Krievijas lidmašīnas katastrofā gājusi bojā arī bijusī ventspilniece

© SCANPIX

Pagājušajā nedēļas nogalē Ēģiptē notikušajā Krievijas pasažieru lidmašīnas katastrofā gājusi bojā arī bijusī ventspilniece, kura ar ģimeni dzīvoja Krievijā, šodien ziņo laikraksts "Ventas Balss".

55 gadus vecā Tatjana Paņina (dzimusi Malašova) kopā ar savu 25 gadus veco meitu Aleksandru pagājušo sestdien ar lidsabiedrības "Kogalimavia" lainera "Airbus A-321" liktenīgo reisu no atpūtas Ēģiptē devās atpakaļ uz Sanktpēterburgu. Lidmašīnas avārijā dzīvību zaudēja visi 224 cilvēki, kas tajā atradās, tai skaitā arī bijusī ventspilniece un viņas meita. Viņas uz Ēģipti bija devušās divatā. Sanktpēterburgā palicis sievietes sērojošais vīrs un dēls, kurš viņai jau dāvājis mazbērnus, vēsta laikraksts.

Ventspils bija lidmašīnas katastrofā bojā gājušās sievietes dzimtā pilsēta. Viņa beigusi Ventspils 2.vidusskolu, bet pēc studijām Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā devusies pie tuviniekiem uz Mongoliju, kur arī apprecējusies. Vēlāk kopā ar vīru viņa pārcēlusies uz Sanktpēterburgu, kur dzīvojusi līdz šim laikam.

Ventspilī sēro bojā gājušās sievietes audžumāte Jekaterina Malašova. Kā laikrakstam pastāstījusi Ventspils militāro pensionāru biedrības pārstāve Nadežda Sidorova, Tatjana uz Ventspili braukusi ik pa laikam, lai apciemotu tuviniekus un apmeklētu vecāku kapus. Pēdējo reizi viņa Ventspilī viesojusies šī gada augustā un gatavojusies atbraukt arī 21.novembrī uz 2.vidusskolas 70 gadu jubileju.

Jau ziņots, ka lidsabiedrības "Kogalimavia" laineris "Airbus A-321" avarēja sestdien ceļā no Ēģiptes Šarm eš Šeihas kūrortpilsētas uz Sanktpēterburgu. Dzīvību zaudēja visi 224 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Aviokatastrofu debesīs virs Ēģiptes Sīnāja pussalas varēja izraisīt neliela bumba, turbīnas izjukšana vai arī noguruma plaisas, atsaucoties uz Krievijas ekspertu vērtējumu, svētdien ziņoja laikraksts "Kommersant".

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais