Putins sola sodīt teroristus, kuri uzspridzināja Krievijas lidmašīnu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins (no labās) devis aizsardzības ministram Sergejam Šoigu pavēli pastiprināt militārās operācijas pret džihādistu grupējumu Islāma valsts Sīrijā © Scanpix

Dažas dienas pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem Krievija beidzot atzinusi, ka tās pasažieru lidmašīna virs Sīnāja pussalas Ēģiptē 31. oktobrī tikusi uzspridzināta. Krievijas prezidents Vladimirs Putins solījies «uzmeklēt un sodīt» teroristus, kuri atbildīgi par 224 cilvēku bojāeju, un beidzamajās dienās Krievija palielinājusi sadarbību ar Franciju, veicot aviācijas triecienus Sīrijas pilsētai Rakai, kas tiek dēvēta par džihādistu grupējuma Islāma valsts galvaspilsētu.

Ziņas par to, ka aviokompānijas Kogalimavia lidmašīna, kas bija ceļā no Ēģiptes kūrorta Šarm eš Šeihas uz Sanktpēterburgu, ir avarējusi terora akta rezultātā, Rietumu medijos parādījās jau pāris dienas pēc katastrofas, bet Islāma valsts uzņēmās atbildību par šo uzbrukumu vairākos internetā izplatītos audio un video materiālos. Tomēr līdz pat šai nedēļai Krievijas amatpersonas mudināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, pirms beigusies izmeklēšana, – kā norāda politologi, Kremlis ļoti nav vēlējies atzīt, ka teroristi, kuru pozīcijām Krievijas aviācija uzlidojumus sāka veikt septembra beigās, ir spējīgi dot šādu atbildes triecienu.

Par to, ka arī Krievijā versija par terora aktu tiek uztverta nopietni, gan liecināja fakts, ka pēc prezidenta rīkojuma tika pārtraukti visi avioreisi uz un no Ēģiptes, tomēr oficiāli uzsvars joprojām tika likts uz iespējamām lidmašīnas tehniskām problēmām. Taču otrdien situācija dramatiski mainījās. Kļuva zināms, ka Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) vadītājs Aleksandrs Bortņikovs informējis V. Putinu – vairs nav nekādu šaubu, ka lidmašīnā, ar kuru krievu tūristi atgriezās no atvaļinājuma Ēģiptē, bijusi ievietota «pašdarināta bumba, kuras sprādziena jauda ir kilograms trotila ekvivalentā». Šā spridzekļa eksplozijas dēļ laineris gaisā izjucis, un tā atlūzas tika izkaisītas plašā teritorijā. BBC vēsta, ka A. Bortņikovs kā pierādījumu minējis lidmašīnas atlūzu un pasažieriem piederējušo lietu spektrālo analīzi, kuras laikā uz priekšmetiem atrastas sprāgstvielas pēdas.

Spridzeklis, visticamāk, atradies lidmašīnas astes daļā. Laikraksta Kommersant aptaujātie eksperti uzskata, ka tas bijis paslēpts zem viena no sēdekļiem, savukārt Moskovskij komsomoļec izvirza versiju, ka bumba bijusi vai nu lidmašīnas virtuvē, vai arī bagāžas nodalījumā. Tā bijusi aprīkota vai nu ar laika mehānismu, vai ierīci, kas spridzekli aktivizē brīdī, kad lidmašīna atrodas noteiktā augstumā – beidzamajā gadījumā bumbai gan bija jāatrodas hermētiski nenoslēgtā lidmašīnas vietā, lai ierīce spētu reģistrēt gaisa spiediena izmaiņas. Neatkarīgi no bumbas atrašanās vietas, to Airbus A321 lainerī diez vai bija iespējams ievietot bez kāda Šarm eš Šeihas lidostas darbinieka līdzdalības. Reuters vēsta, ka Ēģiptes varasiestādes jau aizturējušas divus cilvēkus, kuri tiek turēti aizdomās par sadarbību ar teroristiem, tomēr šīs valsts iekšlietu ministrs Magdī Abdelgafars šo informāciju nosaucis par nekorektu, paziņojot, ka nekādi aresti vēl nav veikti, taču intensīvi tiek pārbaudītas visas personas, kas saistītas ar bagāžas iekraušanu lidmašīnā, tās uzpildīšanu ar degvielu un pasažieriem paredzētā ēdiena piegādi liktenīgajam reisam. Pēc otrdienas vakarā notikušās Ēģiptes ministru kabinetu sēdes ticis uzsvērts, ka joprojām tiek izskatītas visas lidmašīnas avārijas versijas un pirms oficiālās izmeklēšanas beigām izdarīt secinājumus ir pāragri. Šāda reakcija ir saprotama, jo atzīšanās, ka Šarm eš Šeihas lidostā ar Ēģiptes pilsoņu palīdzību lidmašīnā ievietota bumba, nozīmē spēcīgu triecienu Ēģiptes tūrisma industrijai, norāda BBC.

Krievijas televīzijas kanālu demonstrētajā sižetā V. Putins paudis stingru apņēmību atrast un sodīt sprādziena vaininiekus, lai kurā pasaules malā viņi arī atrastos, ziņo BBC, norādot, ka Krievijas līdera runā bijušas dzirdamas tās pašas intonācijas kā pirms 15 gadiem, kad viņš apsolīja nesaudzīgi cīnīties pret čečenu teroristiem. FSB tikmēr paziņojusi, ka izsludina 50 miljonu dolāru lielu atlīdzību par informāciju, kas palīdzēs notvert šā terora akta vaininiekus. Interesanti, ka V. Putins savā uzrunā nav nosaucis teroristu grupējumu, kas tiek uzskatīts par vainīgu lidmašīnas uzspridzināšanā. Taču frāze par to, ka Krievijas kara aviācijas operācijas Sīrijā ne tikai turpināsies, bet arī tiks pastiprinātas, «lai noziedznieki saprastu, ka atriebība ir neizbēgama», liecina, ka arī viņam nav šaubu – terora aktu veikusi Islāma valsts. BBC, atsaucoties uz britu ekspertiem, vēstījis, ka to, visticamāk, organizējis Abū Osams al Masrī, kurš sevi dēvē par Islāma valsts atzara Sīnājā jeb Wilayat Sinai emīru. Grupējums, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Ansar Beit elMaqdis, aktivizējās 2013. gada vasarā, pēc tam, kad Ēģiptes armija gāza Musulmaņu brālību atbalstošo prezidentu Mohammedu Mursi. Pagājušā gada novembrī šis grupējums deklarēja pievienošanos Islāma valstij.

Otrdienas vakarā, tiekoties ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājiem un virsniekiem, kuri plāno operācijas pret Islāma valsti, Krievijas prezidents devis rīkojumu uz Sīriju papildus nosūtīt 37 kara lidmašīnas (līdz šim uzlidojumos piedalījās 50 lidaparātu). Reuters vēsta, ka vienlaikus tiek pastiprināta Krievijas un Francijas bruņoto spēku koordinācija šajā reģionā, jo gan Maskava, gan Parīze ir stingri apņēmušās likt Islāma valstij samaksāt par nesen sarīkotajiem terora aktiem. Paredzēts, ka nākamajā nedēļā Francijas prezidents Fransuā Olands dosies vizītēs gan uz ASV, gan Krieviju, lai vienotos par kopīgiem pasākumiem cīņā pret džihādistu grupējumu.



Svarīgākais