VAKARA ZIŅAS: Alisters Kroulijs – ne tikai Zvērs 666

© Scanpix

Par Alisteru Krouliju ir pausts tik daudz pretrunīgu viedokļu, ka var teikt – šis cilvēks arī gandrīz 68 gadus pēc savas nāves ir noslēpums. Viņu dēvē gan par okultisma un sātanisma ideologu, gan par mistiķi un magu, gan par avantūristu, alkoholiķi un narkomānu, gan par cilvēku, kurš lauzis sava laika stereotipus, gan arī par itin labu dzejnieku. Ak, bailīgākie kristieši viņu joprojām dēvē par dēmonu. Interesanti, ka par to, ko kādreiz pārmeta Kroulijam, tagad ezoteriķi runā pilnīgi nopietni.

Sieva rēja un kasījās kā suns

Edvards Aleksandrs Kroulijs dzimis 1875. gada 12. oktobrī pusdivpadsmitos naktī Anglijas pilsētiņā Limingtonā. Vecāki bija ļoti reliģiozi, kas ietekmējis Kroulija uzskatus. Viņam bijusi vētraina dzīve, dažos avotos minēts, ka Alisters četras reizes precējies un trīs – šķīries. No pirmās sievas piedzima meita, kas divu gadu vecumā nomira ar tīfu. Kroulija pirmā sieva izdarīja pašnāvību, bet jāšaubās, vai tas ietekmēja viņa turpmāko dzīvi. Viņa otrā sieva bija bez prāta Alistera dēļ un darīja pat vistrakākās lietas. Piemēram, rēja un kasījās kā suns. Viņš bija pārticis cilvēks, taču 1935. gadā nācās pasludināt sevi par bankrotējušu. Itālijā un Francijā viņš dažādu iemeslu dēļ nebija gaidīts viesis, bet aiz Eiropas robežām Krouliju uzņēma atplestām rokām. Draugi viņu cēla vai debesīs, bet pretinieki iemina dubļos – tik pretrunīga aizvien bijusi šī personība. Miris 1947. gada 1. decembrī.

Ģimene radīja Zvēru 666

Viņš sevi ilgu laiku – līdz mūža beigām – dēvēja par Zvēru 666. Ja kādam no šā skaitļa ir bail, tad ieteicams noskaidrot, vai no trim sešniekiem vispār vajadzētu bīties. Iespējams, Kroulijs tieši to vēlējās panākt – daudz mistikas un krietna deva baiļu. Kā citādi lai kļūst par leģendu, vienalga – ar plusa vai mīnusa zīmi? Un nulle viņš noteikti nebija.

Tātad – Alisters piedzima pilsētiņā, kas atrodas netālu no pasaulslavenā Viljama Šekspīra dzimtās pilsētas. Kroulija tēvs bija inženieris, bet iztiku pelnīja kā alus fabrikants un iesaistījās kristiešu sektā «Plimutas brāļi». Tālab pat pameta veiksmīgo biznesu. Viņam pievienojās arī Kroulija māte. Sekta sludināja, ka tūdaļ pienāks apokalipse, tāpēc jāievēro stingras morāles normas. Jo tikumīgāks būsi, jo lielākas iespējas izglābties. Tādos apstākļos auga Alisters. Kaut kādu iemeslu dēļ Kroulijs visu dzīvi cītīgi veidoja amorāla cilvēka imidžu. Vecāki mācīja Bībeles gudrības, bet dēls kā bija, tā palika skeptiķis.

Puritāniskā audzināšana noteikti atstāja sekas, kā var secināt no Alistera radošās darbības vēlāk, kad viņš jau būs kļuvis par «sātanisko» grāmatu autoru. Pateicoties vecāku audzināšanai, Kroulijs ļoti labi pārzināja Svētos Rakstus, ar viņu diez vai varēja konkurēt lielākā daļa mācītāju. Viņš zināja, par ko runā. Turklāt viņš mācījās skolā, kurā valdīja ļoti strikti noteikumi, līdzīgi kā zēna ģimenē. Alisteram tas nepatika, viņš nebija reglamenta cilvēks.

Negaidīti agri nomira tēvs, un viņa nāve spēcīgi ietekmēja puiku, kaut arī tēva pasaules uzskats viņam nebija pieņemams. Puika kļuva par dumpinieku un skolā ieguva huligāna reputāciju. Ar savu uzvedību viņš mammu noveda līdz izmisumam, atteicās no kristietības, pīpēja, kāvās, mīlējās ar prostitūtām un noķēra sliktas slimības. Māte netika galā ar dēla audzināšanu un reiz bezspēkā nodēvēja viņu par antikristu jeb Zvēru, kura skaitlis ir 666 (tādu salīdzinājumu reliģiozā sieviete aizguvusi no Atklāsmes grāmatas, kur teikts, ka šī zīme būs uzspiests zīmogs visiem antikrista sekotājiem un viltus praviešiem). Puiku viņa šajā vārdā saukusi arī citas reizes, kad viņš neklausījis, līdz zēnam tas iepaticies. Ja jau antikrists un Zvērs 666, tad lai tā būtu! Viņš sevi pasludinājis par vienu no galvenajiem dēmoniem, sātanistu un melno magu un apgalvojis, ka no 1912. gada līdz 1921. gadam savos rituālos katru gadu nogalinājis 150 bērnus. Par to gan jāšaubās. Bet Kroulijs ne reizi vien ir veicis rituālu, kurā krupi nokristījis par Jēzu Kristu un sitis to krustā. Kopā ar savu tulku viņš izpildījis dievu – Jupitera un Merkura – izsaukšanas rituālu, kas atgādinājis homoseksuālu mīlas aktu.

Meklēja sevi un atbildes

Tomēr Kroulijs nav bijis truls sava laikmeta disidents. Viņš ieguvis izcilu izglītību, pēc viena avota, Kembridžā, pēc cita, Oksfordā. Augstākajā mācību iestādē Alisters nokļuva starp spiritisma un okultisma piekritējiem. Labais tonis prasīja būt arī masonu ložas dalībniekam. Tolaik 20 gadus vecais jauneklis nevarēja izlemt, kas viņu interesē. Lai kā arī būtu, augstākajā mācību iestādē Kroulijs bija arī šaha kluba prezidents un aizrāvās ar alpīnismu. Viņš nav pametis novārtā literatūru un sācis publicēt savus literāros darbus. Jauneklim naudas netrūka, tālab viņš varēja tupināt garīgos meklējumus. Dogmatiskā kristietība viņam bija apriebusies, jo vecāki bija viņu audzinājuši tādā garā, turklāt kristietībā viņš neatrada atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Tad Alisters sāka aizrauties ar okultajām zinātnēm un noskaidroja, ka iepriekšējās dzīvēs bijis gan ēģiptiešu priesteris, gan Eiropā pazīstams mags. Arvien vairāk viņu interesēja maģija, misticisms un Kabala.

Homoseksuālisms, maģija un okultisms

Alisters pats stāstījis, ka Stokholma viņu vilinājusi gluži kā magnēts. Baltijas jūras krastā pār viņu nākusi apskaidrība, sapratis, ka maģija ir viņa lauciņš. Nelabvēļi gan melsa, ka apskaidrība radusies pirmās homoseksuālās pieredzes dēļ, kur Kroulijs apzināti sev atvēlējis pasīvā partnera lomu. Lai gan, spriedīsim loģiski, – kāda homoseksualitātei saistība ar maģiskām spējām? Tomēr zināms, ka tieši 1896. gada decembrī Alisters nolēma nodarboties ar misticismu un okultismu. Daži uzskata, ka šajā laikā viņš guva pirmo homoseksuālo pieredzi, kas ļāva atzīt viņam piemītošo biseksualitāti. Kroulijs sācis studēt grāmatas par alķīmiju, mistiku un maģiju. Īsu laiku viņš vēlējies kļūt par diplomātu, tāpēc devies uz Krieviju, lai pētītu iespējas apgūt krievu valodu.

Kroulijs bija talantīgs literāts

Kroulijs bija talantīgs dzejnieks, lai arī nelabvēļi šausminās, ka tematikas un izpildījuma ziņā viņš pārspējis pašu marķīzu de Sadu. Raugi, seksuālo orģiju aprakstos Kroulijs demonstrējis lielāku izdomu nekā izslavētais de Sada kungs, un tā, visticamāk, bijusi viņa paša pieredze. Jāteic, ka katrs saskata to, ko vēlas redzēt.

Kroulija poētisko valodu var saskatīt viņa darbos. Diemžēl par dažiem no tiem jānotic laikabiedru liecībām, jo citu «pierādījumu» nav. Kroulija pirmo dzejoļu krājumu iznīcina ugunsgrēks. Līdzīgs liktenis lemts nākamajam krājumam. Viņš raksta tik un tā. Un daudz uzraksta. Viņa poēzija ir seksuāla, arī homoseksuāla, tā robežojas ar pornogrāfiju un rupjībām, tādējādi izsakot autora protestu pret sabiedrībā notiekošo. Tie, kuri grib dzejnieku Krouliju ielikt kaut kādos rāmjos, pielāgo viņam dekadentismu, tomēr viņš ir tik eklektisks, ka ir un paliek Kroulijs bez jelkādiem rāmjiem. Viņa dzeja attiecās uz ļoti kutelīgām tēmām, un viņa daiļrade bija pārlieku atklāta un nesaudzīga 19. gadsimta beigu morālei, kad viktoriānisms gan dzisa, tomēr vēl vilka savu morālo un ētisko dzīvību. Piemēram, viņš neslēpa, ka lietojis meskalīnu un spēcīgākas narkotikas.

Kroulijs bija daudzpusīgs cilvēks, kurš meklēja atbildes uz esības jautājumiem. Laikam tāpēc viņš iepazinās ar Kabalu un demonoloģiju, bet sātanistu rituālus veica savā īpašumā Skotijā, kuru vēlāk iegādājās grupas «Led Zeppelin» ģitārists Džimijs Peidžs, kurš 70. gados pasludināja sevi par Alistera sekotāju, lai gan uz neilgu laiku. Tikām Kroulijs Meksikā kļuva par 33. pakāpes masonu, veica eksperimentus ar maģisku kristālu, kuru peldināja upurētu gaiļu asinīs.

Apsteidza savu laiku

Ar vēsu prātu vērtējot, Kroulija idejas un darbības 21. gadsimta ezoteriķim nešķiet nekas neparasts. Nu, pabija viņš Indijā, Ceilonā, Birmā (Kroulija laikā eksistējošu valstu nosaukumi). Daudziem garīgo prakšu adeptiem tas šķiet visnotaļ saprotami arī 21. gadsimtā. Nu, patika Kroulijam joga un meditācija. Kas tur slikts? Nu, nodarbojās viņš ar okulto erotiku un sātaniskiem lāstiem. Vai tad tas ir kas jauns? Kroulija stāsti par Zivju ēras beigām un Ūdensvīra ēras sākumu tagad ir katra sevi cienoša ezoteriķa «topiks». Viņš pat uzraksta grāmatu, kurā prognozē Ūdensvīra ēras atnākšanu un izskaidro, ka tas nozīmēs jaunus likumus cilvēcei veco vietā, tāpēc pārejas periodā vajag izveidot un sagatavot augsni citādai pasaules uztverei, lai cilvēce spētu atteikties no vecajiem priekšstatiem. Viņa doktrīnas moto bija: «Rīkojies saskaņā ar savu gribu.» Ezoteriķi to tagad attiecina uz Ūdensvīra ēru. Protams, viņa narkotiku lietošanas pieredzi propagandēt būtu neprāts, bet Kroulija seksuāli aktīvais dzīvesveids atgādināja kaut ko no pēcāk radušās puķu bērnu kustības.

Lai kā dažiem nepatiktu Kroulijs, viņa nopelnus nav iespējams noniecināt. Zinātāji sapratīs, kas ir Alistera Kroulija taro kāršu komplekts. Viņš ir un paliek meklētājs, kurš izveidojis savu filozofiju un mācību. Alisters bijis ļoti sarežģīta rakstura cilvēks, viņu mīlēja un ienīda, apjūsmoja un pielūdza, pat nodrebēja, izdzirdot viņa vārdu. Viņš bija tik daudzpusīgs, ka nevarēja vēsturē ieiet tikai kā dzejnieks. Tāpēc vēl viena viņa kaislība bija ezoterika. Svarīgākā viņa izstrādātajā mācībā bija «Likuma grāmata», kas vienlaikus tiek atzīta par dziļi poētisku darbu. Kroulijs ir viens no pirmajiem, kas mākslā runāja par seksu un narkotiku atkarību. Iespējams, viņš nespēja rakstīt, neizbaudījis narkotikas un brīvo mīlestību?



Svarīgākais