Kamerons Parīzē sola kopīgu cīņu pret teroristu grupējumu

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (no labās), Francijas prezidents Fransuā Olands un Parīzes mērs Anna Idalgo pie Parīzes koncertzāles Bataclan piemin 13. novembra terora aktu upurus © Scanpix

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc vakarrīt Parīzē notikušajām sarunām ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu paziņojis par abu valstu ciešāku sadarbību cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts, piebilstot, ka pasaule beidzot ir sapratusi – šo ļaunumu iespējams uzveikt tikai kopīgiem spēkiem.

Šonedēļ D. Kamerons gatavojas parlamentam lūgt atļauju Karaliskajiem Gaisa kara spēkiem iesaistīties Islāma valsts pozīciju bombardēšanā Sīrijā, bet vakar viņš parlamenta apakšpalātā uzstājās ar runu par valsts aizsardzības stratēģiju, kas paredz palielināt finansējumu gan armijai, gan izlūkdienestiem.

Vizīti Parīzē D. Kamerons uzsāka, kopā ar F. Olandu un Parīzes mēru Annu Idalgo noliekot ziedus pie koncertzāles Bataclan, vēsta AFP. Tā bija viens no 13. novembra terora aktu rīkotāju galvenajiem mērķiem. No 130 cilvēkiem, kuri gāja bojā koordinētajos uzbrukumos, 90, to skaitā arī viens Lielbritānijas pilsonis, tika nogalināti tieši koncertzālē. Pēc Parīzē notikušajiem uzbrukumiem, atbildību par kuriem uzņēmies džihādistu grupējums Islāma valsts, tieši F. Olands uzsācis koordinēt starptautiskās sabiedrības militāro atbildi šai organizācijai, kas kontrolē diezgan plašas teritorijas Irākā un Sīrijā. Šonedēļ viņam paredzētas tikšanās ar starptautiskās politikas smagsvariem, kuri ir ieinteresēti Islāma valsts sagraušanā – ASV prezidentu Baraku Obamu, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Pēc sarunām ar D. Kameronu Francijas līderis vēlreiz uzsvēra to pašu, kas beidzamās nedēļas laikā dzirdēts vairākkārt – teroristiem viņa valsti nav izdevies iebiedēt, un Francija ir gatava intensificēt aviācijas triecienus pa teroristu pozīcijām Sīrijā. Jo vairāk tāpēc, ka tieši vakar savu plānoto pozīciju Vidusjūras austrumos sasniedzis Francijas flotes vienīgais aviācijas bāzes kuģis Charles de Gaulle. «Es pilnībā atbalstu prezidenta Olanda rīcību, dodot aviācijas triecienus Islāma valstij Sīrijā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Lielbritānijai jārīkojas tāpat,» sacījis D. Kamerons. Pašlaik britu Karaliskie Gaisa kara spēki starptautiskās koalīcijas sastāvā veic uzlidojumus Islāma valsts pozīcijām Irākā, bet līdz gada beigām D. Kamerons cer no parlamenta saņemt piekrišanu līdzīgai operācijai arī Sīrijā. Kamēr tas vēl nav noticis, Lielbritānijas līderis piedāvājis Francijas aviācijai izmantot Kiprā esošo britu Akrotiri aviācijas bāzi, tāpat Lielbritānija varētu palīdzēt uzpildīt ar degvielu franču kara lidmašīnas, kas atrodas gaisā. Reuters vēsta, ka D. Kamerons arī paudis gatavību dalīties ar Franciju un citiem Eiropas partneriem informācijā par teroristiem, ko izdevies iegūt britu izlūkdienestiem. «Mūsu spēkos ir darīt vairāk, lai novērstu tos draudus, kurus ES valstu pilsoņi, kuri karojuši teroristu rindās, rada pēc atgriešanās. Taču tam nepieciešama visas Eiropas griba un pūliņi,» D. Kamerona sacīto citē vācu raidstacija Deutsche Welle.

«Jau šonedēļ es parlamentam darīšu zināmu valdības izstrādāto visaptverošo stratēģiju cīņai pret Islāma valsti,» sacījis Lielbritānijas valdības vadītājs. Viņš piebildis, ka pagājušās nedēļas nogalē ANO Drošības padomē vienbalsīgi pieņemtā rezolūcija, kurā starptautiskā sabiedrība apņēmusies dubultot cīņu pret Islāma valsti, skaidri apliecinot, ka Eiropā un pasaulē ir vienota izpratne par cīņu pret džihādistiem, un Lielbritānija no šīs cīņas nedrīkst norobežoties, vēsta BBC. «Uzbrukumi Parīzē apliecinājuši, ka Islāma valsts vairs nav kāda tūkstošiem jūdžu attālumā esoša problēma – tā ir tiešs drauds mūsu drošībai,» premjerministrs rakstījis viedokļrakstā, kas vakar publicēts Daily Telegraph. «Mēs vairs nevaram savas valsts aizsardzības slogu un riskus uzkraut citiem. [Aviācijas triecienu veikšana par Islāma valsts pozīcijām Sīrijā] kļūs par vienu no svarīgākajiem elementiem visaptverošā un ilgstošā stratēģijā, kuras mērķis ir Islāma valsts sagraušana – paralēli tiem lielajiem pūliņiem, kurus starptautiskā sabiedrība veltī, lai apstādinātu karu Sīrijā,» viņš raksta.

BBC gan norāda, ka pārliecināt parlamenta deputātus premjeram nebūs tik vienkārši. «Britu sabiedrība diezgan negribīgi atbalsta karaspēka iesaistīšanos kaujas operācijās ārzemēs kopš 2003. gada, kad Tonijs Blērs nolēma pievienoties ASV uzsāktajam karam Irākā,» raksta BBC interneta mājaslapa. Jāatgādina, ka agresija pret Sadāmu Huseinu tika uzsākta, aizbildinoties ar safabricētām ziņām par viņa it kā realizēto masu iznīcināšanas ieroču programmu, un galu galā Huseina režīma gāšana noveda pie radikālo islāmistu nostiprināšanās Irākā. D. Kameronam arī pašam ir nelāga pieredze – 2013. gadā viņa valdība vēlējās saņemt parlamenta piekrišanu aviācijas izmantošanai, lai atbalstītu tā dēvēto Sīrijas mēreno opozīciju (citiem vārdiem sakot, bombardētu prezidentam Bašaram Asadam lojālās armijas pozīcijas), taču deputāti nobalsoja pret iesaistīšanos. Ir skaidrs, ka šoreiz balsojums tiks sarīkots vien brīdī, kad valdība būs pilnīgi pārliecināta par atbalstu, un šonedēļ sāksies deputātu apstrādāšana. Reuters norāda, ka pret D. Kamerona plānu iebilst arī vairāki viņa valdošās konservatīvo partijas biedri un bez opozīcijas atbalsta balsojumā neiztikt. Lielākās opozīcijas partijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau paziņojis, ka kategoriski iebilst pret britu aviācijas iesaistīšanos karadarbībā Sīrijā, taču ļoti iespējams, ka viņam, lai izvairītos no kārtējās šķelšanās partijā, nāksies atļaut saviem deputātiem brīvo balsojumu. Daudz kas atkarīgs no tā, kā D. Kamerons un valdība spēs šo ideju prezentēt, kādus argumentus izmantos deputātu pārliecināšanai, taču vairākums britu politologu sliecas domāt, ka līdz decembra vidum balsojums varētu notikt un, vēlākais, īsi pirms Ziemassvētkiem arī britu kara aviācija iesaistīsies Islāma valsts pozīciju bombardēšanā Sīrijā.



Pasaulē

Nosūtot savu karaspēku Krievijas karā pret Ukrainu, Ziemeļkoreja ir tuvinājusi pasauli vienu soli tuvāk globālam karam, saka Džons Hemingss, Indijas un Klusā okeāna reģiona ārpolitikas un drošības politikas programmas vecākais direktors Klusā okeāna forumā, raksta “The Telegraph”.

Svarīgākais