ANO Drošības padomes lielvalstīm beidzot izdevies pārvarēt domstarpības, atbalstot Sīrijas konflikta noregulējuma plānu, kas paredz jau nākamā gada sākumā uzsākt sarunas starp prezidenta Bašara Asada un opozīcijas grupējumu pārstāvjiem.
Tiesa, saskaņot to, kuri grupējumi uzskatāmi par teroristiskiem un tādēļ nedrīkst piedalīties sarunās, nebūs tik vienkārši. Turklāt tā dēvētā Sīrijas mērenā opozīcija nav apmierināta ar to, ka plāns neparedz B. Asada nekavējošu atkāpšanos – tāds bijis Krievijas nosacījums.
«Šī [ANO Drošības] padome ir raidījusi ļoti skaidru signālu visiem iesaistītajiem – Sīrijā ir jāpārtrauc slepkavošana un jāsāk likt pamati valdībai, kuru būtu gatava atbalstīt kara pārņemtās zemes ilgi cietusī tauta,» Reuters citē ASV valsts sekretāra Džona Kerija sacīto. Rezolūcija paredz, ka jau nākamā gada janvārī jāuzsāk sarunas starp Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm – cik noprotams, tām būtu jānotiek ANO vai Drošības padomes dalībvalstu starpnieku uzraudzībā. Vienlaikus Sīrijā būtu jāstājas spēkā pamieram starp karojošajām pusēm. Pagaidu valdības izveidei miera plāna ceļa karte atvēl sešus mēnešus, bet pēc tam pusotra gada laikā būtu jāsarīko vispārējas demokrātiskas vēlēšanas, kurās varētu piedalīties visi Sīrijas pilsoņi – arī tie vairāki miljoni cilvēku, kuri kara dēļ ir bijuši spiesti bēgt no valsts. Līdz janvārim tiks gaidīti priekšlikumi, ar kādām metodēm ANO varētu uzraudzīt eventuālā pamiera un uguns pārtraukšanas ievērošanu.
AFP gan uzsver, ka viss minētais, protams, neattiecas uz teroristu grupējumu Islāma valsts, cīņu pret kuru apņēmusies turpināt gan rietumvalstu koalīcija, gan Krievija. Pagaidām gan nav nekādu indikāciju, ka tiktu plānotas sauszemes operācijas pret teroristiem, lai gan militārie analītiķi uzskata, ka bez tām sagraut Islāma valsti būs neiespējami. Tiesa, Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien nāca klajā ar paziņojumu par to, ka militārais potenciāls cīņā pret Islāma valsti nav izsmelts, taču pagaidām atliek vien minēt, ko tas varētu nozīmēt. Tomēr Islāma valsts ne tuvu nav vienīgā Sīrijā karojošā organizācija, kas varētu tikt izslēgta no sarunām. Ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka Krievija bloķēs ar starptautisko teroristu tīkla Al Qaeda saistītās Al Nusras frontes līdzdalību sarunās, kam, domājams, varētu piekrist arī ASV. Taču jautājums par to, kurus grupējumus uzskatīt par mēreno opozīciju B. Asadam, bet kurus par islāmistu radikāļiem, joprojām paliek atklāts. Neilgi pirms Drošības padomes sēdes Ņujorkā tikās tā dēvētās Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas (ISSG) 17 valstu ārlietu ministri, kuri ne tikai saskaņoja rezolūcijas tekstu, bet arī no Jordānijas ārlietu ministra Nasera Judeha saņēma dokumentu, kurā bija uzskaitīts, kuras grupas katra valsts uzskata par teroristiskām. Atšķirības šajā sarakstā esot milzīgas, un nonākt pie kopsaucēja būs grūti, norāda Reuters. BBC tikmēr vēsta, ka šodien bijušā Lielbritānijas premjera Tonija Blēra izveidotā domnīca Reliģijas un ģeopolitikas centrs (CRG) gatavojas nākt klajā ar pētījumu, kura rezultāti varētu šokēt daudzus no tiem liberāļiem, kuri uzskata, ka vairākums B. Asada pretinieku ir demokrātijas piekritēji. Nekā tamlīdzīga – aptuveni 60% no nemierniekiem, kuri cīnās pret B. Asadu, ir samērā radikāla islāma piekritēji, bet vismaz trešdaļa nemiernieku jeb aptuveni 100 000 kaujinieku atbalsta Islāma valsts ideoloģiju.
Stambulā patvērumu atradusī Sīrijas Nacionālā koalīcija tradicionāli tiek uzskatīta par mērenās opozīcijas viedokļa paudēju, un nav šaubu, ka vieta pie sarunu galda tai atradīsies – tiesa, ar nosacījumu, ka šā grupējuma pārstāvji būs gatavi sarunām. Sestdien organizācijas runasvīrs Ahmads Ramadans panākto vienošanos skarbi kritizēja. «Tajā nekas nav sacīts par Asada likteni. Rezolūcijā pat nav pieminēts terors, ko Sīrijas režīms vērsis pret savu tautu,» viņa sacīto citē Deutsche Welle. Bet cits Nacionālās koalīcijas pārstāvis Samīrs al Našars rezolūciju nosaucis par «nereālu un grūti realizējamu».