Pretkorupcijas reidus Serbijā saista ar ES iestāšanās sarunām

Pagājušās nedēļas nogalē Serbijā apcietināti desmitiem par korupciju aizdomās turētu cilvēku – gan bijušās un esošās amatpersonas, gan uzņēmēji. Starptautiskās ziņu aģentūras šos reidus, kas ir plašākie beidzamajos gados, saista ar 14. decembrī uzsāktajām sarunām par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Belgradas apņēmību beidzot izlēmīgi ķerties pie korupcijas apkarošanas. Tomēr opozīcija uzskata to par politisku izrēķināšanos, jo starp apcietinātājiem lielākoties ir personas, kas saistītas ar opozīcijā esošo Demokrātisko partiju.

Serbijas iekšlietu ministrs Ņebojsa Stefanovičs sestdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka policijas operācijas laikā aizturēti 79 cilvēki, bet vēl pieciem izdevies izvairīties no aresta. Vēl pret gandrīz 40 cilvēkiem uzsākta izmeklēšana. Reuters, atsaucoties uz ministra sacīto, vēsta, ka arestēto darbības kopš 2004. gada novedušas pie vismaz 100 miljonu eiro lieliem zaudējumiem valstij. Tiek izmeklēta vesela virkne korupcijas darījumu, kuros apsūdzētie bijuši iesaistīti vairāku gadu garumā.

Tanjug vēsta, ka šis bijis lielākais antikorupcijas reids valsts vēsturē un tā laikā aizturētas vairākas patiešām ietekmīgas amatpersonas – nevis tā, kā jūnijā, kad kā liels sasniegums tika pasniegta vairāku desmitu ierindas policistu un muitnieku apcietināšana. Starp apcietinātajiem ir, piemēram, bijušais lauksaimniecības, mežu un ūdens resursu ministrs Slobodans Milosavļevičs un divi viņa bijušie palīgi. Reuters norāda, ka ministriju S. Milosavļevičs vadīja no 2007. līdz 2008. gada vasarai, bet pirms tam trīs gadus bija Serbijas Tirdzniecības palātas vadītājs. Apcietināta arī Zorana Markoviča, kura no 2010. līdz 2012. gadam vadīja valdības pretkorupcijas dienestu, kā arī vairāki esošie un bijušie pilsētu mēri un valsts uzņēmumu vadītāji. Amatpersonām tiek inkriminēta dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļņemšana un naudas atmazgāšana, savukārt uzņēmējus lielākoties apsūdz kukuļdošanā, krāpšanā un finansiāla rakstura noziegumos. AP norāda, ka lielākā daļa noziegumu bijuši saistīti ar municipalitāšu nekustamā īpašuma un lauksaimniecības zemes nelikumīgu nonākšanu privātpersonu rokās.

Mediji gan Serbijā, gan aiz tās robežām notikušo operāciju saista ar solījumiem, ko Belgrada devusi Briselei, šomēnes oficiāli uzsākot sarunas par Serbijas pievienošanos savienībai. Pagaidām atvērtas vien divas šo sarunu sadaļas, taču Serbijas delegācijas vadītāja sarunās Tanja Misčeviča intervijā Tanjug stāstījusi, ka jau nākamā gada sākumā plānots atvērt vēl divas sarunu sadaļas, viena no kurām attiecas tieši uz cīņu pret korupciju. Tam, ka Serbijas valdība beidzot nolēmusi pievērst lielāku uzmanību cīņai ar korupciju, gan nepiekrīt Demokrātiskās partijas līderis Bojans Pajtičs. Intervijā Reuters viņš vērsis uzmanību uz to, ka starp apcietinātajiem tikpat kā nav valdošās sociālistu partijas biedru, un tas liecinot, ka skaļie aresti «par vecām lietām» ir politiski motivēti un valdība šādā veidā «nošaujot divus zaķus reizē» – nodemonstrējot Briselei, ka kaut kas tiek darīts, un vājinot opozīciju.

Raidsabiedrība Deutsche Welle gan uzsver, ka korupcija ir iesakņojusies visos Serbijas sabiedrības līmeņos un tiek uzskatīta par ļoti lielu problēmu, kas cita starpā kavē valsts ekonomisko izaugsmi un mazina iedzīvotāju ticību varas iestādēm. Serbijas lielākais laikraksts Blic pirms dažām nedēļām publicēja savdabīgu cenrādi. Saskaņā ar to, lai bērnu iekārtotu prestižākā skolā, jāmaksā, sākot no 300 eiro, no 1000 eiro jāšķiras tiem, kuri vēlas, lai slimnīcā viņiem tiktu pievērsta pastiprināta uzmanība, kā arī par būvniecības atļaujas saņemšanu, savukārt par 3000 eiro iespējams iegādāties jau uzrakstītu zinātņu doktora disertāciju. Pirms pieciem gadiem izveidotajam pretkorupcijas dienestam faktiski nav izdevies neko paveikt, lai mainītu situāciju, turklāt tā bijušās vadītājas arests liecina, ka arī pats dienests, iespējams, iesaistīts noziedzīgās shēmās. Pašreizējais dienesta vadītāja vietnieks Vladans Joksimovičs intervijā Deutsche Welle gan sūdzējies par nesakārtoto likumdošanu, kuras dēļ kukuļņēmējiem nopietns sods draud vien tad, ja izdodas pierādīt konkrētus valstij nodarītus zaudējumus – pretējā gadījumā viņiem nākas vien samaksāt administratīvo sodu, kas ir niecīgs salīdzinājumā ar kukuļos saņemtajām summām.