Šodien Valletā notiekošajā ES valstu un valdību vadītāju neoficiālajā samitā, kurā tiks apspriesta migrantu krīze, Poliju pārstāvēs... Čehijas premjerministrs Bohuslavs Sobotka. Polijas politiķiem doties uz Maltu nav laika, jo ieplānota jaunā Seima pirmā sēde, kurā savas pilnvaras noliks Evas Kopačas vadītā liberāļu valdība, un pēc astoņu gadu pārtraukuma pie valsts stūres atkal nonāks konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) veidotā valdība. Tās sastāvs kļuva zināms nedēļas sākumā, un ir skaidrs, ka šī valdība lielākoties būs eiroskeptiski, pretkrieviski un proamerikāniski noskaņota un tajā netrūks skandalozu personu.
25. oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās PiS ieguva 37,7% vēlētāju atbalstu, kas transformējās 232 no 460 Seima deputātu mandātiem – pirmo reizi demokrātiskās Polijas vēsturē kāda partija ieguvusi tik daudz vietu parlamentā, ka tai nav nācies meklēt opozīcijas partnerus. Ņemot vērā to, ka maijā notikušajās parlamenta vēlēšanās samērā negaidīti uzvarēja PiS kandidāts Andžejs Duda, nebūs pārspīlējums sacīt, ka vara Polijā tagad pilnībā koncentrēta konservatīvo rokās, vēsta Deutsche Welle.
Kačiņskis aizkulisēs
Īpatnība gan tāda, ka partijas dibinātājs, vadītājs, galvenais ideologs un, kā norāda politologi, nešaubīgi pats ietekmīgākais PiS un tagad arī visas Polijas politiķis Jaroslavs Kačiņskis šoreiz nolēmis palikt ēnā, premjera amatam virzot 52 gadus veco Beatu Šidlo. Etnogrāfa izglītību ieguvusī politiķe kopš 2005. gada bijusi konservatīvo frakcijas deputāte parlamentā, bet pavasarī tieši viņai tika uzticēts vadīt relatīvi mazpazīstamā A. Dudas priekšvēlēšanu kampaņu. Šis eksperiments izrādījās negaidīti veiksmīgs, un tagad B. Šidlo, kura izveidojusi mēreni noskaņotas vienkāršo ļaužu aizstāves tēlu (viņa galvenokārt runā par sociālajām programmām un nodokļu samazināšanu), varēs izmēģināt savus spēkus valsts vadītājas amatā. Liberālo nometni atbalstošie izdevumi Newsweek Polska un Gazeta Wyborcza gan nav kavējušies norādīt, ka Polijā tagad būs vāja premjere, kurai pašas valdībā nebūs pietiekami daudz domubiedru, turklāt katru lēmumu nāksies saskaņot ar aizkulisēs palikušo J. Kačiņski.
Daudzi uzskata, ka tieši J. Kačiņskis pamudinājis prezidentu uz demonstratīvu rīcību – parlamenta pirmo sēdi sasaukt dienā, kas eirokalendārā jau bija aizņemta. Tas, ka 11. un 12. novembrī Maltā notiks ES un Āfrikas valstu līderu tikšanās, bija zināms jau vasaras sākumā. Interesanti, ka neoficiālo ES samitu, kas notiks uzreiz pēc tikšanās ar Āfrikas valstu delegātiem, sasauca Eiropadomes prezidents Donalds Tusks – liberāļus pārstāvošais bijušais Polijas premjers. «Diplomāti Briselē jau pauduši bažas, ka tas ir signāls turpmākai Varšavas traucējošai rīcībai attiecībā pret ES,» raksta Reuters. Par to, ka šīs bažas nav bez pamata, liecina arī jaunās valdības sastāvs, kurā atrodami pazīstami uzvārdi – politiķi, kas darbojās beidzamajā PiS vadītajā valdībā no 2005. līdz 2007. gadam. Mēreni noskaņota un vāja premjere, kuru ieskaus ļoti konservatīvi, eiroskeptiski un pretkrieviski noskaņoti ministri, vairāki no kuriem jau paspējuši nokļūt skandālu epicentrā, – tā jauno Polijas valdību raksturo šīs valsts liberālie mediji.
Skandalozais aizsardzības ministrs
Visplašāk tiek apspriesta 67 gadus vecā bijušā disidenta un pārliecinātā antikomunista Antoni Macjereviča iecelšana aizsardzības ministra amatā. «Viņš savulaik jau paguvis gāzt Polijas valdību, apsūdzējis cienījamus politiķus spiegošanā padomju labā un uzskata, ka Maskava ir atbildīga par 2010. gadā notikušo aviokatastrofu, kurā gāja bojā prezidents Lehs Kačiņskis un vēl 95 cilvēki, to skaitā daudzi Polijas politiskās elites pārstāvji,» rezumē Reuters. Sociālistiskās Polijas gados A. Macjerevičs bija pārliecināts disidents – lai izvairītos no apcietinājuma, viņam vairākus gadus pat nācās dzīvot pagrīdē. 1991. gada decembrī viņš tika iecelts par iekšlietu ministru un jau nākamā gada pavasarī izraisīja iekšpolitisku krīzi, sastādot dokumentu, kurā 64 politiķi (gan nacionālā, gan reģionālā mēroga) bija nodēvēti par PSRS īpašo dienestu aģentiem. Vēl pēc dažām dienām A. Macjerevičs publiskoja jaunu dokumentu, kurā par Valsts drošības komitejas aģentu ar segvārdu Boļeks bija pasludināts Solidaritātes līderis un toreizējais Polijas prezidents Lehs Valensa.
Skandāls noveda pie toreizējās valdības krišanas, A. Macjerevičam kādu laiku netika uzticēti vadoši amati, līdz 2005. gadā viņu iecēla par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru. Nonākot šajā amatā, viņš atsāka komunistu medības un 2007. gadā panāca, ka tika izformēts Polijas militārās pretizlūkošanas dienests WSI, kurā esot «mudžējis no Krievijas spiegiem». 2010. gada jūlijā A. Macjerevičam uzticēja vadīt parlamenta komisiju, kuras uzdevums bija izmeklēt 10. aprīlī netālu no Smoļenskas avarējušās lidmašīnas katastrofas apstākļus. Lai gan speciālisti (ne tikai Krievijā, bet arī Polijā) konstatējuši,
ka laineris Tu154, kurā atradās L. Kačiņska vadītā delegācija, kas devās uz Katiņas traģēdijas piemiņas pasākumu, sliktos laika apstākļos avarējis pilota kļūdas dēļ (liela daļa atbildības gan gulstas uz prezidentu pavadošajām augsta ranga amatpersonām, kas faktiski pavēlējušas apkalpei nosēsties miglas ieskautajā militārajā lidlaukā, nevis doties uz rezerves lidostu), jaunais Polijas aizsardzības ministrs savā pārliecībā ir nelokāms. «Visa atbildība par šo traģēdiju gulstas uz [toreizējā Krievijas premjera Vladimira]
Putina valdību. Var sacīt, ka tā bija pirmā zalve karā, kas pašlaik norit Eiropas austrumos un aizvien dramatiskāk tuvojas ES un NATO robežām,» viņš sacījis, šā gada martā uzstājoties Eiropas Parlamentā. Savukārt intervijās Polijas medijiem viņš izteicies, ka Maskava atentātu pret L. Kačiņski sarīkojusi pēc sazvērestības ar toreizējo premjeru D. Tusku.
«Ja es būtu lielas valsts pārstāve, tad nesēdētu pie galda blakus Macjerevičam. Viņš ir neparedzams,» intervijā Reuters norādījusi poļu politoloģe Ivona Jakubovska-Branička.
Ārlietas – eiroskeptiķa ziņā
Salīdzinoši prognozējamāks ir jaunais ārlietu ministrs Vitolds Vašžikovskis, taču arī šī Varšavas izvēle Eiropā tiek uztverta bez jebkāda gandarījuma. AFP atgādina, ka no 1997. līdz 1999. gadam viņš bijis Polijas sūtnis NATO un šajā laikā nodibinājis ļoti ciešas attiecības ar ASV militārajām aprindām. No 2005. līdz 2007. gadam, laikā, kad V. Vašžikovskis pildīja Polijas ārlietu ministra vietnieka pienākumus, tieši viņš risināja sarunas par toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša plāniem Austrumeiropā (Polijā un Čehijā) ierīkot modernas pretraķešu aizsardzības bāzes – vēlāk šo plānu atcēla Baraks Obama, paziņojot par jaunu etapu attiecībās ar Krieviju. Pavisam nesen V. Vašžikovskis neslēpti kritizēja Polijas ārpolitiku, kas esot pārāk atkarīga no Vācijas nostājas, norādot: «Valstij stingri jāaizstāv savas nacionālās intereses Eiropas Savienībā.»
AFP atgādina, ka E. Kovačas valdība bez liela entuziasma, bet tomēr piekrita gandrīz 6000 nelegālo imigrantu pārvietošanai no Itālijas un Grieķijas uz Poliju, taču sagaidāms, ka tagad Varšavas nostāja būs daudz stingrāka un Ungārijai parādīsies ļoti spēcīgs sabiedrotais. Piemēram, J. Kačiņskis izteicies, ka Polijai būtu finansiāli jāatbalsta citu ES valstu pūliņi migrantu krīzes risināšanā un jāatbalsta savienības ārējo robežu stiprināšana, taču bēgļus tai nevajadzētu uzņemt. Reuters norāda, ka saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem šādu nostāju atbalsta vismaz 60% Polijas pilsoņu, taču jāuzsver, ka atšķirībā no, piemēram, Horvātijas vai Austrijas Polijā migrantu jautājums nebija galvenais priekšvēlēšanu kampaņā. Tāpat var prognozēt, ka jaunais Polijas ārlietu ministrs centīsies nepieļaut ES un Krievijas attiecību uzlabošanos. Šonedēļ viņš jau paziņojis par nodomu sūdzēt Krieviju Strasbūras tiesā, jo tā, aizbildinoties ar ieilgušajām izmeklēšanas darbībām, neatdodot Polijai tās īpašumu – 2010. gadā avarējušās lidmašīnas atlūzas.
Savi skeleti skapī (vismaz no Eiropas skatpunkta) ir arī citiem jaunās valdības locekļiem. Piemēram, Mariušs Kaminskis, kurš tagad iecelts par policijas un izlūkdienestu koordinatoru, savulaik vadīja Centrālo pretkorupcijas biroju un nesen tika atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Tas, ka viņš iesniedzis apelāciju un spriedums nav spēkā, pēc jaunās premjeres domām, ir pietiekams iemesls, lai ieceltu M. Kaminski šajā amatā. Ar pārmērīgu centību korupcijas apkarošanā, ko kritiķi dēvēja par izrēķināšanos ar politiskajiem pretiniekiem, savulaik izcēlās arī Zbigņevs Ziobro, kurš pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezies tieslietu ministra krēslā. Eiropā diezgan negatīvi tiek vērtēts arī Polijas trešās lielākās bankas Bank Zachodni WVK SA valdes priekšsēdētājs Mateušs Moraveckis, kurš, biznesa laikraksta Puls Biznesu vārdiem sakot, kļuvis par «superministru» – viņš būs premjera vietnieks un uzraudzīs arī valdības ekonomisko bloku. Šis politiķis, gluži tāpat kā jaunais finanšu ministrs Pāvels Šalamaha, īpaši nealkstot Polijas pievienošanos eirozonai.