Arī šodien Beļģijas galvaspilsēta Brisele varētu atgādināt izmirušu pilsētu – vakar vakarā sarīkotā preses konferencē premjers Šarls Mišels paziņojis, ka spēkā paliek sestdien izsludinātais ceturtais jeb augstākais terora draudu līmenis.
Tas nozīmē slēgtas skolas un valsts iestādes, nedarbojošos metro un pazemes tramvaju, atceltus pasākumus ar liela cilvēku skaita piedalīšanos, ar armijas karavīriem pastiprinātas policijas patruļas pilsētas ielās un aicinājumu iedzīvotājiem – būt modriem, taču nekrist panikā. AFP vēsta, ka sestdienas un svētdienas vakarā Briseles centrs izskatījies burtiski izmiris. Pilsētas centrālajā laukumā daži strādnieki gan naglojuši Ziemassvētku tirdziņa būdas, taču uz ielām bijis ļoti maz vietējo iedzīvotāju un tūristu, bet parasti pārpildītās centra kafejnīcas un restorāni savas durvis slēguši, iestājoties tumsai – pēc pieciem pievakarē. Tirdzniecības centri, veikali un sabiedriskais transports – tie, pēc Š. Mišela sacītā, esot iespējamo uzbrukumu mērķi.
Beļģijas iekšlietu ministrs Žans Žambons vakarrīt intervijā Flandrijas televīzijai uzsvēris, ka policija un karavīri meklē ne tikai Parīzes uzbrukumu dalībnieku Salahu Abdeslamu, kurš, pēc neoficiālām ziņām, uzturoties Beļģijā, bet arī vēl vairākus citus potenciālos teroristus. Beļģijas mediji izteikuši versiju, ka šie ļaudis varētu nebūt saistīti ar to kaujinieku šūniņu, kas veica uzbrukumus Francijā, taču viņu nodomi varētu būt ļoti līdzīgi – Beļģijas galvaspilsētā gandrīz vienlaikus sarīkot terora aktus, kuros bojā ietu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Šādos apstākļos S. Abdeslams patiešām varētu nebūt lielākais drauds, jo, spriežot pēc visa, viņš atšķirībā no brāļa Ibrahima 13. novembra vakarā Parīzē beidzamajā brīdī pārdomājis un nav veicis savu terorista pašnāvnieka misiju. AFP atgādina, ka teroristu grupējums Islāma valsts, uzņemoties atbildību par uzbrukumiem Parīzē, paziņoja, ka tie veikti «stadionā, kā arī pilsētas 10., 11. un 18. rajonā». Taču patiesībā 18. rajonā tonakt nekādu uzbrukumu nebija. Visticamāk, ka S. Abdeslamam, kurš ar automašīnu aizveda trīs teroristus līdz stadionam Stade de France, bija dots uzdevums sarīkot uzbrukumu kādai kafejnīcai vai restorānam 18. rajonā (tieši tur atrada viņa īrēto automašīnu) un pēc tam uzspridzināties, taču viņš šo uzdevumu nav izpildījis.
Beļģijas policija jau apcietinājusi Hamzu Atū, kurš S. Abdeslamu 14. novembrī ar automašīnu veda no Parīzes uz Briseli, turklāt pa ceļam auto trīs reizes apstādinājusi un dokumentu kontroli veikusi Francijas policija, taču tobrīd S. Adbeslams vēl nebija starp aizdomās turētajiem. H. Atū esot stāstījis, ka viņam šķitis – ļoti nervozajam S. Abdeslamam zem žaketes joprojām ir pašnāvnieka josta ar spridzekļiem. Pašlaik viņš nokļuvis grūtas izvēles priekšā. Padoties policijai Parīzes terora aktu dalībnieks nevēlas, lai gan viņu uz to ar avīžu un televīzijas starpniecību mudinājuši Briselē dzīvojošie tuvinieki. Taču arī doties uz Sīriju vai Irāku viņam ir riskanti, jo S. Abdeslams nav izpildījis Islāma valsts komandieru doto uzdevumu un, visticamāk, viņu gaida bargs sods, raksta BBC. Drošības eksperti, kuri vēlējušies palikt anonīmi, spriež, ka S. Abdeslams pašlaik ir norūpējies par savas dzīvības glābšanu, tāpēc pats pēc savas iniciatīvas terora aktu nerīkos, taču, ja viņam draudēs arests, tomēr var uzspridzināties.
Daudzo reidu laikā pagājušonedēļ Beļģijas policija aizturējusi vairāk nekā desmit cilvēkus, taču arests piemērots tikai trim personām, kas esot bijušas saistītas ar Parīzes terora aktiem – viņu vidū ir arī jau pieminētais H. Atū un marokānis Lazezs Abraimī. Interesanti, ka tieši Marokas īpašie dienesti pagājušās nedēļas vidū informēja Francijas kolēģus, ka par terora aktu rīkošanu aizdomās turētais Beļģijas pilsonis Abdelhamids Abaūds atrodas nevis Sīrijā, bet gan Parīzē. Sākot novērot viņa māsīcu, Francijas policija nāca teroristam uz pēdām, un naktī uz trešdienu notikušajā vairāk nekā sešas stundas ilgajā apšaudē Sendenī abi tika likvidēti, un bojā gājis vēl viens kaujinieks, kura personība pagaidām vēl nav noskaidrota. Savukārt Beļģijas policija bez S. Abdeslama meklē arī Mohammedu Haledu – cilvēku, kurš, visticamāk, izgatavojis Parīzes teroristu izmantotās pašnāvnieku jostas. «Izskatās, ka mēs pārmeklēsim ikvienu dzīvokli Molenbekas rajonā,» runājot par rajonu, kuru apdzīvo lielākoties musulmaņu imigranti, sarunā ar AFP sacījis kāds Briseles policists, kurš vēlējies palikt anonīms.
Līdz vakardienas pievakarei netika ziņots, ka policijas reidos Briselē būtu izdevies apcietināt cilvēkus, kuri gatavojuši terora aktus Beļģijas galvaspilsētā, nav apstiprinājušās arī ziņas par atrastām sprāgstvielām un ķimikālijām. Vienlaikus paaugstinātā kaujas gatavībā ir arī policija Parīzē, jo tiek uzskatīts, ka visi draudi vēl nav novērsti. Bet ES iekšlietu un tieslietu ministru apspriedē piektdienas vakarā nolemts, ka lielāka uzmanība pievēršama savienības ārējo robežu apsargāšanai, un turpmāk uz tām pastiprinātu kontroli, atgriežoties no trešajām valstīm, nāksies iziet arī ES pilsoņiem. Dalībvalstu īpašajiem dienestiem tiks uzlikts par pienākumu dalīties informācijā par tiem pilsoņiem, kuri pievienojušies Islāma valstij vai līdzīgiem teroristu grupējumiem ārzemēs – tas saistīts ar faktu, ka lielākajai daļai Parīzes terora aktu veicēju bijusi ES valstu pilsonība un tikai divi cilvēki Eiropā iekļuvuši līdz ar šīs vasaras migrantu vilni.