Kamerons mēģinās izkaulēt britiem labvēlīgākus noteikumus ES

Šodien Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons plāno nosūtīt Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli, kurā būs konkretizēts, kādu pretimnākšanu Londona vēlas sagaidīt no Briseles puses, lai līdz 2017. gada beigām ieplānotajā referendumā varētu mudināt britus balsot par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā. Tās jomas, kurās Lielbritānija vēlas piekāpšanos no ES puses, principā jau ir zināmas.

Līdz ar to galvenā intriga ir tas, cik detalizētas būs D. Kamerona prasības – daudzi politologi uzskata, ka premjers būs pietiekami nekonkrēts, lai jebkuru Briseles piekāpšanos varētu pasludināt par savu panākumu. Premjers ir apstiprinājis, ka gadījumā, ja Briselē viņā neieklausīsies un sarunas nebūs rezultatīvas, krietni lielāka kļūs Lielbritānijas izstāšanās no ES iespējamība.

Veiksmes gadījumā referendums – nākamgad

AFP atgādina, ka par Lielbritānijas nākotni ES un iespējamu izstāšanos no savienības (tā iedēvēta par Brexit, no vārdiem Britain un exit – Britānija un izeja) vairāk vai mazāk intensīvas diskusijas notiek kopš 2013. gada janvāra. Tieši tad D. Kamerons saviem tautiešiem apsolīja – ja 2015. gada vēlēšanās viņa vadītā konservatīvo partija uzvarēs, tad līdz 2017. gada nogalei tiks sarīkots referendums, kurā briti varēs balsot vai nu par palikšanu ES, vai izstāšanos no tās.

Premjers arī paziņoja par nodomu sarunās ar Briseles un citu ES valstu amatpersonām panākt Lielbritānijai labvēlīgākus nosacījumus līdzdalībai savienībā, pēc kā gatavojās mudināt britus balsot par palikšanu. Augsne sarunām tika zondēta jau kopš šā gada maija, kad konservatīvie negaidīti pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās, taču oficiāli process sāksies šodien – brīdī, kad D. Kamerona vēstule būs nonākusi uz D. Tuska galda. Laikraksts The Times vakar rakstīja – Lielbritānija cer, ka principiālu vienošanos izdosies panākt jau nākamā mēneša vidū ieplānotajā ES samitā, un, ja tā, tad referendums Lielbritānijā varētu notikt 2016. gada jūnijā.

Pret ciešāku savienību un eiro

Reuters norāda, ka no britu amatpersonu (paša D. Kamerona, finanšu ministra Džordža Osborna, ārlietu ministra Filipa Hemonda un citu) sacītā izriet, ka Lielbritānija ir ieinteresēta mainīt pašreizējās sadarbības principus ar ES vismaz četrās jomās jeb jautājumu blokos. Pirmais no tiem attiecas uz faktiski visos ES līgumos (sākot ar 1957. gada Romas līgumu un beidzot ar 2007. gada Lisabonas vienošanos) ietverto apgalvojumu par to, ka ES mērķis ir «vēl ciešākas savienības veidošana starp Eiropas tautām». Britiem, kas negrib zaudēt savu suverenitāti, šī «ciešākā savienība» izraisa bažas, viņi nevēlas Eiropas supervalsts izveidošanos, nevēlas ES federalizāciju. D. Kamerons grib saņemt garantijas tam, ka nākotnē, ja ES izlems virzīties uz ciešāku integrāciju, Lielbritānija drīkstēs tajā neiesaistīties. Pašlaik, ņemot vērā to, ka apgalvojums par ciešāko savienību uzskatāms par deklaratīvu un simbolisku, šķiet, ka šis ir jautājums, kurā kompromisu iespējams atrast. Taču Reuters norāda uz kādu zemūdens akmeni – ja attiecībā uz Lielbritāniju tiks izdarīts izņēmums, līdzīgas prasības var izskanēt, piemēram, no Polijas puses, jo šajā valstī pašlaik pie varas ir samērā eiroskeptiski noskaņota valdība un prezidents.

Otrs problēmu loks ir saistīts ar Lielbritānijas un eirozonas attiecībām. «ES ir nepieciešams principiāli paziņot – ja eirozonas valstis vēlas ciešāk integrēties, tās to var darīt, tikai nekaitējot ārpus eirozonas esošo dalībvalstu interesēm,» pagājušonedēļ, uzrunājot Vācijas uzņēmējus, sacījis Dž. Osborns. Briti ir ļoti ieinteresēti aizsargāt Londonas Sitiju jeb savu finanšu pakalpojumu tirgu, bažījoties par to, ka 19 eirozonas valstu kopīgi pieņemtie lēmumi varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz tā perspektīvām. Tādēļ, kā norāda Reuters, Lielbritānija grib, lai ES atteiktos no pašreizējos līgumos deklarētā par eiro kā visas savienības vienoto valūtu, tā vietā paziņojot par «dažādu valūtu savienību». Dž. Osborns arī uzsvēris, ka ar finansiālām problēmām, kas radušās kādā eirozonas valstī, šajā zonā esošajiem būtu jātiek galā pašiem, neiesaistot procesā arī tās valstis, kurās izmanto citu valūtu, – tas ir skaidrs atgādinājums par Grieķijas finansiālās glābšanas operāciju. Jāatgādina, ka Lielbritānija, tāpat kā Dānija, jau tāpat atrodas privileģētā stāvoklī – atšķirībā no tām 13 valstīm, kas iestājās ES pēc 2004. gada un kurām obligāti jāpāriet uz eiro, kad izpildīti attiecīgie kritēriji. Reuters norāda, ka britu interesēs ir veidot pēc iespējas plašāku eirozonā neesošu ES valstu klubiņu, un tās panākumi sarunās ar Briseli būtu labs impulss tādām valstīm kā Polija, Čehija un Ungārija, kuras tāpat nesteidzas ieviest eiro.

Pilnvaras un migranti

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums no tiem Lielbritānijas pilsoņiem, kuri gatavojas balsot par izstāšanos no ES, visvairāk ir neapmierināti ar to, ka savienības dalībvalstis deleģē Briselei aizvien vairāk un vairāk pilnvaru. Tādēļ Lielbritānija rosina ieviest tā saukto sarkano kartīšu sistēmu – pietiekami lielam skaitam dalībvalstu parlamentu būtu iespējams uzlikt veto konkrētiem Eiropas Komisijas lēmumiem vai direktīvām, apturēt ES likumu stāšanos spēkā. Ir skaidrs, ka tas būtu nopietns trieciens Briseles eirobirokrātijai, tādēļ politologi diezgan skeptiski vērtē Londonas izredzes panākt piekāpšanos šajā jautājumā.

Vēl sarežģītākas sarunas varētu izvērsties par tā sauktā pabalstu tūrisma apkarošanu. Jau pagājušā gada decembrī ES amatpersonas un vadošo valstu līderi – Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un citi – kategoriski noraidīja Lielbritānijas ideju kaut kā ierobežot no citām ES valstīm iebraucošo migrantu skaitu. Savienība skaidri likusi saprast, ka pārvietošanās brīvība un iespējas izvēlēties valsti, kur dzīvot un strādāt, ir ES pamatvērtības, kas netiks upurētas. Tagad Lielbritānija savu priekšlikumu ir koriģējusi, vēloties vienoties par to, ka tās pabalstus un nodokļu atlaides nevar saņemt tie, kuri valstī nav nodzīvojuši un nostrādājuši vismaz četrus gadus. Tomēr pat kabineta sekretārs (augstākais valsts civilierēdnis) Džeremijs Hejvuds sarunā ar BBC izteicies, ka šāda prasība pēc ES noteikumiem vērtējama kā diskriminējoša un ir maz cerību, ka par to izdosies vienoties.

F. Hemonds sarunā ar BBC paudis piesardzīgu optimismu, norādot, ka Lielbritānijai ir vairāki varianti, kā sasniegt savus mērķus. Viņš uzsvēris, ka pašlaik no Lielbritānijas puses vēl netikšot precizēts, kādus likumus un līgumus nepieciešams mainīt, lai abas puses varētu saglabāt manevra iespējas. «Šī vēstule nav dialoga procesa beigas, bet tikai sākums,» viņš uzsvēris. Bet D. Kamerons šodien paredzējis uzstāties ar runu, kurā ES tiks stingri brīdināta – ja tās līderi nepiekritīs veikt savienības reformas, Lielbritānijai var nākties no ES izstāties. The Daily Telegraph savā vakardienas komentārā norādīja – Londonai ir pienācis beidzamais brīdis pārliecināt Briseli, ka tās prasības uztveramas absolūti nopietni, jo izskatoties, ka daudzas ES amatpersonas un valstu līderi joprojām dzīvo pārliecībā, ka briti tikai blefo.