VĒSTURE: Uzietais dārgumu kuģa vraks izraisa strīdus
Šī mēneša sākumā Kolumbijas valdība paziņoja, ka izdevies uziet 1708. gadā nogremdētās spāņu galeonas San Jose vraku. Pretenzijas uz tajā esošajiem dārgumiem (to vērtība, pēc dažām drosmīgākajām aplēsēm, tiek rēķināta pat 17 miljardu dolāru apmērā) jau pieteikusi gan Spānija, gan amerikāņu zemūdens dārgumu meklētāju kompānija Sea Search Armada. Kolumbija tās, protams, noraidījusi, taču tiek prognozēta ilga tiesāšanās, kurā varētu iesaistīties arī Peru – tieši no šai valstij mūsdienās piederošās teritorijas, taču tika izvestas bagātības.
Precīzu vraka atrašanās vietu Kolumbijas amatpersonas nav izpaudušas, bet kā gandrīz vienīgais pierādījums tam, ka uziets tieši San Jose, nevis kāda cita spāņu burinieka vraks, tiek minēti šai galeonai raksturīgie lielgabali. Pašlaik vēl nav skaidrs, vai no 200 metru dziļuma mēģinās izcelt tikai kuģa kravu vai arī visu vraku, lai gan runas par «Skandināvijas muzejiem līdzīga» muzeja ierīkošanu Kartahenā liek domāt, ka San Jose grasās izcelt pilnībā. Tas prasīs vismaz vairākus gadus, turklāt labākajā gadījumā – ja izcelšanas procesu neapturēs tiesāšanās.
Domstarpības ar amerikāņiem
Nedz vēsturniekiem, nedz zemūdens arheologiem, nedz dārgumu meklētājiem San Jose nosaukums nav svešs. Laikraksts The Guardian norāda, ka attiecīgās aprindās šo ilgi meklēto vraku pat dēvē par Svēto Grālu. Galeona pārvadāja dārgumus, ko spāniešu kolonizatoriem bija izdevies salaupīt Jaunajā pasaulē (lielākoties mūsdienu Peru un Bolīvijas teritorijā) – kuģa tilpnes bija piekrautas ar zelta un sudraba stieņiem un monētām, smaragdiem un citiem dārgakmeņiem. Šo kravu Spānijā nepacietīgi gaidīja karalis Felipe V, kam tā bija nepieciešama, lai finansētu Eiropu pārņēmušo Spānijas mantojuma karu. Tas sākās pēc pēdējā Hābsburgu dinastijas monarha Karlosa II nāves 1700. gadā un turpinājās līdz pat 1713. gadam.
Taču līdz Spānijai galeona tā arī nenonāca – britu karakuģis pēc neilgas kaujas to nogremdēja netālu no Kartahenas ostas, kur spāņu jūrnieki bija cerējuši patverties, pirms doties ceļā uz Havanu, lai tālāk burātu uz Spāniju. Kauja notika kaut kur starp Rosario un Baru salām, taču precīzas tās koordinātas arhīvos, protams, nebija norādītas. Kolumbijas amatpersonas, šomēnes paziņojot par atradumu (vraks esot uziets 27. novembrī), atteicās atklāt precīzu atraduma vietu, vien uzsverot, ka San Jose nogrimusi Kolumbijas teritoriālajos ūdeņos.
Uzmanību vērts pievērst vēl vienai frāzei – vraks esot uziets vietā, kur to «neviens līdz šim nav meklējis». Tas ir acīmredzams signāls amerikāņu kompānijai Sea Search Armada, kas jau gadu desmitiem ilgi strīdas un tiesājas ar Kolumbijas valdību tieši saistībā ar San Jose. AP atgādina, ka šī kompānija, starp kuras īpašniekiem bijuši tādi pazīstami cilvēki kā nu jau mirušais aktieris Maikls Lendons un bijušais prezidenta Ričarda Niksona padomnieks Džons Ērlihmans, vēl 1982. gadā paziņoja, ka San Jose atrašanās vieta ir noteikta. Tika noslēgta vienošanās ar Kolumbijas valdību, kas paredzēja izcelto bagātību sadalīšanu – sākotnēji Sea Search Armada pretendēja uz 50% no to vērtības, bet vēlāk samierinājās ar 35%. Taču pēc diviem gadiem Kolumbija faktiski lauza vienošanos, piedāvājot amerikāņu kompānijai vairs tikai 5% no atraduma vērtības. Kopš tā laika abas puses tiesājas, un pagaidām virsroku guvusi Kolumbija – 2011. gadā ASV tiesa atteicās izskatīt Sea Search Armada prasību par 17 miljardu dolāru lielas kompensācijas piedzīšanu no Kolumbijas izjukušā darījuma dēļ. Visticamāk, tieši šīs prasības dēļ medijos nokļuvis tik augsts kuģa kravas novērtējums – avoti Kolumbijas valdībā izteikušies, ka tā vērtība varētu būt no viena līdz četriem miljardiem dolāru.
Maz ziņu par atradumiem
Amerikāņu kompānijas pārstāvis Denilo Deviss ir pilnīgi pārliecināms, ka atradums veikts, izmantojot to pašu informāciju, kas Kolumbijas valdībai tika nodota vēl 1982. gadā. Pie citas versijas pieturas Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss. Viņš stāstījis par unikālo valsts Kultūras ministrijas, Kolumbijas Arheoloģijas un vēstures institūta, jūras kara flotes un vārdos nenosauktu ārvalstu ekspertu sadarbību. «Viņi izstudēja gan Spānijā, gan Kolumbijā esošus arhīvus un pat spēja noskaidrot straumju kustību un vēju virzienu Karību jūrā pirms 307 gadiem,» raksta AFP. Kolumbijas mediji vēstījuši, ka vraka meklēšana uzsākta 2013. gadā, bet panākumiem vainagojusies vien šoruden.
Sākumā San Jose atrašanās vieta noteikta ar sonāru, bet pēc tam vraku apciemojusi bezpilota zemūdene, kas to nofilmējusi. Kolumbijas varasiestāžu izplatītajā video ir redzams kuģa vraks un dažādi ap to izmētāti priekšmeti – ieroči, trauki un tamlīdzīgi. Kā galvenais pierādījums tam, ka atrasts tieši San Jose vraks, tiek minēti bronzas lielgabali, kurus to izgatavotāji iezīmējuši ar delfīna spiedogu – ir zināms, ka San Jose bruņojumā bija 64 šādi lielgabali.
«Atradums, protams, šķiet ļoti aizraujošs, taču godīgi sakot, es vēlētos redzēt vairāk arheoloģisku pierādījumu, uzzināt, kā tieši veikta vraka identificēšana,» sarunā ar interneta ziņu vietni LiveScience.com sacījis Teksasas štata universitātes zemūdens arheologs Frederiks Hanselmans. Gan viņš, gan citi kolēģi atgādinājuši, ka Karību jūrā nogrimuši simtiem, ja ne tūkstošiem spāņu kuģu, un ne visi no tiem pārvadāja kolonizatoru salaupītās bagātības. Zinātnieki arī uzsvēruši atraduma vēsturisko nozīmīgumu, skaidrojot, ka pat zelta vai sudraba monētu kravu ne vienmēr jāmēra dolāros, eiro vai sterliņu mārciņās. Lai gan Kolumbijas prezidents izteicis nodomu veidot muzeju, kurā būs apskatāmi visi artefakti, ko izdosies izcelt no jūras dzelmes, speciālisti bažījas, ka lielākā uzmanība vraka izcelšanas laikā tomēr tiks pievērsta dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kas varētu atrasties kuģa tilpnēs, ignorējot vēsturniekiem nozīmīgas detaļas.
Kas zināms vēsturniekiem?
Viens no aspektiem, kas viņus varētu interesēt, – vai San Jose nogrima tādēļ, ka britu karakuģa raidītā zalve trāpīja šaujampulvera krājumos, vai arī spāņu kuģis tika vienkārši sacaurumots. Turklāt, kā norāda speciālisti, runa ir arī par lielu cilvēcisku traģēdiju, jo no vairāk nekā 600 cilvēkiem, kas atradās uz San Jose, izglābties izdevās tikai 11.
Laikraksts Daily Mail atgādina, ka, sākot ar XVI gadsimtu, ik gadus pāri Atlantijas okeānam no Seviļjas devās divas spāņu flotes (30 līdz 90 kuģu), kuru uzdevums bija nogādāt kolonizatoriem ierastās eiropiešu preces, bet atpakaļ vest salaupītos dārgumus. Pavasaros ceļā devās Flota de Nova Espana, kuras galamērķis bija Verakrusa Meksikā, bet augustā uz Kartahenu un Portobelo (Panamas Atlantijas okeāna piekrastē) – Esquadron de Terra Firme. Nākamā gada pavasarī abas flotes tikās Havanā un kopā atgriezās Spānijā. Šīs flotes bija tik spēcīgas, ka neviens tām neriskēja uzbrukt. Taču pēc Neuzvaramās armādas sagrāves 1588. gadā Spānijas jūras lielvalsts statuss bija iedragāts. Reisi uz Amerikas kolonijām gan turpinājās pa ierastajiem maršrutiem. Taču galvenā atšķirība bija tā, ka tagad lielu daļu dārgumu uz Eiropu transportēja karakuģos, jo izmantot tos tikai un vienīgi tirdzniecības kuģu apsardzei Spānija vairs nevarēja atļauties, turklāt neapbruņotie kuģi pārāk bieži nokļuva jūras laupītāju rokās.
1708. gada aprīlī Kartahenas gubernators uzzināja, ka pavisam netālu no ostas siro četru angļu karakuģu eskadra, kuru komandēja Čārlzs Veidžers. Nekavējoties tika sūtīta ziņa Portobelo esošajam spāņu eskadras komandierim Hosē Fernandesam de Santiljanam, taču viņš izlēma riskēt – tuvojās viesuļvētru sezona, un komandieris bažījās, ka laikus nenokļūs Havanā. 28. maijā no Portobelo ostas izgāja 14 spāņu tirdzniecības kuģi un trīs galeonas, uz kurām arī atradās lielākā daļa vērtīgās kravas. Palīdzību nelielās flotes apsargāšanā bija solījusi Burbonu dinastijas karali Felipi V atbalstošā Francija, taču šīs fregates bezvēja dēļ nepaspēja ierasties Panamā.
7. jūnijā spāņu flotile noenkurojās pie Baru salas, bet jau nākamajā dienā notika angļu uzbrukums. Kādā šīs kaujas mirklī viens pret vienu sastapās angļu flagmanis Expedition un San Jose, abi kuģi atradušies faktiski paralēli un apšaudījuši viens otru no pārdesmit metru attāluma. Visticamāk, šādā situācijā izšķirošais izrādījies Expedition pārsvars ugunsspēka ziņā – uz šī kuģa bija 30 lielgabali, kas varēja šaut ar 32 mārciņu smagām lodēm, bet San Jose bruņojumā paši jaudīgākie bija 24 mārciņu lielgabali, norāda ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR). «Pēc tam, kad visi Expedition lielgabali bija izšāvuši savu zalvi, iestājās īss klusuma brīdis. Jūrnieki caur dūmu mākoņiem centās saskatīt, kādi zaudējumi nodarīti ienaidniekam, kad pēkšņi uz San Jose nogranda milzīgs sprādziens. Veidžers no Expedition klāja redzēja uzliesmojumu, taču trieciena vilnis nebija īpaši spēcīgs, jo bija vērsts uz augšu,» raksta NPR interneta mājaslapa. Visticamāk, uz San Jose bija eksplodējusi uz viena no apakšējiem klājiem esošā pulvera noliktava, un, pēc aculiecinieku stāstītā, kuģis esot nogrimis dažu sekunžu laikā. Interesanti, ka pārējām divām galeonām un spāņu tirdzniecības kuģiem tomēr izdevās sasniegt Kartahenu, jo angļi pēc spīdošās uzvaras viņus vajāja bez īpaša entuziasma.
Spānija vēlas savu
Arī Spānija, protams, nav palaidusi garām iespēju atgādināt, ka dārgumi, kas varētu atrasties uz San Jose klāja pieder tieši šai valstij. «Galu galā mēs runājam nevis par kādu privātu peldlīdzekli, bet gan Spānijas karaļnama īpašumā esošu kuģi,» šīs valsts ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margaljo paziņojis īsi pēc Kolumbijas valdības oficiālā paziņojuma par vraka atrašanu. Tiesa, savu nostāju viņš mīkstinājis pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā Ibērijas un Amerikas samita (likteņa ironijas dēļ sen ieplānotā spāņu valodā runājošo valstu pārstāvju tikšanās notika tieši tagad un tieši Kartahenā), norādot, ka vajadzētu atrast kādu kompromisu un uzslavējot ideju par muzeja ierīkošanu.
Spānijas zemūdens arheoloģijas kompānijas Archeonauta SL direktors Migels Sanklaudio intervijā Bloomberg gan uzsvēris – atzīt, ka dārgumi pieder Kolumbijai, spāņu amatpersonas īsti nevar, jo tas var novest pie bīstama precedenta. «Pasaules okeāna dzelmē atrodas liels skaits ar bagātībām piekrautu spāņu kuģu, uz kuriem tiesības allaž ir jāapstiprina,» viņš skaidrojis. Spānijas jūras kara flote dokumentējusi vismaz 1600 nogrimušus kuģus (visi no tiem gan neveda zeltu vai sudrabu), trešdaļa no tiem meklējama pie Centrālamerikas un Dienvidamerikas krastiem. Piesakot savas tiesības uz šādiem atradumiem, Spānija parasti atsaucas uz 1994. gadā spēkā stājušos ANO Jūras likumu konvenciju, taču Kolumbija tai nav pievienojusies un neuzskata šo konvenciju par saistošu.