«Eiropas FIB, Eiropas CIP, Eiropas ATF» – par šādu un līdzīgu ASV eksistējošu izlūkdienestu un kontroles organizāciju nepieciešamību Eiropā kopš 13. novembra terora aktiem Parīzē runā aizvien biežāk un biežāk.
Amatpersonas uzsver, ka pret tiem, kuri rada terora draudus, iespējams cīnīties vien visiem kopā, norādot, ka 28 ES valstīm jāsadarbojas un regulāri jāapmainās ar to rīcībā esošo izlūkošanas informāciju, jo cilvēki, kuri kādu dienu apdraud Londonu, jau nākamajā dienā var kļūt par draudu Berlīnei, Romai vai Briselei.
Pagaidām gan par sadarbību tiek tikai runāts, ko apliecina neoficiālās vēstis, kuras, atsaucoties uz drošiem avotiem Francijas izlūkdienestā, izplatījusi CNN – vienam no Parīzes terora aktu dalībniekiem Salāham Abdeslamam izdevies nokļūt Sīrijā. 26 gadus vecais Beļģijā dzimušais Francijas pilsonis S. Abdeslams, kura brālis Ibrahims gāja bojā uzbrukumā koncertzālei Bataclan, visticamāk, bijis viens no teroristiem pašnāvniekiem, kuriem džihādistu grupējums Islāma valsts bija devis uzdevumu uzspridzināties kādā no Parīzes restorāniem. Nezināmu iemeslu dēļ viņš šo misiju nav izpildījis – iespējams, ka pēdējā brīdī nobijies, bet iespējams, ka džihādistu pievīluši spridzekļi. Francijas policija jau pirms kāda laika informēja, ka vienā no priekšpilsētām atrasta pašnāvnieka veste ar sprāgstvielām, kuru, domājams, pametis S. Abdeslams, taču ziņas par to, vai tā bijusi tehniskā kārtībā, ir izmeklēšanas noslēpums.
Le Parisien atgādina – mediji samērā droši noskaidrojuši vien to, ka tieši S. Abdeslams kādā pirotehnikas veikalā Francijā iegādājies detonatorus, kas, domājams, izmantoti pašnāvnieku vestu izgatavošanai. Tāpat ir zināms, ka viņš 14. novembrī ieradies Briselē, kur vienam no saviem bērnības draugiem paziņojis, ka abi «vairs nekad nesatiksies». Lai gan Beļģijas policija nekavējoties uzsākusi S. Abdeslama meklēšanu un galvaspilsētā Briselē uz sešām dienām bija izsludināta augstākā terora draudu trauksme, kuras dēļ nestrādāja metro, skolas un valsts iestādes, Beļģijas galvaspilsēta bija teju izmirusi, bet policija ar karavīru atbalstu veica reidus, acīmredzot tas neko daudz nav devis. Lielāko daļu no daudzajiem šo reidu laikā aizturētajiem Beļģijas policija jau atbrīvojusi, bet apsūdzības uzrādītas vien sešiem cilvēkiem, kuru vidū, cik saprotams, nav neviena, kurš būtu tieši iesaistīts Parīzes terora aktos.
No aresta pagaidām izdevies izvairīties arī S. Abdeslamam. «Mēs esam pārliecināti, ka viņš jau ir ārzemēs,» interneta ziņu vietnei Politico.eu sacījis kāds Beļģijas izlūkdienesta darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms. Protams, pastāv iespēja, ka viņš apzināti nodarbojas ar dezinformāciju. Piemēram, Francijas īpašie dienesti īsi pēc 13. novembra terora aktiem paziņoja, ka to galvenais organizētājs Abdelhamids Abaūds (marokāņu izcelsmes Beļģijas pilsonis) uzbrukumus Parīzē koordinējis no Sīrijas, taču jau pēc piecām dienām šis terorists kopā ar savu māsīcu un vēl vienu līdzdalībnieku tika likvidēti vērienīgā uzbrukumā vienam no Sendenī daudzdzīvokļu namiem, kur viņi plānoja nākamos terora aktus. Taču, ja S. Abdeslamam patiešām izdevies nokļūt Sīrijā, tas nozīmē, ka Eiropas robežas, neraugoties uz izsludināto trauksmes stāvokli, joprojām ir cauras kā Šveices siers.
Šengenas līgums paredz, ka robežām jāpaliek atvērtām, un teroristi to izmanto – viņi jau pieraduši visas Šengenas zonas valstis uztvert kā vienotu veselumu, kamēr katras dalībvalsts īpašie dienesti koncentrējas tikai uz konkrētai valstij radītajiem draudiem. Uz to šonedēļ intervijā radiostacijai RTL norādījis Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, rosinot veidot kopīgu Eiropas izlūkošanas aģentūru, kurai būtu jādarbojas pēc tiem pašiem principiem kā ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei jeb CIP. Ar līdzīgu ideju pagājušonedēļ notikušajā ES iekšlietu un tieslietu ministru apspriedē nāca klajā Eiropas iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuloss, kura traktējumā būtu jāveido ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) analogs. Visticamāk gan, ka augstās amatpersonas nav īpaši iedziļinājušās terminoloģijā un domā vienu un to pašu – universālu Eiropas izlūkdienestu, kas darbojas gan savienības ietvaros (ASV tas nav atļauts CIP), gan vāc informāciju aiz tās robežām (FIB nav šādu pilnvaru). Vienlaikus izskanējuši ierosinājumi Eiropas mērogā izveidot ko līdzīgu ASV Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojam (ATF), kura uzdevums būtu kontrolēt nelegālo šaujamieroču apriti. Reuters vēsta, ka Parīzes terora aktos izmantoti Dienvidslāvijā ražoti AK47 automāti, kurus Briseles melnajā tirgū iespējams iegādāties par 1000 eiro. Oficiāli Eiropā šaujamieroču aprites likumi ir krietni stingrāki nekā, piemēram, ASV, taču, kā norāda Reuters, tas attiecas tikai uz likumpaklausīgiem pilsoņiem. Daudzviet, piemēram, Briseles Molenbekas rajonā, kur uzauguši vairāki Parīzes terora aktu veicēji, šaujamieročus iespējams iegādāties pavisam vienkārši, turklāt tie tiek piegādāti ne tikai no Balkānu reģiona, bet arī Lībijas un Ukrainas.