ES migrācijas politika un Šengenas zona – ar jautājuma zīmi
Pastāvot nopietnām aizdomām par to, ka vismaz divi no Parīzes uzbrukumu veicējiem tikai šā gada rudenī nokļuvuši Eiropā pa tā dēvēto migrantu Balkānu maršrutu, vairāku Eiropas Savienības valstu amatpersonas paziņojušas, ka šis uzbrukums pieliek punktu pašreizējai ES politikai attiecībā uz nelegālajiem ieceļotājiem. Šādam traktējumam gan nevēlas piekrist ES līderi, kuri arī pašreizējo robežkontroles pastiprināšanu uz Šengenas valstu savstarpējām robežām cenšas iztēlot vien par pagaidu soli.
Pagājušajā piektdienā notikušo terora aktu izmeklēšana vēl turpinās, taču, kā vēsta BBC, pie diviem teroristiem, kuri uzspridzinājās pie stadiona Stade de France, atrasti dokumenti, kas liecina – viņi ir Sīrijas pilsoņi, kuri Eiropā ieceļojuši tikai oktobra sākumā, turklāt viens no viņiem sākotnēji reģistrējies Grieķijā, bet otrs Serbijā. Protams, pastāv zināma iespēja, ka dokumenti ir viltoti, ka tie atradušies pie cilvēkiem, kuri patiesībā ilgāku laiku uzturējušies Francijā vai kādā citā ES valstī, taču ļoti iespējams, ka piepildījies vairāku valstu īpašo dienestu drūmais brīdinājums par to, ka līdz ar tā dēvēto patvēruma meklētāju plūsmu Eiropā iekļuvuši džihādistu grupējuma Islāma valsts sagatavoti kaujinieki.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka šo ziņu kontekstā mainīt līdzšinējo atvērto durvju politiku attiecībā uz nelegālo ieceļotāju uzņemšanu pieprasa ne tikai labēji noskaņoti margināli politiķi, bet arī amatpersonas, kas līdz šim noteikušas politisko kursu. Visvairāk tas attiecināms uz Vāciju, kur kanclerei Angelai Merkelei turpmāk būs krietni sarežģītāk pārliecināt savus politiskos sabiedrotos no Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības (CSU) par to, ka valstij arī turpmāk jāturpina uzņemt visus tos, kuri apgalvo, ka bēg no kara šausmām. «Nekontrolētas imigrācijas un nelegālās ieceļošanas laikmets vairs nevar turpināties. Parīzes notikumi ir mainījuši visu,» vakardienas intervijā avīzei Welt am Sonntag sacījis Bavārijas finanšu ministrs Markuss Sēders.
Vēl nepārprotamāk savu pozīciju paudis Polijas jaunais Eiropas lietu ministrs (gaidāms, valdība tiks apstiprināta šodien) Konrāds Šimanskis, kurš paziņojis – Polija atsakās no iepriekšējās valdības apņemšanās uzņemt vairākus tūkstošus nelegālo ieceļotāju, kuri jau sasnieguši Itāliju vai Grieķiju, kamēr ES «nesniegs Polijai noteiktas drošības garantijas». Savukārt jaunais šīs valsts ārlietu ministrs Vitolds Vašžikovskis sacījis, ka Eiropai ir pēdējais laiks «mainīt attieksmi pret musulmaņu kopienu, kas dzīvo Eiropā, ienīst šo kontinentu un vēlas to iznīcināt». Ar Poliju solidarizējusies arī Slovākija, kuras premjers Roberts Fiko uzsvēris: «Mēs visu laiku esam sacījuši, ka ar nekontrolējamu migrāciju saistīti milzīgi drošības riski. Cerams, ka dažiem cilvēkiem beidzot atvērsies acis.»
Pagaidām gan viņa cerības nav piepildījušās, jo bēdīgi slaveno migrantu kvotu autors, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers arī vakar turpināja apgalvot, ka ES valstīm laipni jāuzņem ieceļotāji no Sīrijas. «Tie, kuri organizēja un veica uzbrukumus, ir tie paši, no kuriem bēg patvēruma meklētāji,» vakar paziņoja EK vadītājs, šķiet, piemirstot to, ka atbildību par Parīzes terora aktiem uzņēmusies Islāma valsts, bet Brisele iepriekš vēstījusi, ka sīrieši bēg no prezidenta Bašara Asada režīma. Antaljā notikušajā preses konferencē Ž. K. Junkers sapinies vēl vairāk, paziņojot, ka «nevajag jaukt dažādas uz Eiropu devušos cilvēku kategorijas», jo Parīzes terora aktus pastrādājuši «kriminālnoziedznieki, nevis bēgļi vai patvēruma meklētāji». Taču tieši ES rīcības vai, precīzāk, bezdarbības dēļ ir izveidojusies situācija, kad šīs ļaužu kategorijas vairs nav iespējams atšķirt vienu no otras, jo robežas ir plaši atvērtas visiem, kuri to vēlas, – gan bēgļiem no bruņoto konfliktu zonām, gan ekonomiskajiem migrantiem, gan pārliecinātiem džihādistiem.
Pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem virkne valstu, sākot ar Beļģiju un beidzot ar Ungāriju, pastiprinājušas robežkontroli, bet no Skandināvijas līdz pat Itālijai drošības dienesti un policija ir paaugstinātā kaujas gatavībā, jo pastāv bažas, ka līdzīgi uzbrukumi var atkārtoties arī citur Eiropā. Jo sevišķi tajās valstīs, kurās ir lielas musulmaņu kopienas, jo, kā norādījuši franču izmeklētāji, terora akti tika gatavoti ārpus Francijas, bet ar iekšējo atbalstu. Saistībā ar šo faktu šķiet interesants Itālijas Ziemeļu līgas līdera Mateo Salvini izteikums. Viņš norādījis – protams, ir biedējoši, ja izrādīsies, ka Parīzes terora aktus sarīkojuši cilvēki, kuri pavisam nesen ieradušies Eiropā, tēlojot bēgļus, taču vēl biedējošāk būs tad, ja tos būs sarīkojuši otrās, trešās vai ceturtās paaudzes imigranti: «Tas nozīmētu, ka islāms nav savienojams un nevar tikt integrēts demokrātijā.»
Bet pašlaik Eiropas valstīm, visticamāk, neatliks nekas cits kā kontrolēt savas robežas, bet Šengenas zonas ceļotājiem samierināties ar neērtībām. «Valstīm tas ir ļoti svarīgi. Robežkontroles atjaunošana ļauj saprast, kurš ir ieradies valstī, kurš to pametis un uz kurieni devies,» sarunā ar AFP norādījis Bakingemas universitātes Drošības un izlūkošanas pētījumu centra direktors Entonijs Glīss.