Parīzē notikušie terora akti, par kuriem atbildību uzņēmies musulmaņu radikāļu grupējums Islāma valsts, apliecina, ka pienācis beidzamais brīdis šo džihādistu veidojumu likvidēt.
Jau kļuvis skaidrs, ka tas nesamierināsies ar Sīrijā un Irākā izkarotajām pozīcijām. Pasaules lielvaru rīcībā ir gana daudz militārā spēka, lai problēmu atrisinātu, taču līdz šim brīdim nav novērota vēlēšanās to darīt.
Vakar Turcijas pilsētā Antaljā sākās pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupas G-20 samits, un, lai gan parasti šādos pasākumos tiek apspriestas ekonomiskas un divpusējas problēmas, šoreiz darba kārtībā būtiskas izmaiņas ieviesa teroristu uzbrukumi Parīzē. Ja atceras, ka pirms tam Islāma valsts uzņēmās atbildību par sprādzieniem Turcijas galvaspilsētā Ankarā (vairāk nekā 110 bojāgājušo), Krievijas pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanu virs Sīnāja pussalas Ēģiptē (224 upuri) un diviem pašnāvnieku sprādzieniem Beirūtas šiītu apdzīvotajos rajonos (43 bojāgājušo), ir pilnīgi saprotamas bažas – kur notiks nākamais uzbrukums? Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) analītiķis un ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks Brūss Rīdels sarunā ar AFP norādījis, ka diskusijas par to, vai Islāma valsts koncentrēsies tikai uz Sīriju un Irāku, ir beigušās uz visiem laikiem, –beidzamo nedēļu uzbrukumi apliecina, ka šim grupējumam ir globālas ambīcijas. Savukārt pret šādām ambīcijām ir nepieciešams vērst globālu spēku, un šī mērķa sasniegšanai savas domstarpības nāksies pārvarēt un iekšpolitiskās intereses ziedot valstīm, kuru spēkos ir iznīcināt džihādistus. Lai gan aukstā kara ēra jau sen beigusies, patiesībā šādi spēki joprojām ir tikai divi – ASV un tās sabiedrotie no NATO bloka, kā arī Krievija. Ķīna, kas ekonomiskā ziņā ir viena no vadošajām pasaules lielvalstīm, šādos gadījumos tradicionāli turpina īstenot neiejaukšanās un neitralitātes politiku, vienlaikus meklējot sev izdevīgāko risinājumu ekonomiskā ziņā.
Intervijā televīzijas kompānijai TF-1 Francijas premjers Manuels Valss paudis apņēmību «vajāt un iznīcināt» Parīzes terora aktu vaininiekus, neraugoties uz to, kur viņi atrastos, – Francijā, kādā citā Eiropas valstī, Irākā vai Sīrijā. Deutsche Welle vēsta, ka pašlaik operācijās pret Islāma valsti piedalās 12 AAE un Jordānijā dislocēti Francijas gaisa kara spēku iznīcināji, bet plānots, ka šonedēļ Persijas jūras līci sasniegs aviācijas bāzes kuģis Charles de Gaulle. Jāatgādina gan, ka 2011. gadā krietni lielāki Francijas militārie spēki bija iesaistīti militārajā operācijā pret toreizējo Lībijas līderi Muammaru Kadāfi – neraugoties uz to, ka nedz Lībijas valdība, nedz pilsoņi neradīja draudus Francijas drošībai un necentās Eiropā izplatīt radikālo islāma traktējumu. Toties pašlaik aptuveni 600 Francijas pilsoņu (gan dažādu paaudžu imigranti, gan islāma ticībā pārgājuši un radikalizējušies etniskie francūži) ir paspējuši karot Islāma valsts rindās, turklāt daļa no viņiem jau atgriezušies Francijā.
Terora akti Parīzē ir nopietns izšķiršanās punkts arī ASV prezidentam Barakam Obamam, līdz kura pilnvaru termiņa beigām palicis vien mazliet vairāk par gadu. Līdz šim B. Obama izmantojis to, ka pārliecinošs amerikāņu vairākums nevēlas savu tautiešu sūtīšanu uz pasaules karstajiem punktiem, taču šis arguments bija iedarbīgs vien līdz brīdim, kamēr Islāma valsts uzbrukumiem nebija pakļauti sabiedrotie Eiropā un tie daudzie ASV pilsoņi, kuri dzīvo Parīzē vai dodas uz šo pilsētu kā tūristi.