Trampu nosoda par vēlmi liegt musulmaņiem iebraukt ASV

Kārtējā skandāla epicentrā nokļuvis miljardieris Donalds Tramps, kurš cer kļūt par republikāņu partijas kandidātu nākamajā gadā gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Viņš mudinājis aizliegt ASV iebraukt musulmaņiem, turklāt tas attiecināms ne tikai uz imigrantiem, bet arī tūristiem.

D. Trampa paziņojums izraisījis nesaudzīgu kritiku no visdažādākās ievirzes politiķu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku puses, taču jāatceras par kādu paradoksu – pēc iepriekšējiem skandalozajiem izteikumiem viņa reitings republikāņu aprindās tikai audzis.

Reuters atgādina, ka jau pēc diviem mēnešiem sāksies republikāņu partijas priekšvēlēšanas, un pagaidām D. Tramps uzskatāms par galveno favorītu. Savu kampaņu viņš uzsāka, asi vēršoties pret ieceļotājiem no Meksikas, taču pēc 13. novembrī Parīzē notikušajiem terora aktiem, kuros tika nogalināti 132 cilvēki, un 2. decembrī Kalifornijas štata Sanbernardīno notikušās masu slepkavības, kas prasīja 14 cilvēku dzīvības (šajā noziegumā tiek vainots radikalizējušos musulmaņu pāris), ir pievērsies musulmaņiem.

Jau pagājušās nedēļas nogalē D. Tramps kategoriski iebilda pret to, ka ASV varētu uzņemt patvēruma meklētājus no Sīrijas, un mudināja izlūkdienestus aktīvāk novērot ASV mošejas, bet tās, kurās tiek sludināts islāma reliģijas radikālais virziens, nekavējoties slēgt. Pirmdien, priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzstājoties Dienvidkarolīnā, viņš gājis vēl soli tālāk, paziņojot, ka musulmaņiem jāliedz iebraukšana valstī un šim aizliegumam jāpaliek spēkā, kamēr varasiestādes beidzot nenoskaidros, kas īsti notiek.

Atsaucoties uz domnīcas Center for Security Policy (BBC norāda, ka amerikāņu musulmaņi to uzskata par islāmofobisku) veikto aptauju, viņš paziņojis – 25% no valstī dzīvojošajiem musulmaņiem uzskata pret ASV vērstu vardarbību par attaisnojamu, un nākamie terora akti ir tikai laika jautājums. «Mums nav izvēles. Kļūst aizvien sliktāk un sliktāk, mūs sagaida daudzi pasaules tirdzniecības centri,» viņš sacījis, atgādinot par 2001. gada 11. septembra terora aktiem. «Mums ir jānoskaidro, no kurienes un kādēļ nāk šis naids. Kamēr tas nav izdarīts, kamēr mēs neesam sapratuši problēmu un tās radītos bīstamos draudus, mūsu valsts nedrīkst kļūt par upuri šausmīgiem uzbrukumiem, kurus veic cilvēki, kuri tic tikai džihādam, kuriem nav saprāta un cieņas pret cilvēka dzīvību,» D. Trampa sacīto citē AFP.

Miljardiera kampaņas vadītājs Korijs Levandovskis, vēlāk atbildot uz AP jautājumu, vai aizliegums attiecināms tikai uz tiem musulmaņiem, kuri vēlas saņemt ASV imigrācijas vīzas, vai arī, piemēram, uz tūristiem, strupi atbildējis: «Uz visiem.» Tiesa, pats D. Tramps intervijā Fox News precizējis, ka aizliegums nav attiecināms uz «cilvēkiem, kuri dzīvo valstī», un tiem musulmaņiem, kuri ASV bruņoto spēku sastāvā atrodas misijās ārzemēs.

D. Trampa ierosinājums izskanējis tikai dienu pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama, nosodot terora aktu Kalifornijā un solot izlēmīgi cīnīties pret tādiem teroristiskiem grupējumiem kā Islāma valsts, mudināja ASV pilsoņus, neatkarīgi no ādas krāsas un reliģiskās pārliecības, saliedēties briesmu priekšā. Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests sacījis, ka D. Tramps mēģinot izmantot cilvēku bailes un tumšākos aizspriedumus, lai iegūtu papildu impulsu savai kampaņai. Savukārt viens no B. Obamas padomniekiem ārpolitikas jautājumos Bens Roudss atgādinājis par reliģijas brīvību, kas ir viens no ASV demokrātijas stūrakmeņiem. Kalifornijas universitātes profesore Leti Volpa, kura specializējas imigrācijas vēsturē, norādījusi, ka D. Trampa priekšlikums ir acīm redzami nekonstitucionāls. Viņa atgādinājusi, ka XIX gadsimta nogalē ASV Kongress gan pieņēma lēmumu par ķīniešu imigrācijas ierobežošanu, bet, pirmkārt, pašlaik ir XXI gadsimts, un, otrkārt, grūti iedomāties, kā gandrīz ceturtajai daļai zemeslodes iedzīvotāju varētu aizliegt iebraukt ASV, balstoties tikai uz viņu reliģisko pārliecību.

Demokrātu partijas politiķi apsūdzējuši D. Trampu gan «fašistiskā demagoģijā», gan «neiedomājamā muļķībā», iespēju kritizēt savu konkurentu nav palaiduši garām arī citi republikāņu partijas kandidāti uz nomināciju. «Donalds Tramps ir nojūdzies. Viņa politiskie piedāvājumi taču nav nopietni,» savā Twitter kontā rakstījis bijušais Floridas gubernators Džebs Bušs. Pat par konservatīvu uzskatītais bijušais ASV viceprezidents Diks Čeinijs sacījis, ka D. Trampa idejas ir pretrunā ar ASV tradicionālajām vērtībām, miljardieri kritizējuši arī partijas formālie vadītāji Aiovā, Ņūhempšīrā un Dienvidkarolīnā – trijos štatos, kuros nākamā gada sākumā notiks partijas priekšvēlēšanas.

Tajā pašā laikā republikāņu kandidāti uz nomināciju nevar neņemt vērā Reuters/IPSOS šonedēļ publiskotās aptaujas datus – tās rezultāti liecina, ka 69% šīs partijas atbalstītāju patiešām ir nobažījušies par draudiem, ko varētu radīt musulmaņi. Senators no Teksasas Teds Krūzs, piemēram, ierosinājis neuzņemt patvēruma meklētājus no valstīm, kurās plašas teritorijas nonākušas Islāma valsts vai Al Qaeda kontrolē, bet Bens Kārsons uzskata, ka visi ārzemnieki, kuri ierodas valstī, ir ne tikai jāreģistrē, bet arī jānovēro.