Krievija nevēloties konfliktu ar Turciju un NATO

© SCANPIX

Krievija nevēlas konfliktu ar Turciju un NATO, bet arī NATO un Turcija nevēlas konfliktu ar Krieviju, intervijā aģentūrai LETA apliecināja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.

Runājot par notikumu attīstību Sīrijā un Turcijā, kur ir iesaistīta arī Krievija, Brīdlovs norādīja, ka šajā jautājumā var tikai atkārtot NATO ģenerālsekretāra jau iepriekš sacīto, ka NATO ļoti nopietni uztver visu dalībvalstu, ne tikai Turcijas, gaisa telpu suverenitāti. Kā viņš skaidroja, tas ļoti labi redzams Baltijas valstu gaisa patruļās, kuras tiek veiktas no gaisa spēku bāzēm Igaunijā un Lietuvā. "Mēs turpināsim atbalstīt visu NATO dalībvalstu gaisa telpu suverenitāti un šo valstu iespējas aizsargāt savas gaisa telpas," uzsvēra ģenerālis, piebilstot, ka NATO pilda savas apņemšanās.

Vienlaikus viņš norādīja, ka arī pašām dalībvalstīm ir savas brīdinājuma sistēmas, kā arī piebilda, ka pastāv vairāki forumi, kuros ar Krievijas kolēģiem ir iespēja pārrunāt incidentus, kas veikti jūrā un gaisā. "Pēdējā reize bija Neapolē. Ir lietas, kas mums nav pieņemamas, piemēram, lidojumi bez ieslēgtiem transponderiem un tā tālāk. Mēs turpināsim strādāt ar šiem gadījumiem, mēs turpināsim pildīt savas apņemšanās un tas ir tieši tas, kas mums būtu arī jādara," sacīja Brīdlovs.

Turpinot sarunu par pēdējo dienu notikumiem, ģenerālis pauda viedokli, ka nepieciešams deeskalēt situāciju un ar diplomātiju risināt jautājumus, kas ir nozīmīgi gan Maskavai, gan Ankarai. Savukārt NATO, kā sacīja Brīdlovs, ir svarīgi turpināt pildīt savas apņemšanās, tostarp gaisa patruļu nodrošināšanā. "Mēs nevēlamies eskalēt situāciju, mēs vēlamies to deeskalēt. Tādēļ ir īstais laiks, lai to visu pārrunātu. Es gan nedomāju, ka Krievija vēlas konfliktu ar NATO vai Turciju. Un es pilnīgi pārliecinoši varu sacīt, ka Turcija un NATO nevēlas konfliktu ar Krieviju," sacīja ģenerālis.

Vaicāts, vai tieši tas neliek Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam turpināt provokācijas, Brīdlovs sacīja, ka nemēģina nodarboties ar minējumiem, kas norisinās "Putina kunga galvā", tā vietā viņš raugās uz spējām un iespējām. Viņš arī apliecināja, ka NATO pilnībā izprot Krievijas spēkus Krievijā un to, kā tie tiek izmantoti, vēršoties pret mēreno opozīciju un citos gadījumos arī "Daesh".

Tikmēr, taujāts, vai pašreizējie notikumi nenovērsīs alianses uzmanību no Baltijas valstīm, Brīdlovs atbildēja īsi - "nē". Turpinot, viņš uzsvēra, ka NATO ir liela alianse, kurai ir visas nepieciešamās iespējas vienlaicīgi raudzīties uz visām pusēm, tajā pašā laikā arī saglabājot terorisma problēmai nepieciešamo fokusu. Ģenerālis arī apliecināja, ka pēc terora aktiem Parīzē vairākas dalībvalstis ir labāk sākušas apmainīties ar informāciju, savukārt citas - ar ekipējumu. "Mēs jau iepriekš dalījāmies ar informāciju, taču tagad skatāmies, ko varam vēl uzlabot," viņš skaidroja.

Viņš arī norādīja, ka ASV Baltijas valstīs nodrošina pastāvīgu rotācijas klātbūtni un norādīja, ka par savu klātbūtni reģionā domā arī citas valstis. Kā skaidroja Brīdlovs, svarīgākais šajā faktā ir tas, lai Putins, raugoties pāri robežām, redz vairāku valstu esamību reģionā. Kā apliecināja ģenerālis, alianses dalībvalstis to ir arī gatavas nodrošināt.

Pasaulē

Kamēr pa Rīgas ielām laiski klaiņo retais iebraucējs, tikmēr Čehijas galvaspilsētu katru gadu apmeklē astoņi miljoni tūristu. Prāgas iedzīvotājiem par to nemaz nav prieks. Tūristu pūļi ierodas pilsētā galvenokārt pēc lētā alkohola. Ko piedāvā pilsētas vadība? To pētījuši mediju platformas “Deutsche Welle” (DW) žurnālisti.

Svarīgākais