Baltkrievija: prostitūcijas nav, atbalsts ir
Vai Baltkrievijā pastāv prostitūcija? Tas ir gana interesants jautājums, un atbilde ir šāda: nezinām daudz valstu, kur prostitūcijas nebūtu. Pavisam kas cits ir pajautāt un noskaidrot, vai šajā valstī drīkst palīdzēt seksa pakalpojumu sniedzējiem, ja valsts izliekas vai noliedz, ka prostitūcija ir.
Viesojoties Baltkrievijas organizācijā “Baltkrievijas UNESCO klubu asociācija” Minskā ir divējādas sajūtas – no vienas puses šķiet dīvaini runāt par prostitūciju valstī un pilsētā, kur tāda “nepastāv”, no otras puses – saruna izvēršas tik vienkārša un raita, un organizācijas darbinieki par to runā pietiekami atklāti, ka nākas pieņemt: demokrātija uz papīra ne vienmēr nozīmē, ka tā ir realitātē un mēs varam vien mācīties, kā strādāt ar jautājumiem un problēmsituācijām, kuru nemaz nedrīkst būt. Minskā viesojos kā Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste kopā ar atbalsta centra HIV/AIDS pacientiem Dia+Logs aktīvistiem un Saeimas deputātu Hosamu Abu Meri, kas ir Eiropas gada Attīstības sadarbībai vēstnesis.
Vispirms par Baltkrievijas UNESCO klubu asociāciju - asociācija apvieno vairākas organizācijas, tostarp Baltkrievijas AIDS tīklu. Visā Baltkrievijā tai ir 60 nodaļu. Asociācija strādā ļoti dažādos virzienos – cilvēktiesības, bērnu tiesību aizsardzība, apmācības, sociālā iekļaušana, veselības joma – profilakse visos virzienos, kā arī reproduktīvā veselība un HIV/AIDS. Tikko noslēgts līgums ar fondu “Access” – par atbalstu mācībās bērniem no trūcīgām ģimenēm. Organizācijai ir sava mājas lapa, tā aktīvi darbojas sociālajos tīklos, video kanāls Youtube. Darbības diapazons ļoti plašs – sākot no ielu darba ar komercseksa (prostitūcijā iesaistītajiem) darbiniekiem līdz pat interneta apmācību programmām.
Īpašu uzmanību pievēršam organizācijas darbam ar komercseksā iesaistītām personām (prostitūcijā), ko Baltkrievijā sauc par “personas no seksa biznesa”. Asociācijas vadītājs Dzmitrijs Subtselnijs stāsta, ka visus projektus komercseksā iesaistītajām personām finansē Globālais fonds, un tā arī ir būtiskākā atšķirība starp tādu attīstītu un demokrātisku valsti kā Latviju, kur naudas šādām programmām praktiski nav vispār (bet tā kā Latvija ir attīstīto valstu sarakstā, Globālais fonds Latvijā nefinansē nevienu projektu) un Baltkrieviju, kur Globālā fonda nauda, varētu tieši tā arī teikt, uztur pie dzīves ļoti daudzas programmas, īpaši sociālā riska grupām, piemēram, šļirču maiņu, atbalstu HIV/AIDS pacientiem, komercseksā iesaistītajām personām. Dzmitriju Subtselniju papildina Deniss Harlamovs tieši par programmām prostitūcijā nodarbinātām personām: visā valstī ir 12 punkti 12 pilsētās, arī Minskā – viens anonīmais kabinets un mobilais punkts, kas darbojas vietās, kur pulcējas seksa darbinieces, izbraukuma veidā – dodas psihologi, atkarību speciālisti, sociālie darbinieki, mediķi, seksologs. Uz ielas satiktās personas saņem prezervatīvus, lubrikantus, salvetes, un ja cilvēki lieto narkotikas, tad nelietotas šļirces, dezinfekcijas materiālu.
“Paralēli šim atbalstam mēs piedāvājam eksprestestēšana uz HIV, nepieciešamības gadījumā arī aicinām doties uz medicīnas iestādi, sniedzam atbalstu, lai aizdomu gadījumā par HIV noteiktu īstu diagnozi,” stāsta Deniss Harlamovs. Ja nepieciešams, tiek noorganizēts arī transports. Meitenes saņem no darbiniekiem talonu, lai veiktu izmeklējumus uz seksuāli transmisīvām slimībām bez maksas. Visus projektus, kuri saistīti ar prostitūcijā iesaistītiem un narkotiku lietotājiem, finansē Globālais fonds. Pēc organizācijā stāstītā, cilvēki ļoti labprāt saņem palīdzību un izmanto visu, ko darbinieki piedāvā. Vēl organizācija īsteno projektu, lai piesaistītu komercseksā iesaistītos profesionālai apmācībai, tas ir, organizē apmācības, lai situācijā, kad sieviete vēlas mainīt savu dzīvi un nodarbošanos, viņai būtu pamats “zem kājām”. Visvairāk interesē kosmētikas joma, arī pakalpojumu sfēra. Gan Deniss, gan Dzmitrijs uzsver: tas ir ļoti būtiski – lai arī meitenes ne uzreiz pārtrauc darbu komercseksā, tomēr cita profesija dod iespēju mainīt dzīvi, īpaši ar domu par nodarbinātību un sevis uzturēšanu vecumdienās. Pēc aplēsēm, 10 procenti izvēlas citu profesiju vai izsaka vēlmi mainīt nodarbošanos. Organizācija arī izveidojusi interneta lapu “Maļina” (Avene) cilvēkiem, kuri nodarbojas ar komercseksu, kur atrodama visa informācija par atbalsta saņemšanas iespējām.
Baltkrievijā par nodarbošanos jeb seksuālu pakalpojumu piedāvājumu var sodīt administratīvi, proti, oficiāli šāds pakalpojumu veids, šāda darbības joma nedrīkst pastāvēt. Seksuālos pakalpojumus nevar sniegt ne uz ielas, ne klubos, ne viesnīcās, nekur. Tomēr tas notiek un tas ir zināms arī tiesībsargājošām iestādēm.
Piemēram, īpaši milicija sasparojoties, ja gaidāms kāds liels pasākums – sporta čempionāti vai lieli kultūras pasākumi, tad prostitūciju uzrauga pastiprināti. “Milicijai ir pietiekami ar novērojumu – tai nevajag pierādīt, ka kāds sniedz šo pakalpojumu, viņi to ir piefiksējuši un viss. Par to ir naudas sods. Tiesiski vispār ir aizliegts sniegt seksa pakalpojumus,” saka Deniss, “tāpēc mūsu organizācijā darbojas arī jurists, kas palīdz risināt šos jautājumus.” Aplēst prostitūcijā iesaistīto skaitu ir visai sarežģīti, taču noteikti tie ir vairāki tūkstoši cilvēku.