Kamēr ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē vakar ar klusuma brīdi pieminēti 129 Parīzes terora aktos bojāgājušie, Francijas policija un īpašie dienesti sadarbībā ar kolēģiem visā Eiropā turpināja uzbrukumu organizētāju meklēšanu.
Lai gan sīkākas detaļas netiek izpaustas, pašlaik galvenā versija ir tāda, ka terora aktu organizējuši Sīrijā karojoši džihādisti, bet to veikuši arābu izcelsmes francūži, daļa no kuriem savu bāzi bija ierīkojuši Beļģijas galvaspilsētas Briseles Molenbekas rajonā, kas nu medijos tiek saukts par teroristu midzeni.
Euronews vēsta, ka par galveno aizdomās turamo terora aktu organizēšanā tiek uzskatīts 27 gadus vecais marokāņu izcelsmes Beļģijas pilsonis Abdelhamīds Abauds, kurš pašlaik, domājams, atrodas Sīrijā. Viņš arī nodrošinājis nepieciešamo finansējumu operācijai. Interneta ziņu vietne Alyaoum24 atgādina, ka šā gada janvārī Beļģijas drošības dienesti Vervjē pilsētā veica reidu pret džihādistu šūniņas dalībniekiem, kuri bija gatavojuši vairākus terora aktus. Atšķirībā no vairākiem līdzdalībniekiem A. Abaudam izdevās izvairīties no aresta, un jau drīz vien viņš ne tikai bija atgriezies Sīrijā, kur iepriekš izgāja kaujinieka kursu vienā no Islāma valsts treniņnometnēm, bet arī nogādājis tur savu 13 gadus veco brāli, kurš pievienojies džihādistiem.
Saikni ar Briseles Molenbekas rajonu viņš gan nav zaudējis, un tiek uzskatīts, ka tieši tur bāzējušies vairāki no Parīzes terora aktu veicējiem.
Sestdienas vakarā Francijas policija pieļāvusi nepiedodamu kļūdu, ļaujot Francijas un Beļģijas robežu šķērsot Molenbekā pastāvīgi dzīvojošajam un Briselē dzimušajam Salāham Abdeslamam. Viens no viņa brāļiem Ibrahīms uzspridzinājās pie stadiona Stade de France, bet uz S. Abdeslama vārda bija reģistrētas abas Briselē iznomātās automašīnas, kuras uzbrukumos izmantoja teroristi un kuras pēc tam tika pamestas Parīzes priekšpilsētās. Tiek uzskatīts, ka S. Abdeslams arī piedalījies uzbrukumā, bet laikraksts The Washington Post, atsaucoties uz ekspertiem drošības jomā, vakar norādījis, ka jāmeklē vēl vairāk nekā desmit cilvēku, kas bijuši saistīti ar koordinētajiem uzbrukumiem, – ar mazākiem spēkiem šādu operāciju neesot iespējams veikt. Vakar Beļģijas policija veica speciālo operāciju Molenbekā, taču vēlāk tika paziņots, ka aizdomās turamie tās laikā neesot apcietināti.
Naktī uz pirmdienu un vakar arī Francijā veikta virkne īpašo operāciju, kuru mērķis bija islāmistu radikāļi. Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs, uzstājoties televīzijā, paziņojis, ka veikti 168 reidi – gan Parīzē un tās priekšpilsētās, gan Lionā, Tulūzā, Grenoblē un citur, vēsta Reuters. To laikā uzieti gan automātiskie ieroči (Kalašņikova automāti, tādi paši, kādi tika izmantoti uzbrukumā Parīzes koncertzālei Bataclan), gan pat reaktīvie prettanku ieroči. Šajos reidos apcietināti 23 cilvēki, bet vēl 104 noteikts mājas arests, turklāt B. Kaznēvs paziņojis, ka tas ir tikai sākums un policijas akcijas turpināsies.
Tajā pašā laikā nav liela pamata uzskatīt, ka kaut viens no šajos reidos apcietinātājiem (nerunājot nemaz par visiem) patiešām bijis saistīts ar Parīzē notikušajiem uzbrukumiem. To īpaši nav slēpis arī Francijas premjers Manuels Valss, televīzijas kanālā RTL paziņojot: mēs izmantojam ārkārtas stāvokļa sniegtās tiesiskās iespējas, lai nopratinātu tos cilvēkus, kuri ir saistīti ar radikālajām islāmistu kustībām, un visus tos, kuri sludina naidu pret Francijas republiku. Citiem vārdiem sakot, Francijas drošības dienesti tikai tagad ķērušies pie tiem preventīvajiem pasākumiem, kurus uzsākt vajadzēja jau brīdī, kad pirmo reizi kļuva zināms par terorisma draudiem. Un tas pats M. Valss atzinis, ka šāda informācija bijusi, un pat palepojies, ka vairākus plānotos uzbrukumus esot izdevies novērst. Reuters atgādina, ka pašlaik prezidents Fransuā Olands ārkārtas stāvokli noteicis līdz ceturtdienai, taču pastāvot iespēja šo režīmu pagarināt uz laiku līdz trim mēnešiem. Ja tā, tad drošības spēkiem beidzot būs iespēja kārtīgi pārbaudīt gan imigrantu (arābu izcelsmes Francijas pilsoņu) apdzīvotos geto dažādās Francijas pilsētās, gan mošejas, kuru garīdznieki mudina uz svēto karu jeb džihādu, gan rajonus, kur aktīvi darbojas Islāma valsts kaujinieku vervētāji un nav lielu problēmu iegādāties šaujamieročus.
Līdz vakardienas pievakarei Francijas izmeklētāji bija identificējuši piecus no septiņiem teroristiem, kuri gāja bojā (vai nu uzspridzinājās, vai tika nošauti) uzbrukumu laikā. Attiecībā uz vēl diviem informācija pašlaik ir pretrunīga, un tas attiecas arī uz Sīrijas pilsoni, kurš tikai oktobrī, iespējams, kā bēglis nokļuvis Eiropā. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības līderi negrasās atteikties no pretrunīgi vērtētās nelegālo migrantu uzņemšanas politikas un regulāri uzsver, ka Parīzes terora aktu veicējiem nav nekādas saistības ar ļaudīm, kuri pašlaik mēģina nokļūt Eiropā, šāda minstināšanās nav pārsteidzoša. Tomēr arī tas, ka uzbrukumus veikuši cilvēki, kuri Eiropā dzīvo jau otrajā vai trešajā paaudzē, neliecina neko labu par ES valstu līdz šim īstenoto migrācijas un integrācijas politiku.