Latviešiem Briselē paaugstināts stress
Briselē pastāvīgi dzīvo vismaz 1000 latviešu, un vēl desmitiem cilvēku diendienā sistemātiski kursē turp atpakaļ maršrutā Rīga–Brisele, jo strādā valsts pārvaldē un Eiropas Savienības galvaspilsētā piedalās semināros, darba grupās, dažādās sanāksmēs, aizstāvot Latvijas pozīciju.
Augstākais terorisma draudu līmenis, kas drošības terminoloģijā nozīmē nenovēršamu uzbrukumu, viņu ikdienas gaitām piešķīris maksimālo stresa līmeni.
Ārlietu ministrija savā mājaslapā ievietojusi brīdinājumu par drošības situāciju Briselē: «Stingri iesakām neapmeklēt masu pasākumus – koncertus, seminārus, sporta pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat aicinām uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.» Tomēr darba darīšanas eirokrātiem pilnībā nav atceltas. Lidojumu grafiks uz un no Briseles palicis iepriekšējais – vakar četri reisi. Ārlietu ministrijas vēstnieks, preses sekretārs Raimonds Jansons stāsta, ka tās Eiropas padomes darba grupas, kuru darba kārtībā nav steidzamu jautājumu, ir atceltas, taču svarīgākās tāpat nāk kopā un strādā. Ministre Mārīte Seile vakar piedalījās ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes sēdē, kurā apspriesta migrācijas ietekme uz izglītības politiku. Savukārt Eirogrupa vakar apsprieda eiro zonas valstu budžetu projektus 2016. gadam. No Latvijas tajā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs. Telefonsarunā Neatkarīgajai viņš pastāstīja, ka Briselē pašlaik valda neierasts tukšums. Kafejnīcas un veikali strādā, bet cilvēki tajos nav manāmi. Sekojot drošības ieteikumiem, ielās neviens lieki neuzturas. Vietējie izskatoties acīmredzami norūpējušies. Arī Eiropas kvartālā valdot klusums. Tas gan varētu būt saistīts ar Eiropas Parlamenta sesijas norisi Strasbūrā. Deputāti līdz ar palīgu svītu vakar devās no Beļģijas uz Franciju. Viņu vidū arī EPP grupas preses padomnieks Ģirts Salmgriezis. Iespēja izvēlēties nebraukt dota vien tiem darbiniekiem, kuri ir vientuļie vecāki. Taču, kā retoriski vaicā Ģirts: «Vai tad terora akti notiek tur, kur tos gaida?»
Pašlaik ES institūcijās Briselē darbs notiekot elastīgā režīmā, piemēram, Eiropas Komisija ļauj darbiniekiem strādāt no mājām, ja tas tehniski iespējams. Un ir jau arī sarežģīti pārvietoties pa pilsētu, ja metro slēgts. Terorisma draudi krietni mainījuši pilsētas ikdienu – sporta sacensības un koncerti atcelti, skolas un bērnudārzi slēgti. Ielās policija un armija. Dažādi drošības pasākumi.
Cik daudzus latviešus skar terora briesmu radītais juceklis? R. Jansons iepriekš bijis Latvijas vēstnieks Briselē. Viņš atminas, ka uz vienīgo iecirkni Latvijas vēlēšanu reizēs mēdza ierasties ap 1000 vēlētāju. Tāpat uz dažādiem diasporas pasākumiem. Tikmēr Ģ. Salmgriezis lēš, ka Briselē šobrīd varētu mitināties pat 2000 latviešu un vairāk. Kopā ar vīriem, sievām un bērniem iznāk prāvs pulciņš. Institūciju, kurās strādāt, te daudz – parlaments, padome, komisija, Latvijas pārstāvniecība, NATO. Daudzas svarīgas iestādes, un to, domājams, apzinās arī teroristi. Viņu dēļ iedzīvotājiem jāsamierinās ar vēl vienu brīvības ierobežojumu – valdība lūgusi nefotografēt, neatspoguļot un nelikt sociālajos tīklos pretterorisma operācijas gaitu. Briselieši paklausa un policijas kaujinieku vietā sociālajos tīklos liek kaķu bildes.