Kā jau zināms, viena no vietām, kurām piektdien, 13.novembrī, uzbruka teroristi no grupējuma "Islāma valsts", bija arī koncertzāle "Bataclan", kurā dzīvību zaudēja vairāk cilvēku nekā jebkurā citā uzbrukumā tajā vakarā. Par liktenīgajā vakarā piedzīvoto socialajā tīklā dalījusies arī koncerta apmeklētāja Izobella Bovderija, ar kuras stāstu dalījušies gandrīz 800 tūkstoši cilvēku.
"Tu nekad nedomā, ka tas varētu notikt ar tevi. Tas bija parasts piektdienas vakars rokkoncertā. Atmosfēra bija priecīga, visi dejoja un smaidīja. Tad pēkšņi pa priekšējo ieeju ienāca vīrieši un sāka šaut, mēs naivi ticējām, ka tas viss ir daļa no šova. Tas nebija tikai teroristu uzbrukums, tas bija slaktiņš. Dučiem cilvēku tika nošauti manu acu priekšā. Asins peļķes pārklāja grīdu. Pieaugušu vīriešu kliedzieni, kuri turēja savu draudzeņu līķus, pārpildīja koncertzāli.
Izpostītas nākotnes, izšķirtas ģimenes. Vienā acu mirklī.
Šokēta un vientuļa es izlikos mirusi vairāk nekā stundu, guļot starp cilvēkiem, kuri redzēja savus mīļos turpat- nekustamies...Aizturējusi elpu, cenšoties nekustēties, neraudāt un nedot tiem vīriešiem iespēju redzēt bailes, kuras viņi tā vēlējās redzēt. Man neizsakāmi paveicās, ka es izdzīvoju, taču daudzi neizdzīvoja.
Cilvēki, kuri tāpat kā es, atradās šeit tā paša iemesla dēļ- izklaidēties piektdienas vakarā. Šī pasaule ir nežēlīga," raksta Izobella Bovderija, pateicoties arī policijai un svešiniekiem, kas palīdzējuši viņai atgūties no šausminošās pieredzes un piedāvājuši savu palīdzību.
"Man ir tik ļoti žēl. Nav nekā, kas varētu dziedēt šīs sāpes. Es jūtos priviliģēta, ka varēju būt blakus šiem cilvēkiem viņu pēdējos elpas vilcienos. Patiesi ticot, ka es viņiem pievienošos, es galvoju, ka viņu pēdējās domas nebija par tiem dzīvniekiem, kuri to visu izraisīja. Tās bija domas par mīļajiem cilvēkiem.
Guļot uz zemes svešinieku asinīs un gaidot lodi, kura izbeigs manu dzīvi 22 gadu vecumā, es iztēlojos ikviena seju, kuru jebkad esmu mīlējusi un atkal un atkal čukstēju "es tevi mīlu", atsaucot atmiņā savas dzīves skaistākos mirkļus. Vēloties, kaut viņi zinātu tieši cik daudz viņus mīlu, vēloties, lai viņi, neskatoties uz to, kas notiek ar mani, turpinātu ticēt labajam un neļaut uzvarēt šiem vīriešiem."
Avots:
https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10153885227089893&set=a.10151158218589893.466517.516674892&type=3
"