometnēs karojošās puses Sīrijā un Jemenā,» situāciju rezumē Reuters.