Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem Latvijas vēstniecība Beļģijā lēš, ka Briselē un reģionos ap to dzīvo aptuveni 2000 Latvijas valstspiederīgie.
Vēstniecības padomniece ekonomikas, konsulārajos un politiskajos jautājumos Ingūna Vīksne sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka precīzas statistikas par Latvijas valstspiederīgajiem Briselē un reģionos nav, jo iedzīvotājiem nav pienākuma informēt par savu atrašanos. Tomēr, ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, Beļģijas galvaspilsētā, kur ir arī lielākā iedzīvotāju koncentrācija, varētu dzīvot aptuveni 2000 Latvijas valstspiederīgie.
Vaicāta, vai Latvijas valstspiederīgie vērsušies vēstniecībā ar lūgumu sniegt informāciju, kā rīkoties pašreizējā situācijā, Vīksne norādīja, ka tas nav noticis, jo Beļģijas informācijas dienesti un mediji sniedz ļoti precīzus norādījumus, kā rīkoties šajā situācijā. "Arī beļģu mediji raida ļoti precīzu informāciju, un iedzīvotājiem atliek vien tai sekot un ievērot," viņa sacīja.
Vaicāta par iedzīvotāju noskaņojumu, vēstniecības pārstāve norādīja, ka pagaidām situācija ir mierīga, lai arī cilvēki ir manāmi nobažījušies. Paši Briseles iedzīvotāji norādījuši, ka savas dzīves laikā neatminas situāciju, kad slēgta daļa vecpilsētas un ieviesti šāda veida drošības pasākumi.
Jau vētīts, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē paliks spēkā augstākais, ceturtais, terorisma trauksmes līmenis, pirmdien paziņojis premjerministrs Šarls Mišels, piebilstot, ka situācija no jauna tiks izvērtēta pēc nedēļas.
Ceturtais līmenis nozīmē, ka pastāv "reāli un nopietni" draudi.
Tomēr Briseles metro sistēmas darbība un mācības skolās pakāpeniski atsāksies, sākot ar trešdienu, paziņoja premjers.
Pārējā Beļģijā paliek spēkā trešais terorisma trauksmes līmenis, kas nozīmē "iespējamus un ticamus draudus".
Jau ziņots, ka augstākais trauksmes līmenis Briselē tika izsludināts sestdien, pieļaujot iespēju, ka vairākās pilsētas vietās varētu tikt sarīkoti "Parīzes stila uzbrukumi" ar sprāgstvielām un šaujamieročiem.
"Krīzes centrs nolēma saglabāt ceturto trauksmes līmeni," preses konferencē paziņoja Mišels, norādot, ka situācija no jauna tiks izvērtēta nākamo pirmdien.
"Mēs vēlamies pateikties cilvēkiem par saglabāto mieru un sapratni," viņš piebilda.
Armija un policija turpinās strādāt pastiprinātā režīmā un tiks ierobežoti pasākumi, kuros piedalās liels cilvēku skaits.
Mišels uzsvēra, ka valdība cenšas atgriezt valsti normālā dzīves ritmā, cik ātri iespējams, vienlaikus cieši sadarbojoties ar drošības dienestiem.
Premjerministrs pavēstīja, ka mācību iestādēs visā valstī turpmākajās stundās tiks nodrošināti papildu drošības pasākumi un tās atsāks darbu trešdien, kad pakāpeniski atsāks darboties arī Briseles metro.
"Ir nopietnas liecības, ka (..) vienlaikus var notikt uzbrukumi dažādās vietās," brīdināja Mišels, norādot, ka veikali un sabiedriskais transports joprojām ir potenciālie uzbrukumu mērķi.
Premjers neatklāja, par kādiem tieši drošības pasākumiem skolās ir runa, bet laikraksts "Le Soir" ziņoja, ka izglītības ministrs ierosinājis novērot skolu ieejas, ierobežot pulcēšanos pie skolām un apsvērt iespēju izveidot mācību iestādēs tā dēvētās drošās telpas, kur skolēniem un skolotājiem patverties ārkārtas situācijās.
Par augstākā terorisma trauksmes līmeņa saglabāšanu Briselē tika pavēstīts neilgi pēc Beļģijas prokuratūras paziņojuma, ka vienam no svētdienas vakarā pretterorisma operācijā aizturētajiem 16 cilvēkiem piemērots mājas arests par saistību ar Parīzes teroraktiem.
Tā ir jau ceturtā persona, kam Beļģijā izvirzītas apsūdzības saistībā ar Parīzes teroraktiem, kuros tika nogalināti 130 cilvēki.
Daudziem no Parīzes uzbrukumos iesaistītajiem teroristiem bija saistība ar Beļģiju, un pastāv aizdomas, ka viens no aizdomās turamajiem Salahs Abdeslams slēpjas Beļģijā.