Maskava vēlas uzņemties miera nesējas lomu Sīrijā
Krievija turpina demonstrēt, ka uzņēmusies iniciatīvu Sīrijas bruņotā konflikta risināšanā, paziņojot, ka nākamnedēļ Maskavā varētu notikt sarunas, kuru laikā pie viena galda sēstos Sīrijas prezidenta Bašara Asada un vairāku karojošo opozīcijas grupējumu pārstāvji.
Pagaidām gan tas ir tikai nodoms, kura realizēšana lielā mērā būs atkarīga no tā, kādu nostāju ieņems citas globālās un reģionālās lielvalstis, kurām ir savas intereses Sīrijā un savi favorīti starp šīs valsts daudzajiem politiskajiem, etniskajiem un reliģiozajiem grupējumiem.
«Nākamnedēļ mēs uzaicināsim opozīcijas pārstāvjus uz konsultācijām Maskavā,» Interfax vakar citēja Krievijas ārlietu ministra vietnieka Mihaila Bogdanova sacīto, piebilstot, ka plānotajās sarunās piedalīsies arī Sīrijas valdības delegācija. Par to, kuru grupējumu pārstāvji tiks aicināti uz sarunām, tiks spriests šodien Maskavā iecerētajās Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ANO īpašā sūtņa Sīrijā Stafana de Misturas sarunās.
Reuters rīcībā esošā informācija liecina, ka pagājušās nedēļas nogalē Vīnē notikušo sarunu laikā Krievijas un Saūda Arābijas delegācijas saskaņojušas to Sīrijas opozīcijas organizāciju sarakstu, kuras būtu jāaicina uz sarunām. Atsevišķos Rietumu medijos šī iniciatīva jau komentēta ironiskā tonī. Tie atgādina, ka 30. septembrī Krievijas aviācija sāka bombardēt ne tikai teroristu grupējuma Islāma valsts, bet arī citu B. Asada pretinieku pozīcijas. Uz rietumvalstu amatpersonu aizrādījumiem par to, ka militāra spēka lietošana pret to atbalstītajiem mērenās opozīcijas grupējumiem nav pieņemama, sākumā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, bet pēc tam arī pats prezidents Vladimirs Putins reaģēja ar paziņojumiem, ka viņiem nav saprotama «atšķirība starp mēreniem un nemēreniem teroristiem». Šis izteikums ir saprotams attiecībā, piemēram, uz grupējumu Jabhat alNusra (zināms arī kā El Nusras fronte). Nav noslēpums, ka šī organizācija ir starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda reģionālais atzars, taču tās atrašanās opozīcijā B. Asadam ļāvusi grupējumam saņemt militāro un finansiālo palīdzību no ciešiem ASV sabiedrotajiem – Turcijas (starp citu, NATO dalībvalsts) un Persijas līča karalistēm, kur cilvēktiesības tiek ievērotas krietni mazāk, nekā B. Asada vadītajā Sīrijā, bet opozīciju nežēlīgi apspiež.
Krievijas aktivitātes militārajā un diplomātiskajā frontē liek domāt, ka Maskavas mērķi ir krietni tālejošāki par palīdzību B. Asadam noturēties pie varas. Krievija cenšas uzņemties vidutājas lomu sarunās, pateicoties kurai, ietekmi Sīrijā varētu saglabāt arī pēc pašreizējā konflikta beigām – neatkarīgi no tā, vai pie varas paliktu B. Asads. Ģeopolitiskā nozīmē Krievijai Sīrija ir ļoti svarīga, jo tieši šajā valstī atrodas vienīgais Krievijas flotes atbalsta punkts Vidusjūrā, bet nesen ierīkota arī gaisa kara spēku bāze.
Ne mazāk svarīgi Kremlim ir arī pierādīt, ka ar Krieviju jārēķinās kā lielvalsti. Ziņas par krievu aviācijas triecienu efektivitāti joprojām ir diezgan pretrunīgas, taču Maskavai vismaz izdevies radīt iespaidu, ka tā ir gatava nopietnai rīcībai, lai sagrautu Islāma valsti. Uz šā fona ASV prezidents Baraks Obama kārtējo reizi nodemonstrējis savu mīkstčaulību – precizējot pagājušajā nedēļā skaļi izplatīto paziņojumu par amerikāņu īpašo uzdevumu vienību karavīru sūtīšanu uz Sīriju, viņš televīzijas kanālā NBC paziņojis, ka runa ir tikai par mazāk nekā 50 karavīriem, kuri turklāt nebūs iesaistīti kaujas operācijās, bet tikai konsultēšot ASV atbalstītos Sīrijas opozīcijas grupējumus. Nobela Miera prēmijas laureāts B. Obama, kurš Baltā nama saimnieks būs tikai mazliet vairāk par gadu, acīm redzami nevēlas riskēt ar amerikāņu karavīru ieraušanu jaunā konfliktā, uzkraujot šīs problēmas risināšanu uz sava pēcteča pleciem. Daļa demokrātu partijas elektorāta to noteikti novērtēs pozitīvi, taču noteikti būs arī daļa, kas pamanīs, ka B. Obamas valdīšanas gados ASV kā vadošās lielvalsts statuss ir iedragāts un pat Tuvo Austrumu problēmu risināšanā lielāka loma ir Krievijai, Saūda Arābijai un Irānai.