Migrantu krīze draud sašķelt Vācijas koalīciju

Vācijas valdošās koalīcijas partiju līderi šodien vēlreiz mēģinās atrast kopīgu valodu attiecībā uz migrantu krīzes risināšanu.

Uzmanības centrā būs ideja Vācijas un Austrijas pierobežā ierīkot tā dēvētās tranzīta zonas, no kurām valstī nemaz netiktu ielaisti tie nelegālie migranti, kuriem ir maz izredžu uz patvēruma un bēgļu statusa saņemšanu. Šo ideju aktīvi atbalsta Bavārijas Kristīgo sociālistu savienība (CSU), risinājumam ir piekritusi arī kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība (CDU), bet pret tranzīta zonu veidošanu iebilst sociāldemokrāti (SPD).

«Migrantu krīze ir kļuvusi par valdības krīzi,» šonedēļ uzsvēra laikraksts Handelsblatt, atgādinot, ka valdošo partiju reitingi ne īpaši strauji, bet stabili krītas jau kopš augusta. Tieši tad A. Merkeles valdība sākotnēji paziņoja, ka Vācija ir gatava uzņemt visus ļaudis, kuri bēg no karadarbības Sīrijā (medijos to nodēvēja par Willkommen politiku), un pat uz laiku atteicās no Dublinas vienošanās ievērošanas, bet vēlāk, redzot lielo nelegāļu pieplūdumu, tomēr bija spiesta drudžaini meklēt citus risinājumus. Pašlaik A. Merkele uzstājīgi pieprasa lielāku solidaritāti no citu Eiropas Savienības valstu puses un taisnīgāku patvēruma meklētāju sadalījumu pa valstīm, pārmetot Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm nepietiekamu iesaistīšanos problēmas risināšanā. Vācijas kanclere regulāri runā par humānismu, taču tajā pašā laikā izvairās apspriest, cik humāni ir cilvēkus, kuri jau tāpat piedzīvojuši lielas ciešanas, faktiski piespiedu kārtā nogādāt valstīs, kurās viņi absolūti nealkst nokļūt.

«Sākotnēji liela daļa Vācijas iedzīvotāju atbalstīja Merkeles atvērto durvju politiku attiecībā uz tiem, kuri bēg no kara un vajāšanām, taču tagad dominē negatīva reakcija, kas rada spiedienu uz kancleri un atklājusi domstarpības viņas koalīcijā,» raksta ziņu aģentūra AFP. Par pirmo dumpinieku kļuva CDU māsaspartijas CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers. Pāris mēnešu laikā Bavāriju pa tā dēvēto Balkānu maršrutu sasniedza vairāk nekā 250 000 nelegālo migrantu, un nav pārsteigums, ka federālajai zemei radās gan finansiālas, gan loģistikas problēmas ar šo cilvēku izmitināšanu. Turklāt samērā strauji mainījās arī sabiedrības viedoklis. Kad Minheni augusta beigās sasniedza pirmie vilcieni ar migrantiem, ieceļotājus sagaidīja ar ziediem un apsveikuma plakātiem, taču bavāriešu entuziasms noplaka, kad kļuva skaidrs, ka šī straume ir teju vai bezgalīga. Pagājušajā mēnesī H. Zēhofers, kurš pieprasīja lielāku federālās valdības iesaistīšanos krīzes risināšanā, pat aizrunājās līdz tam, ka varētu iesūdzēt valdību Konstitucionālajā tiesā un slēgt Bavārijas un Austrijas robežu, kas, protams, nav federālās zemes prerogatīva.

Kā norāda Vācijas raidstacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa – atsevišķas CSU amatpersonas pat izteikušās, ka ir apdraudēta 1976. gadā noslēgtā vienošanās starp abām partijām. A. Merkele uz to nav varējusi nereaģēt, tādēļ piekritusi H. Zēhofera ierosinājumam uz Vācijas un Austrijas robežas izveidot tā sauktās tranzīta zonas. Tajās paredzēts izmitināt nelegālos ieceļotājus, kuru izredzes uz oficiālu patvēruma saņemšanu ir niecīgas – piemēram, to valstu pilsoņus, situāciju kurās Vācijas valdība atzinusi par drošu. Kā norāda AFP, tas attiecas uz virkni Balkānu valstu (Albāniju, Melnkalni, Kosovu), daudzām Āfrikas valstīm, arī Pakistānu, no kurienes Eiropā joprojām turpina ierasties tūkstošiem cilvēku. H. Zēhofers skaidrojis, ka tos ļaudis, kuri nomitināti tranzīta zonās, būtu daudz vienkāršāk deportēt pēc tam, kad viņu pieprasījumu pēc patvēruma noraidīs, un kanclere šim argumentam piekritusi. Toties iespēju nodemonstrēt savu principialitāti tagad nav palaidusi garām SDP, kuras amatpersonas tranzīta zonas paspējušas salīdzināt ne tikai ar bēdīgi slaveno ASV cietumu Kubas Gvantanamo līcī, bet arī šīs valsts ierīkotajām internēto nometnēm Otrā pasaules kara laikā un pat nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēm.

Pagājušās nedēļas nogalē notika divi sarunu raundi starp koalīcijas partiju pārstāvjiem, taču nekas neliecina, ka viņu pozīcijas ir tuvinājušās. «Ja vienošanās netiks panākta, tātad tā netiks panākta,» šonedēļ paziņojis sociāldemokrātu līderis, vicekanclers Z. Gabriels, kurš uzskata, ka neesot nekādas jēgas ierīkot tranzīta zonas, ja tikai 2,4% nelegālo ieceļotāju pavisam droši nevar pretendēt uz bēgļu statusu (tāda statistika esot migrācijas pārvaldes rīcībā). Atgādinot, ka šādas tranzīta zonas saskaņā ar ES noteikumiem var būt tikai pagaidu solis, vicekanclers mudinājis valdību koncentrēties uz svarīgākiem jautājumiem – kā panākt to, lai patvēruma meklētāju pieprasījumi tiktu izskatīti pēc iespējas ātrāk, un kā sekmēt ieceļotāju integrēšanos Vācijas sabiedrībā. Tranzīta zonu vietā sociāldemokrāti rosina veidot atbraucēju centrus, kas būtu jāierīko ne tikai Bavārijā, bet arī citās federālajās zemēs.