Eiropas Komisija vakar paudusi atbalstu Grieķijas valdības izsludinātajam taupības plānam, kas paredz šogad budžeta deficītu samazināt no 12,7 līdz 9,1 procentam. Tajā pašā laikā Briselē nav īstas pārliecības, ka ar premjera Georges Papandreu ierosinātajiem pasākumiem pietiks, lai stabilizētu ekonomisko situāciju šajā eirozonas valstī.
Otrdienas vakarā uzstājoties nacionālajā televīzijā, G. Papandreu atzina, ka bezprecedenta krīzes apstākļos Grieķija kā vājākais eirozonas posms kļuvusi par "spekulatīva uzbrukuma mērķi". "Mums nepieciešams rīkoties izlēmīgi un efektīvi, un šā iemesla dēļ es aicinu visas politiskās partijas atbalstīt valdības centienus," sacījis sociālistu premjers. Viņš paziņojis, ka Grieķijas iedzīvotājiem nāksies samierināties ar algu iesaldēšanu, bet atsevišķos sektoros tās varētu tikt samazinātas par aptuveni 10%. Tāpat paziņots par lielākiem nodokļiem degvielai un ārzonu kompānijām, iespējams, ka valdībai nāksies arī domāt par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vēsta Reuters. G. Papandreu uzsvēris, ka krīzes apstākļos īpaša uzmanība tiks pievērsta nodokļu maksāšanai un politika pret nemaksātājiem būšot ļoti stingra. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinis, ka Grieķijas plāns esot riskants, taču izpildāms. Tiesa, Grieķijai, kuras budžeta deficīts vairāk nekā četras reizes pārsniedz eirozonas valstīs pieļaujamo līmeni, turpmāk ar šā plāna realizā9ciju nāksies nodarboties Eiropas Komisijas uzraudzībā. Reuters vēsta, ka marta vidū Brisele no Grieķijas valdības gaidīs pirmo starpziņojumu par plāna izpildi un, vadoties pēc tā, sniegs savas rekomendācijas. "Sekmīga pārmērīgi lielā budžeta deficīta koriģēšana ir svarīga ne tikai pašai Grieķijai, bet arī visai eiro zonai un Eiropas Savienībai," norādījis Ž. M. Barrozu. Viņam piekritis Nīderlandes finanšu ministrs Vouters Boss, kurš intervijā televīzijas kompānijai RTL Z atzinis, ka krīzes padziļināšanās Grieķijā var novest pie tā, ka kaut kas līdzīgs būs novērojams citās eiro zonas valstīs – Portugālē, Īrijā, Spānijā, kur ekonomiskā situācija arī nav diez cik droša. Tajā pašā laikā Eiropas Savienības amatpersonas turpina uzsvērt, ka Grieķija var negaidīt finansiālo palīdzību no ES un tai ar savām problēmām jātiek galā pašai. "Nepieciešamās reformas nāks ar asinīm un asarām, taču bez tām Grieķija nekad nepārvarēs savas grūtības," BBC citē vācu ekonomista Otmāra Issinga sacīto. Ekonomists, kurš bijis viens no eiro ieviešanas plānotājiem, atgādinājis, ka Grieķija gadiem ilgi ir ignorējusi ES noteiktos ierobežojumus un krāpusies ar statistiku un tagad pienācis laiks par to maksāt. Grieķijas valdības gatavība to darīt gan nenozīmē, ka tāpat domā arī valsts iedzīvotāji. Jau divas nedēļas tūkstošiem grieķu lauksaimnieku turpina bloķēt robežu ar Bulgāriju, pieprasot jaunas subsīdijas un lielākas pārtikas produkcijas iepirkuma cenas – sociālisti to esot solījuši pirms vēlēšanām. AP vēsta, ka nākamnedēļ paredzēts arī sabiedriskajā sektorā strādājošo streiks. "Valdības politika ir vērsta tikai uz papildu ienākumu gūšanu, un viss slogs atkal gulsies uz tiem, kuri jau visus šos gadus tiek ekspluatēti – strādniekiem un pensionāriem. Šāds reformu ceļš ved uz nekurieni," uzsvēris Grieķijas kalpotāju arodbiedrības ģenerālsekretārs Iljass Iloopoluss.