Pastāv divi nopietni šķēršļi, kas var traucēt NATO aizstāvēt Baltijas valstis, - Krievijas militārais potenciāls Kaļiņingradas apgabalā un tā dēvētais Suvalku koridors Polijā, ko Krievijas un Baltkrievijas spēki īsā laikā varētu bloķēt, atzinis ASV Sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess.
Aizvadītās nedēļas nogalē tiekoties ar Lietuvā dienošajiem amerikāņu karavīriem, viņš norādījis, ka Kaļiņingradā dislocētas divas Krievijas Sauszemes spēku brigādes, viena jūras kara spēku brigāde, divas aviobāzes un daļa Baltijas flotes, un Krievija arī regulāri saistībā ar mācībām ved uz Kaļiņingradas apgabalu raķešu sistēmas "Iskander", kuru darbības rādiuss sasniedz vairākus simtus kilometru.
„Kaļiņingradai šobrīd ir iespēja neļaut mūsu kara flotei un nekādai citai NATO kara flotei iebraukt Baltijas jūrā. No Kaļiņingradas apgabala viņi var apturēt jebko, kas gribētu iebraukt Baltijas jūrā. Bet mums šeit ir trīs sabiedrotās - Igaunija, Latvija un Lietuva," sacījis Hodžess, atzīstot, ka Krievijas iespējas bloķēt pieeju Baltijas jūrai vērtējamas kā nopietns apdraudējums ASV sabiedrotajiem un draugiem.
Kā uz vēl vienu nopietnu šķērsli viņš norādījis uz Polijas teritorijas daļu, kas ziemeļrietumos robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu, bet austrumos - ar Baltkrieviju.
"Šo joslu mēs dēvējam par Suvalku koridoru," sacījis ģenerālis. "Ļoti īsā laikā viņi [Baltkrievijas un Krievijas karavīri] spēj saslēgties un bloķēt Polijas un Lietuvas robežu un tādējādi izolēt trīs NATO valstis no visas pārējās alianses."
Pēc viņa teiktā, tieši šo iemeslu dēļ Amerikas Savienotajām valstīm un visai NATO ir svarīgi atturēt Krieviju no uzbrukšanas Baltijas valstīm.
"Mūsu sabiedroto atbrīvošana izmaksātu krietni dārgāk nekā atturēšana," uzsvēris Hodžess.
Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada ASV Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā dislocējušās pa karavīru rotai. Amerikāņu karavīru maiņa, kas Lietuvā ieradās oktobrī, atvedusi līdzi aptuveni 70 militārās tehnikas vienības, kas, beidzoties šai maiņai, paliks Lietuvā uz nenoteiktu laiku.
Atturēšanas pasākumos saskaņā ar pērnruden Velsas samitā apstiprināto reaģēšanas plānu iesaistījušās arī pārējās NATO valstis - Lietuvā uz apmācībām ierodas sabiedroto karavīri, un kopš pagājušā gada pastiprināta Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.
Tomēr Austrumeiropas valstis uzskata, ka alianses klātbūtnei reģionā jābūt vēl nopietnākai. Pagājušajā nedēļā Bukarestē deviņu valstu līderi kopīgā paziņojumā pauda dziļu satraukumu par Krievijas agresīvo politiku un aicināja nodrošināt pastāvīgu NATO militāro klātbūtni reģionā.
Pavasarī Baltijas valstu bruņoto spēku pavēlnieki lūdza NATO nodrošināt brigādes līmeņa vienības pastāvīgu klātbūtni Baltijā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicies, ka jautājums par lielāku alianses spēku izvietošanu reģionā nākamgad tiks apspriests NATO samitā Varšavā.